Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laika ziņās bieži dzirdamas frāzes vai termini, kas vai nu nav līdz galam saprotami, vai īsti neko neizsaka. Jāatzīst, ka dažkārt sinoptiķi patiešām aiz dažām frāzēm slēpj nespēju detalizēti prognozēt kādas parādības, bet bieži tas ir ētera laika un publikāciju vietas ierobežojums, kas neļauj izplūst skaidrojumos, tādēļ prognoze jāsaīsina līdz noteiktiem lakoniskiem apzīmējumiem, piemēram: «Mākoņains, vietām skaidrosies, vietām neliels lietus.»
Mākoņainību raksturo lakoniski
Lai raksturotu to, cik daudz mākoņu būs pie debesīm, parasti tiek izmantotas četras galvenās frāzes: skaidrs; neliels mākoņu daudzums; mākoņains, brīžiem skaidrosies; apmācies laiks. Tiesa, tā kā dienas gaitā brīžiem debesis mēdz būt skaidras, vēlāk var apmākties, pēc tam atkal skaidroties, jāizmanto neko neizsakošā frāze mainīgs mākoņu daudzums. Jo pat tad, ja sinoptiķim ir zināms, kad un kur biežāk skaidrosies un kad apmāksies, izplūst vairāku teikumu mākoņainības aprakstā būtu pārāk gari, turklāt daudziem tā nešķiet gana svarīga informācija, vismaz tik detalizēti, tādēļ arī tiek lietots šis bieži dzirdamais teikums mainīgs mākoņu daudzums.
Nokrišņu intensitāte – konkrēti un precīzi!
Savukārt nokrišņiem, kas ir svarīga laika parādība un būtiski ietekmē mūsu ikdienu, gan ir vērts veltīt smalkāku un detalizētāku izklāstu, tādēļ laika ziņās bieži ir dzirdams, kurā dienas daļā un kurā reģionā līs. Taču ir reizes, kad lokāli jeb nelieli lietus mākoņi klīst pa visu valsti. Noteikt, kad un kur lietus trāpīs, tad tiešām ir grūti. Šādās situācijās tad nu neatliek nekas cits kā izmantot citu bieži dzirdamu frāzi: vietām neliels, īslaicīgs lietus.
Nokrišņu intensitāti raksturo konkrēti, precīzi noteikti parametri. Piemēram, par stipru lietu – saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem – sauc tādu lietu, kad 12 stundu laikā nolīst vismaz 15 litri uz kvadrātmetru. Kārtīga vasaras negaisa laikā tāds nokrišņu daudzums bieži var nokrist 10–20 minūšu laikā, bet vēsākā laikā – rudenī un ziemā – lietus parasti nav tik spēcīgs, un tad gan vajadzīgas vairākas stundas, lai sasniegtu šādu nokrišņu daudzumu. Vēl pastāv arī termins ilgstošs lietus. Tas nozīmē, ka tiek prognozēts nepārtraukts, vismaz sešas stundas ilgs lietus. Līdzīgi ir arī ar ilgstošu snigšanu, bet par stipru snigšanu sauc tādu snigšanu, kad 12 stundu laikā sniega kārta pieaug vismaz par sešiem centimetriem, savukārt, ja sniega segas pieaugums sasniedz 14 centimetrus un vairāk, tad tā ir ļoti stipra snigšana.
