Lutini salātus, un tie lutinās tevi!

Ir vērts iesēt dažādus, jo vairāk tāpēc, ka audzējami jau visi ir gandrīz vienādi, toties garšas – atšķirīgas. 

Sēšana

Ja parasti sēj salātus kastītē vai pa tiešo uz lauka, pamēģini šogad iesēt kasetē, proti – katru sēkliņu savā ligzdiņā. Ja vēlies izaudzēt iespējami dažādus salātus, vienā kasetē var sēt arī dažādas šķirnes, jo sākotnēji prasības pēc temperatūras, kas nepieciešama sadīgšanai, visiem salātiem ir vienādas.

3 iemesli, kāpēc kasetēs sēt ir labāk

Citi lasa

Marta Kalniņa

Karaliskā ģimene

Brīvdienās apzaguši princi Viljamu un princesi Keitu

Santa.lv

Krievijas agresija

VIDEO: Daugavpils mērs Elksniņš «uzsprāgst» un gandrīz saplēš kameru

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

1. Katrai sēkliņai ir sava telpa.
   Ne ar vienu nav jādalās, un neviens netraucē. Vieglāk kasetē būs iesēt granulētas sēklas – tās ir lielākas, jo tām jau ir minerālvielu apvalciņš. Tiesa, lielākoties tad jālūko pēc profesionālajām sēklām, tomēr, ja meklē, var atrast arī sīkfasējumā. Protams, kasetēs var sēt arī parastas, negranulētas sēklas, tas gan ir mazliet piņķerīgāks darbs, bet, ja salātus audzē tikai savām vajadzībām, pāris kasetēs rūpīgi iesēt sēkliņas nav grūti.
2. Dēsti nebūs jāpiķē.
   Ja salātus sēj kastītē vadziņās, vēlāk, kad dēsti jāpiķē, saknītes tiek traumētas – kaut minimāli, bet tomēr. Lai varētu izpiķēt dēstiņus bez traumēšanas, tie būtu jāizsēj pietiekami reti, bet tad jau rodas jautājums: kāpēc gan nesēt kasetē uzreiz?
3. Veselīgāks dēsts.
   Kopējā kastītē un kasetē sētu dēstu vēlākā augšana atšķiras – netraumētajam, kasetē augušajam starts ir daudz straujāks un veselīgāks, jau trešajā dienā salātu var sākt barot. Savukārt salātiņš ar traumētu sakņu sistēmu ieaugas lēnāk, sākumā var pat apvīst.

Ja dēstus tomēr audzē kastītē un piķē, svarīgi ir jauno stādiņu iestādīt tikpat dziļi, cik tas audzis iepriekš, citādi var aizkavēties augšana.

Kas jāzina par substrātu

Dēstiem domātie substrāti pēc sastāva atšķiras nedaudz, katrs audzētājs laika gaitā atrod savu īsto. SIA Letis salātu audzētāji par labu atzinuši mūsu pašu Laflora kūdras substrātus KKS1 un KSS. Lai kādu substrātu dēstiem izvēlētos, svarīgi, lai tā frakcija nebūtu pārāk rupja, drīzāk tai jābūt smalkai. Iepriekšējā dienā pirms sēšanas ieteicams kūdru kārtīgi samitrināt – tā var panākt, lai kūdra uzbriestu tik, cik nu var, un pēc tam vairs savu tilpumu nemainītu, proti, nesaplaktu un arī nebriestu pārmēru.

Tad samitrināto kūdras substrātu iepilda kasetēs, rūpīgi katrā ligzdiņā piespiežot, lai būtu pietiekami blīvi. Pēc tam ar pirkstu vai irbulīti izveido nelielas bedrītes un katru sēkliņu liek savā iedobītē.

Apraust ar augsni sēklas nav nepieciešams – lai sāktos dīgšana, salātiem nevajag augsni pāri sēklai – pietiek, lai tā tikai saskartos ar augsni.

