Kura mulča piemērotāka?
Pēc materiālu izcelsmes mēs visus mulčas materiālus varam iedalīt trijās lielās grupās.
1. Organiskās izcelsmes mulča
Dod vislielāko pienesumu augsnes īpašību un augu augšanas apstākļu uzlabošanā. Dažādi būs rezultāti cīņā ar daudzgadīgajām nezālēm. Priekšrocība, ka daļu no šiem mulčas materiāliem varam iegūt paši – koku lapas, zaļa zāle, siens. Tomēr lielāko daļu vajadzēs pirkt – mulčas materiālus, kas iegūstami koksnes pārstrādes rezultātā, kā arī augkopības produktu pārstrādes pārpalikumi: saulespuķu sēklu čaumalas, kokosriekstu šķiedras ieguves blakusprodukti, ogu izspaidas.
- Šķelda
Šī gadsimta populārākā mulča. Izmantojot smalcinātājus, šķeldā var pārstrādāt visus mazvērtīgos koksnes atkritumus. Tikai mulčai nevajadzētu izmantot no dārzā izgrieztās koksnes iegūto šķeldu – to labāk pievienot kompostam. Šķelda ir viens no pašiem ilgākās iedarbības mulčas materiāliem, tādēļ izmantojams gan ilggadīgajām dekoratīvajām, gan ēdamajām kultūrām. Šķelda var tikt iekrāsota.
Sevišķi pateicīgs mulčas materiāls tiem, kam īpašumā ir savs mežs.
Tāpat der, ja lauku īpašumā ir krūmu apaugums – tad no tiem var tikt vaļā, izmantojot šķeldošanu. Apakšā zem šķeldas mikroorganismu darbības ierosmei vajag pabērt nedaudz slāpekļa mēslojuma. Elementārākais veids – šim nolūkam noder pat zaļa nopļautā zāle.
- Zāģskaidas
Kādreiz izplatīts mulčas materiāls, bet, kopš attīstījusies to pārstrāde granulās un briketēs, zāģskaidu pieejamība kļuvusi ierobežota. Ja tomēr rodas izdevība zāģskaidas iegādāties, tad vajadzētu iepriekš noskaidrot, no kādām koku sugām tās iegūtas. Labākas ir lapu koku sugu zāģskaidas. No skuju kokiem iegūtās var nomācoši iedarboties uz mulčēto augu attīstību, taču vienlaikus tās nomāc arī daudzu slimību patogēnus.
Svarīgi! Pirms uzlikšanas noteikti apakšā jāpaber slāpekļa mēslojums. Pieder pie ilgas iedarbības mulčas materiāliem. Izmanto daudzgadīgajiem augiem.
- Ēveļskaidas
Iedarbības ziņā ir atšķirība starp šķeldu un zāģskaidām. Ļoti gaisa caurlaidīgas, bet lēni sadalās, tādēļ ieteicamas ilggadīgām kultūrām – kā ēdamām, tā dekoratīvām. Apakšas kārtai nepieciešams pievienot slāpekļa mēslojumu – amonija nitrātu vai atšķaidītu vircu. Ierobežotas pieejamības materiāls.
- Skujkoku mizas
Visbiežāk izmanto tieši skujeņiem un citām daudzgadīgām dekoratīvām kultūrām. Pieejamas ir trīs frakcijas: smalkā vidējā un rupjā. Vislabākā ir rupjā, jo tā ir ar ilgstošāko ietekmi un labāk nomāc arī nezāles. Īpatnība: tā kā skuju koku mizas tiek tirgotas kā dabiski mitrs materiāls, tad, ļoti izžūstot (jo sevišķi smalkās frakcijas mizas), samazina savu tilpumu pat uz pusi. Tas nozīmē, ja tu uzliksi 10 cm biezu kārtu, beigās būs labi ja 5 cm bieza.
Augstās sveķu koncentrācijas dēļ nedrīkst izmantot viengadīgajām dārza kultūrām.