Vēju var prognozēt diezgan viegli
No visiem laika prognozē ietilpstošajiem parametriem tieši vējš ir relatīvi visvieglāk prognozējams. Parasti laika prognozēs tiek vēstīts par gaidāmo vidējo maksimālo vēja ātrumu un maksimālajām brāzmām. Vidējais maksimālais ātrums ir dienas laikā paredzētais lielākais vidējais vēja ātrums desmit minūtēs. Problēmas biežāk ir ar spēcīgāko brāzmu prognozēšanu, jo to raksturs ir vairāk lokāls – proti, stipra brāzma var skart nelielu apvidu, izraisot tur postījumus, kamēr turpat netālu vējš bijis krietni rāmāks. Sevišķi raksturīgi tas ir vasaras negaisiem. Tad laika prognozē parasti lasāms, ka vēja ātrums būs, piemēram, 4–9 metri sekundē, bet negaisa laikā iespējamas stiprākas vēja brāzmas. Negaisos tās bieži var būt 20–30 metru sekundē, tādēļ dienās, kad prognozē dzirdat par brāzmām negaisa laikā, vienmēr jābūt uzmanīgiem, jo šādas brāzmas teorētiski iespējamas gandrīz katrā negaisā. Dažkārt prognozēs izmanto arī terminus lēns vējš vai mērens vējš. Varētu šķist, ka starp šiem apzīmējumiem nav lielas atšķirības, taču tā nav. Par pamatu vēju vārdiskam raksturojumam tiek ņemta Boforta skala. Tajā noteikts, ka lēns vējš ir tāds, kura vidējais maksimālais ātrums ir līdz 5 metriem sekundē, bet mērens vējš ir 5–8 metri sekundē. Latvijā dominējošie ir lēni līdz mēreni vēji. Retāk vējš ir stiprāks, un tad to prognozēs apraksta detalizētāk. Turklāt stipra vēja ietekme un postījumi reģionāli atšķiras. Piemēram, piekrastē 20 metru sekundē stipras vēja brāzmas lielu postu nenodarīs, jo tur tik stiprs vējš ir biežāk, tādēļ koki ir spēcīgāki, arī cilvēku radītās konstrukcijas ir pamatīgākas. Savukārt iekšzemes novados šādas brāzmas ir retāk, tādēļ starplaikos starp stipra vēja periodiem, piemēram, uzkrājas vairāk vecu un bojātu koku zaru, un, sākoties vējam, tie lūst lielākā skaitā.
Laika prognozes ticamība
Laika prognozes, kuras veidotas periodam, kas ir ilgāks par 12–24 stundām, tikpat kā nekad nepiepildās par 100 procentiem, tādēļ sinoptiķi izmanto procentuālas varbūtības, lai raksturotu, cik ticama ir konkrētā ilgtermiņa prognoze. Ir situācijas, kad atmosfēras procesi ir dinamiski, strauji mainīgi un ar lielām reģionālām atšķirībām. Un, ja ir šāda situācija, ir pilnīgi skaidrs, ka sniegt precīzu prognozi ir neiespējami, taču var norādīt ticamākos scenārijus. Lai radītu laika prognozi, sinoptiķi izpēta desmitiem dažādu aprēķināto scenāriju prognožu. Ikreiz ir vairāki scenāriji, kas ir samērā līdzīgi un norāda uz lielāku iespējamību, ka laika apstākļu izmaiņas būs aptuveni to norādītajā virzienā. Piemēram, veidojot IEVAS Padomu Avīzes iknedēļas laika prognozi, tiek izmantoti 20 scenāriji no ASV Okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodeļa Global Forecast System. Bet procentuālā varbūtība tiek aprēķināta pēc 10 šī datormodeļa ticamākajiem scenārijiem. Tātad, ja seši scenāriji ir daudzmaz līdzīgi, tad norādītā prognoze ir ar 60 procentu piepildīšanās ticamību. Vēl ilgāka termiņa prognozēm procentuālā piepildīšanās varbūtība var būt pat zem 50 procentiem. Piemēram, internetā ir atrodamas prognožu kartes, kurās norādīta aptuvenā temperatūras un nokrišņu novirze no klimatiskās normas nākamajā mēnesī vai pat veselā gadalaikā. Varētu domāt: kāda jēga no prognozes, kurs piepildīšanās varbūtība ir mazāka par 50 procentiem? Jo loģisks tad ir secinājums: ticamāk, ka tā nebūs. Taču tas norāda, ka tā ir ticamākā versija no visām. Pat prognoze ar 30 procentu iespējamību ir ticamāka par visiem citiem scenārijiem. Ja tajā norādīts, ka būs par diviem grādiem siltāks par klimatisko normu, tad, visticamāk, ja arī tie nebūs divi grādi, tendence ir skaidra – būs siltāks nekā parasti.