Svarīgais mikroklimats

Lai sēklas sadīgtu, galvenais ir temperatūra – salātiem dīgšanas temperatūrai jābūt no 16 līdz 18 grādiem. Ja būs 20 grādi, nekas, bet, ja temperatūra pakāpsies līdz 25, salāti pārstās dīgt. Normāli salātiem optimālajā temperatūrā būtu jāsadīgst divās, trijās dienās. Ja sākotnēji temperatūra būs par augstu, salāti sadīgs 4–5 dienās, bet tikai tad, ja tos pārvietos vēsākā vietā, (16–18 grādos).

Svarīgi dīgšanas sākumā nodrošināt, lai substrāts neizžūst, tāpēc pāri kasetēm (arī kastītēm) jāpārklāj plēve. Salātiem vajadzīgs 85% mitruma gaisā, un pāri pārklāta plēve to arī nodrošina.

Lai sadīgtu, gaisma salātiem pirmajās dienās nemaz nav vajadzīga. Precīzāk, gaisma dīgšanai netraucē (ja vien tā nav tiešā saules gaisma, kas ļoti ātri izžāvē augsni!), bet arī nav nepieciešama. Salāti sadīgs arī pilnīgā tumsā, ja tikai temperatūra būs īstā.

Ja sēklas ir kvalitatīvas, temperatūra pareizā un arī mitrums ir pietiekams, pēc 2–3 dienām salāti ir sadīguši, un tas nozīmē, ka sēkla izdzinusi mikroskopiskus asniņus un bedrītē pie kūdras sēklai jau redzamas mazas, baltas saknītes. Var sākties augšana!

Audzēšana

Kopš šī brīža gan salātiem gaisma ir ļoti vajadzīga. Kad salāti iznesti gaismā, plēvīti no kasetēm ņem nost. Temperatūrai šajā laikā vajadzētu būt apmēram 19–23 grādiem, naktī – 16–18 grādiem. Nevajag censties arī naktī nodrošināt dienas temperatūru, jo tad salāti tiks pārlieku steidzināti. Bet tie vēl nav gatavi tik ātri augt, tāpēc sākas stīdzēšana – proti, neaug lapas, bet aug kāja (stīdzēšanu veicina arī gaismas trūkums). Jo augstāka būs temperatūra, jo vairāk salāti stīdzēs un stāds neveidosies tik kompakts. Tāpēc labāk, ja naktī temperatūra ir zemāka.

Ja viss rit, kā nākas, atliek salātus laistīt un barot – pavasarī siltumnīcā apmēram mēnesi, vasarā nepilnu mēnesi. Tad dēsts ir izaudzis un var turpināt pieaugt par īstu salātu. Vidēji no izsēšanas līdz novākšanai paiet divi mēneši.

Īslaicīgas temperatūras maiņas neko sliktu nenodarīs – piemēram, ja drusku par ilgu pavēdināta siltumnīca vai mazliet par karstu sakurināts.

Sliktums rodas, ja nepiemērota temperatūra ir ilgākā laika posmā.

Ne mazāk svarīgi kā nodrošināt labus augšanas apstākļus ir katra veida salātiem atvēlēt tiem atbilstošu laukumu – piemēram, lielie romiešu salāti jāstāda pat 30 centimetru attālumā cits no cita. Ja tiek audzēti dažādu šķirņu salāti, lai ietaupītu vietu, tos var stādīt pamīšus – trīs lielāki salāti, trīs mazāki – tad attālums starp stādiem var būt arī mazāks.

Ar ko draud salātu sastādīšana par biezu? Ja salātam trūkst gaismas, sākas dzeltēšana, kas vispirms skar apakšējās lapas. Normālos laikapstākļos puve no pārmērīga tuvuma varbūt arī neradīsies, bet lapas gan dzeltēs.

Uz lauka vai siltumnīcā?

Siltumnīcā apstākļus varam ietekmēt – piemēram, nodrošināt temperatūru, noēnošanu. Uz lauka tas ir krietni problemātiskāk. Ja salāti tomēr tiek audzēti laukā, jāraugās, lai augsne būtu pietiekami iesilusi – vismaz ap 12 grādiem, citādi stādi nīkuļos. Savukārt vēlāk vasarā, sējot tieši dobē, var gadīties, ka salāti negribēs dīgt karstuma dēļ, jo optimālā temperatūra ir līdz 20 grādiem. Tad tik un tā labāk iepriekš izaudzēt dēstus kastītē vai kasetē. Turklāt, kā zināms, sēklas nesadīgst simtprocentīgi, tāpēc, sējot tieši dobē, rindā var palikt tukšumi, un tas nav rentabli.