Rupjākās frakcijas, jo sevišķi priežu mizas, tiek iekrāsotas dažādos toņos, tā panākot interesantus krāsu laukumus un radot lieliskus akcentus dekoratīvā dārza daļā.
- Zaļa zāle
Mulčas materiāls tikpat kā par velti, ja vien dārza īpašniekam ir savs zāliens. Viens no labākajiem slāpekļa avotiem visām kultūrām, tad gan nevajadzētu papildus izmantot slāpekļa minerālmēslus, jo izraisīs pārmērīgu kultūraugu augšanu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kā ogu un augļu ražošanu, tā augu ziemotspēju. Jebkurā gadījumā šī mulčas materiāla izmantošana ir ierobežota. Zaļu zāli drīkst izmantot tikai līdz jūnija beigām dārzeņiem un jūlija beigām daudzgadīgajām kultūrām.
Vispār nedrīkst izmantot ēdamām kultūrām ar īsu augšanas periodu – dillēm, visa veida salātiem, spinātiem, redīsiem.
Pēc tam nopļauto zāli izmanto komposta gatavošanai. Slikti nomāc nezāles, it sevišķi daudzgadīgās. Klāj vismaz 10 cm biezu kārtu, jo izžūstot strauji samazina savu apjomu.
- Siens
Ja zāle ir pieejama lielākos apjomos vai tā tikusi izaudzēta par garu, to var izžāvēt un iegūt labu mulčas materiālu. Siena mulča nedrīkst būt pelējusi, jo sevišķi, ja to izmanto ēdamo kultūru mulčēšanai. Jo vairāk pāraugusi zāle, jo ilgāk pēc uzklāšanas mulčā tā saglabāsies.
Tā kā arī sienam piemīt tendence sēsties, tad to klāj vismaz 10 cm. Sadalīšanās procesā kalpo kā mēslojums. Var izmantot arī rudens periodā uz ziemu, tikai sienam jābūt sausam. Nezāļu nomākšanas spēja – vidēja.
- Salmi
Vairāk ievērības cienīgs mulčas materiāls lauku apvidū, it sevišķi, ja kaimiņos salmi tiek vākti un sarullēti. Piemēroti ir garie rudzu, kviešu, auzu salmi. Nav piemēroti miežu salmi, jo ir pārāk īsi. Var klāt arī smalcinātus salmus, tad gan tas darbs vairāk līdzināsies bēršanai.
Trūkums: var saturēt nezāļu sēklas un graudaugu graudus, tā padarot tos pievilcīgus grauzējiem.
Populārs izmantošanai zemeņu audzēšanā. Vidēji noturīgs mulčas materiāls, bet vienai sezonai ir labi izmantojams. Parasti nelieto dekoratīvām kultūrām. Klāj 10 cm biezumā, jo, ja nav bijis rulonā, sasēdīsies. Apakšā liek nedaudz slāpekļa mēslojuma.
- Koku lapas
Lielisks siltuma izolators, tikai ar nosacījumu, ka koku lapas ir sausas. Īpaši iesakāms mulčas materiāls, ja tuvumā ir lieli koki vai kāds parks, lieliski derēs ziemošanas periodam, jo labi saglabā siltumu. Klāj vismaz 15 cm biezu kārtu, jo ziemas laikā stingri sasēdīsies. Koku lapas ar lielu virsmu (kļavu, ozolu) būs labākas nekā sīkās (liepu, gobu). Nav ieteicams izmantot slimas koku lapas. Tās labāk likt kompostā, bet arī tikai tad, ja tā ir siltā kompostēšana. Nekad kompostēšanai neizmanto augļu koku un ogulāju lapas!