Kas nosaka, kāds ir medicīniskais laika tips?
Prognozēt atmosfēras spiedienu īsā termiņā – vienai vai divām dienām – mūsdienās nav sarežģīti. Līdzīgi kā vējam, arī atmosfēras spiedienam normālos laika apstākļos nav lokāls raksturs – tas ir vienmērīgs plašos reģionos. Taču trīs un vairāk dienu tālā nākotnē arī šī prognoze – kā jau visas laika prognozes – strauji zaudē precizitāti. No atmosfēras spiediena ļoti atkarīgs ir medicīniskais laika tips. To ietekmē arī gaisa temperatūra, gaisa mitrums un vēja ātrums, tomēr būtiskākais faktors ir atmosfēras spiediens un tā izmaiņas. Piemēram, pirmais – īpaši labvēlīgais – medicīniskais laika tips ir tad, kad atmosfēras spiediens ir mazliet paaugstināts virs 765 milimetriem dzīvsudraba stabiņa jūras līmenī. Tuvākajām divām dienām to prognozēt nav grūtību, bet tālāk jau ir sarežģītāk, un novirze bieži var būt par 3–5 milimetriem dzīvsudraba stabiņa. Tādējādi, ja laiku nosaka plašs un stabils anticiklons, kas parasti nes saulainu, mierīgu un sausu laiku, tad arī pēc vairākām dienām laiks saglabājas labs, bet spiediena prognoze var izrādīties greiza par 3–5 milimetriem dzīvsudraba stabiņa, un, ja spiediens ir zemāks par prognozēto, pirmā medicīniskā laika tipa vietā sanāk tikai otrais. Vēl sarežģītāk ir ziemā, kad ir aktīva ciklonu darbība. Tad atmosfēras spiediens aug un krīt straujāk. Medicīnisko laika tipu nosaka ne tikai paaugstināts vai pazemināts spiediens, bet arī tā straujas izmaiņas. Ja atmosfēras spiediens strauji krīt un ir sevišķi zems, tad medicīniskais laika tips var būt pat ceturtais – īpaši nelabvēlīgs. Šādus apstākļus ar pietiekami augstu ticamību iespējams prognozēt ne agrāk kā 2–3 dienas iepriekš.
Relatīvais gaisa mitrums 100% – vai gaisā ir tikai ūdens?
Radio laika ziņās, kad nosauc faktiskos laika apstākļus, tiem pieminēts arī relatīvais gaisa mitrumu. Kā jau norāda nosaukums, tas ir relatīvs parametrs. Gaisam ir savdabīga īpašība – jo gaiss ir siltāks, jo tas spējīgs sevī saturēt vairāk ūdens tvaika, tas nav saredzams, jo ir gāzveida. Procenti norāda, cik daudz ūdens tvaika ir gaisā salīdzinājumā ar maksimālo iespējamo. Piemēram, kubikmetrs 30 grādu silta gaisa spēj saturēt 30 gramu ūdens. Šādā situācijā relatīvais gaisa mitrums ir 100 procenti. Attiecīgi, ja šādā gaisā ir 15 gramu ūdens, relatīvais mitrums ir 50 procenti. Savukārt kubikmetrs gaisa, kura temperatūra ir nulle grādu, spēj saturēt ievērojami mazāk – tikai piecus gramus ūdens. Līdz ar to šādā vēsā gaisā relatīvais gaisa mitrums 100 procentus sasniedz tad, kad gaisā ir iztvaikojuši tikai pieci grami ūdens. Karstā laikā liels gaisa mitrums cilvēkiem tveici padara grūtāk paciešamu, jo lielākā gaisa mitrumā notiek lēnāka iztvaikošana. Cilvēka ķermenis sevi dzesē svīstot. Āda kļūst mitra, un mitrums iztvaiko, aizvadot siltumenerģiju no ķermeņa. Ja iztvaikošana tiek kavēta, kā tas ir mitrā gaisā, cilvēkam sevi dzesēt ir grūtāk.