Laukā salāti vairāk pakļauti arī laikapstākļu pārsteigumiem. Piemēram, liels salātu bieds ir krusa – tā uznāk pēkšņi, laukus nevar paspēt pārsegt, krusa sasit lapiņas, un traumētajās vietās tās kļūst brūnas. Ja salāti vēl jauni, tad vēl nav tik liela skāde, jo vēlāk ārējās, sasistās lapas var noņemt, bet, ja krusa sasit jau izaugušus salātus, tad… atliek vien rīkot lielo salātu balli, citādi viss pagalam!

Salāti nav kartupeļi, ilgāk par desmit dienām tos grūti saglabāt, jo īpaši traumētus.

No krusas stādījumus var mēģināt pasargāt ar agrotīklu, bet ļoti iespējams, ka salātiem tad būs par karstu. Ja temperatūra ir pie 30 grādiem un vairāk, salāti vairs neuzņem barības vielas – gluži kā cilvēks, kuram lielā karstumā nav apetītes. Jau no 26 grādiem gandrīz vairs netiek uzņemts kalcijs, un tas salātiem rada iedegas – tās lielākoties izpaužas kā brūnas maliņas ap lapām, savukārt romiešu salātiem kalcija trūkums galviņu iekšpusē rada melnu puvi, ko no ārpuses nemaz neredz.

3 labumi, audzējot salātus uz plēves

Plēvi dobei var pārvilkt gan uz lauka, gan siltumnīcā, un tādai salātu audzēšanai ir vairākas priekšrocības. Tiesa, tas audzēšanas procesu sadārdzina, tomēr ieguvumu ir vairāk.

1. Uz plēves audzējot, salāti nesaskaras ar augsni, līdz ar to mazāka iespēja dažādu slimību attīstībai, puvēm un citām kaitēm.
2. Salāti ir ļoti tīri, tos var nogriezt un pat bez mazgāšanas celt galdā. Ja audzē uz augsnes, sausā laikā vējš piedzen lapas ar zemi, bet uz plēves audzētie jānoskalo vien pavisam nedaudz.
3. Salāti nav jāravē! Šis iemesls faktiski ir vissvarīgākais, īpaši tad, ja salātus audzē vairumā.

Kādu plēvi izvēlēties?

Abpusēji melna plēve salātiem nav piemērota, jo vasarā būs par karstu – salāti nav tik izturīgi kā, piemēram, zemenes, tāpēc tie karstumā nīkuļos. Labi piemērota salātiem ir melnbaltā plēve –ar melno pusi to klāj uz augsnes, bet baltā puse paliek augšā. Baltā plēve nepārkarst, jo atstaro gaismu un siltumu, turklāt atstarotā gaisma izgaismo salāta apakšējās daļas, dodot vairāk gaismas. Pavasarī plēve labi silda – piemēram, siltumnīcā, ar plēvi sasildot salātiem kājas, var dabūt ātrāku ražu.

Barošana

Salātiem ir samērā sekla sakņu sistēma, tāpēc svarīgs ir vienmērīgs mitrums. Tas nozīmē, ka augsni nedrīkst iekaltēt, citādi salātu augšana aizkavēsies vai arī tie ātri izziedēs un kļūs rūgti. Arī par daudz mitruma nebūs labi, jo skābekļa trūkuma iespaidā saknes var vienkārši nopūt.