- Frēzkūdra
Fosils augu izcelsmes materiāls. Labs ar to, ka ir tikpat kā bez nezāļu sēklām un slimību ierosinātājiem. Nav lēts, tāpēc parasti izmanto skābu vidi mīlošām kultūrām – skujeņiem, rododendriem, krūmmellenēm, dzērvenēm, brūklenēm. Ja ir vēlēšanās, var izmantot arī citām kultūrām, tikai tad tai obligāti jābūt neitralizētai. Izmantojot kūdru mulčai, būs iespēja mazāk izplatīties slimībām un līdz ar to mazāk jālieto augu aizsardzības līdzekļi.
Koksnes pārstrādes materiāli
- Papīrs
Izmanto pavisam nelielās platībās, ar nosacījumu, ka papīrs nedrīkst būt glancēts un ar krāsainu apdruku. Var izmantot viengadīgām kultūrām. Klājot lapas jāliek vismaz ar 50% pārsedzi. Klāšana vienmēr jāsāk pretī valdošam vēja virzienam. Lai dotu kaut cik vērā ņemamu rezultātu, jāliek vairākās kārtās. No pašlaik pieejamā papīra tikai maza daļa atbildīs tam, ko varētu klāt kā mulču, jo ir daudzi citi, labāki, mulčas materiāli.
- Kartons
Ja mājas bēniņos tas uzkrājies, tad droši vari likt mulčā. Izmanto tikai nebalināto vai balināto ar melno apdruku. Labi izmantojams visām rindu kultūrām. Tā kā skats nav tas labākais, nelieto dekoratīvajām kultūrām. Klāšanas tehnoloģija līdzīga kā papīram, tikai atšķirībā no tā pārklājumam starp loksnēm pietiek ar 30%.
- Komposts
Labs mulčas variants, kur apvienoti daudzi augu izcelsmes materiāli un, iespējams, pievienoti kūtsmēsli. Ideāli savieno mulčas un mēslošanas līdzekļa īpašības. Būtiska nianse: kompostam jābūt kompostētam, izmantojot silto metodi, kas nozīmē, ka sasilšanas rezultātā iet bojā nezāļu sēklas un slimību ierosinātāji. Citādi iegūtu kompostu mulčai izmantot nedrīkst, jo zels nezāļu sēklas un var attīstīties slimības. Izmanto vienai sezonai visām mēslojuma prasīgām kultūrām un ar nosacījumu, ka dārzā nav daudzgadīgo nezāļu.
2. Neorganiskas izcelsmes mulča
Oļi, keramzīts, rupja grants, upes smilts… Visvairāk izmanto tieši dekoratīvos nolūkos – podu kultūrām, ziemciešu un dekoratīvo krūmu noformēšanā – un, kombinējot ar sintētiskajiem materiāliem, arī citām vajadzībām.
- Oļi
Augstas dekorativitātes mulčas materiāls, var būt dažādu krāsu un lielumu, bet salīdzinoši augsta cena. Izmanto pārsvarā dekoratīvām kultūrām, var kombinēt ar krāsotu mulču, veidojot mozaīkas tipa laukumus, kas, kombinēti ar krāsainām puķēm un dekoratīvo lapu augiem, palīdz veidot vizuāli izteiksmīgus akcentus. Var izmantot virs melnā ģeotekstila, tā panākot, ka cauri neizaugs nezāles.
- Šķembas
Ražo no kaļķakmens, laukakmeņiem, granīta. Izmantošanas mērķis ļoti līdzīgs, tikai šajā gadījumā pārsvarā klāj virs ģeotekstila, jo šķembām ir asas malas, kas citus sintētiskos mulčas materiālus sabojās.
3. Sintētiskie mulčas materiāli
Melnā plēve, melnais agrotīkls un neaustais polipropilēns. Tas ir atsevišķs stāsts… Visbiežāk izmanto tieši daudzgadīgām kultūrām vai tām dārzeņu kultūrām, kurām ir lielākā pievienotā vērtība (arbūzi, melones, sparģeļi). Arī kvalitatīvu ogu un augļu iegūšanai. Taču vienlaikus prasa atvērt maciņu.