Mulča dārzā – gudra izvēle

Labie darbi - tie mulčai ir vairāki…

1. Nezāļu nomākšana.
   Viena no vasaras lielākajām, laikietilpīgākajām aktivitātēm ir cīņa ar nezālēm… Gandrīz jebkura mulča tiks galā ar īsmūža viendīgļlapju nezālēm – gaiļsāri, zaļo sareni, maura sūreni, tādām izplatītām divdīgļlapu nezālēm kā virza, kodīgā nātre, sīkziedu galinsoga, pērkone, balanda u. c. Par daudzgadīgajām nezālēm jāsaka, ka – nelīdzēs, izņemot sintētisko mulčas materiālu (neausto polipropilēnu) un daļēji palīdzēs biezākās versijas melnais agrotīkls. Ja kādas daudzgadīgās nezāles cauraug mulčas kārtu, tās tomēr ir daudz vieglāk izraujamas, ar visu sakņu sistēmu.
2. Mitruma saglabāšana.
   Viena no lieliskākajām mulčas īpašībām. Mulčas kārta ir kā vāciņš, kas saglabā augsnē esošo mitrumu un līdz ar to augi dārzā var ūdeni izmantot vienmērīgi, jo ūdens zudumu no augsnes tikpat kā nav. Atkrīt laistīšanas darbi. Tiesa, ja augsne nav mitra mulčas uzlikšanas brīdī, tad tā pirms tam obligāti jāsalaista. Pats daudzkārt esmu pārliecinājies par šo mulčas efektu.
3. Barības vielu avots.
   Organiskās izcelsmes mulčas materiāli lieliski kalpo arī kā mēslošanas līdzekļi, tikai ar atšķirīgu sadalīšanās periodu. Tādā veidā augsne tiek papildināta ne tikai ar jauniem barības elementu krājumiem, bet tiek uzlabots arī organiskās vielas saturs.
4. Augsnes fizikālo īpašību uzlabošana.
   Mainoties augsnes struktūrai, tiek izmainīts ūdens un gaisa režīms. Augsnes augšējais slānis mikroorganismu un slieku darbības rezultātā kļūst irdenāks. Tādēļ vairs nav nepieciešama irdināšana, ietaupās gan laiks, gan enerģija. Augsnes virsējai kārtai vairs nav iespējas pārvērsties cietā garozā.
5. Pasargā augsni no erozijas un barības elementu izskalošanās.  
   Augsnes erozija un barības elementu izskalošanās ir vieni no nelāgākajiem procesiem, kas notiek ar augsni un augsnē. Dažkārt tos ir grūti pamanīt vai noteikt. Būtībā, līdzko augsne ir bez augiem – uzrakta, uzirdināta –, tajā sākas izskalošanās procesi. Sevišķi spēcīgi tie var būt rudens lietavu un ziemas atkušņu rezultātā. Mulča kalpo kā mehānisks buferis, kas neļauj erozijas faktoriem – ūdenim, vējam – iedarboties uz augsni. Līdz ar to izskalošanās procesi vairs nevar notikt. Tas palīdz gan ietaupīt uz mēslošanas līdzekļu rēķina, gan nepiesārņot vidi un saglabāt augsni kā resursu, kur visu ko var audzēt.
6. Sakņu sistēmas aizsardzība.
   Īpaši nozīmīga sala jutīgām dekoratīvām un ēdamām kultūrām. Ziemošanas periodā mulčas kārta ļoti labi pasargā sakņu zonu un sakņu kaklu no sala. Nozīmīgi tas ir arī no jauna iestādītiem stādiem. Būtībā visas aukstuma jutīgās kultūras uz ziemošanas periodu vajadzētu mulčēt.
7. Kaitēkļu ierobežošana.
   Sintētiskie mulčas segumi kavē kaitēkļu attīstības ciklu, jo kaitēkļiem ir grūtāk vai pat neiespējami nokļūt zemsedzē un augsnes virskārtā, lai sekmīgi iekūņotos ziemošanai.
8. Slimību ierobežošana. Mulčas slānis mehāniski atdala augu virszemes daļas un augsnes virskārtu, kur ziemo ļoti daudzi un dažādi slimību ierosinātāji. Parastos apstākļos, bez mulčas, tie sekmīgi ar lietus šļakatām nonāk atpakaļ uz auga un to inficē.
9. Pasargā augsni no temperatūras svārstībām. Tas ir ļoti nozīmīgi tieši vasaras karstajā periodā. Mulčas slānis labi spēj pasargāt no karstuma iedarbības ne tikai augu saknes, bet daļēji arī sakņu kaklu un pašu augu.
10. Veicina augu sakņu veidošanos.  Regulāra mulčēšana palīdz veidoties veselīgākai un stiprākai sakņu sistēmai. Mulčas sadalīšanās slānis ir lieliska vide, kur tam visam notikt.
11. Augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte. Regulārā mulčēšana dod spēcīgu impulsu vairoties augsnē mītošiem mikroorganismiem un arī lielākiem organismiem, sliekām.
12. Dekoratīvā funkcija. To nodrošina dažādā mulčas struktūra, iekrāsotais tonis.

Nākamā lapa