Svarīgākais salātu ēdienkartē

• Ūdens. No laistāmā ūdens atkarīga salātu augšanas intensitāte. Vēl šī intensitāte atkarīga no pH līmeņa – proti, vai ūdens un augsne ir skāba vai bāziska. Salātiem nepieciešamais pH līmenis ir no 5,8–6,5 (gandrīz neitrāla augsne). Taču daudzviet ir bāziska augsne, tāpēc ūdeni ieteicams skābināt, piemēram, ar slāpekļskābi. Jāņem vērā, ka arī minerālmēsli veido savu vidi, tāpēc pH līmenis jāmēra tad, kad minerāļi jau izšķīduši.
• Kompleksais mēslojums. Salātiem vajadzīgs kompleksais mēslojums NPK ar mikroelementiem (dzelzi, sēru un citiem), arī kalcija nitrāts un kālija nitrāts – kālijs salātiem piešķir īsto krāsu, un, ja kālija pietrūkst, sarkanīgie salāti aug bāli. Vēl dažkārt vajadzīgs magnija sulfāts.
• Kalcijs. Āra temperatūru uz lauka ietekmēt nevar, tāpēc jāveic papildu pasākumi. Salātiem viens no šādiem pasākumiem ir miglošana caur lapām, lai stimulētu kalcija uzņemšanu. Miglošanai var šķīdināt granulēto kalcija nitrātu un var arī miglot ar jau gatavu šķīdumu Calmax.

Salāti jānovāc laikus, citādi tie pāraug, aiziet ziedos un lapas kļūst rūgtas.

Salātu ienaidnieki

• Gliemeži.
  Tie ir galvenie salātu kaitnieki, un pēdējos gados strauji pieaudzis tieši kailgliemežu skaits. Tie ļoti strauji vairojas un izaug diezgan palieli, pat 10 cm garumā. Kailgliemeži ir ļoti ēdelīgi, par to var pārliecināties, kādu laiciņu pavērojot gliemezi – lapa gliemeža mutē pazūd ātri. Cīnīties ar gliemežiem var, tos ar rokām nolasot vai izmantojot dažādas tautas metodes, piemēram, izvietojot dārzā alus šķīvjus vai kafijas biezumus. Var arī iegādāties speciālas granulas – tiesa, tās ir padārgas (5 kg maksā ap 60 eiro), bet tiešām efektīvas. Granulas izbārsta starp vagām vai gar dobēm, un gliemezis, saskaroties ar tām, it kā izžūst. Augam un cilvēkam šīs granulas neko ļaunu nenodara, tikai jāskatās, lai neiebirst salāta galviņā – tad tās pielips pie lapas un būs nepatīkams pārsteigums ēdējiem.
• Savukārt vasaras otrajā pusē vairāk savairojas sīki gliemezīši – nograuzt jau tie daudz neko nespēj, bet pašus gan var gadīties uzkost, ja salātus pirms ēšanas kārtīgi nenoskalo.
• Lauku peles.
  Jā, salāti ļoti garšo arī pelēm. Tās uzdarbojas naktīs, tāpēc jādomā par efektīvu cīniņu – lamatām vai indēm.

Kā sagatavot salātus apēšanai?

1. Plūc ar rokām.
   Salātlapiņas labāk ir plūkāt ar rokām, nevis griezt ar nazi (ja vien tas nav plastmasas vai keramiskais nazis), lai izvairītos no oksidēšanās un salātlapas nekļūtu brūnganas un nezaudētu vitamīnus.
2. Mazgā aukstā ūdenī.
   Ja nav skaidri zināms, ka salāti ir tiešām tīri, tos labāk noskalot, atbrīvojot no sīkiem smilšu graudiņiem, mazajiem gliemezīšiem utt. Vislabāk salātus mazgāt aukstā, tekošā ūdenī. Ja tie ir apvītuši, var uz laiciņu atstāt auksta ūdens bļodā, lai atspirgst un atgūst tvirtumu.
3. Žāvē salātu žāvētājā.
   Lai salāti labāk saķertos ar eļļas un etiķa mērcīti, lapām jābūt sausām. Taču ar rokām nosusināt katru salātlapu ir piņķerīgs darbs, tāpēc lieti noderēs speciālais salātu žāvētājs. Ar to salātus var nosusināt kārtīgi – it kā tie nemaz nebūtu skaloti. Ar roku griežams salātu žāvētājs nopērkams par 5–20 eiro.