• Laiks remontēt ķieģeļu skursteni!

    Zelta padomi
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    19. maijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Neskati vīru no cepures, bet māju no skursteņa gan! Skurstenis lielākoties ir ne tikai mājas augstākais, bet arī viens no svarīgākajiem punktiem. Kā zināt, ka tam nepieciešams remonts, konsultē GUNTIS BRAKMANIS, amatniecības uzņēmuma Skursteņmeistars valdes loceklis, Latvijas amatniecības kameras sertificēts skursteņslauķa amata meistars.

    Skatoties no lejas uz sava nama skursteni, diezgan maldīgi var šķist, ka ar to viss ir kārtībā, taču, ja uzkāptu augšā un ieskatītos iekšpusē, – ai, ai, ai, cik biezu kārtu sodrēju un dažādu bojājumu varētu ieraudzīt. Tāpēc ne velti ugunsdrošības noteikumi prasa dūmvadus apsekot un pārliecināties par to tehnisko stāvokli. Agrāk tas bija jādara vienu reizi trijos, tagad – reizi piecos gados. Taisnības labad jāsaka, ka piecos gados skursteņa stāvoklis var krasi mainīties, radot potenciālus draudus, tāpēc pārbaudīt sava dūmeņa stāvokli vajadzētu regulāri.

    Arī tad, ja iegādājas māju, jāaicina sertificēts skursteņslauķis, kurš novērtē gan dūmvada, gan apkures ierīču tehnisko stāvokli un sastāda aktu, ka skurstenis var kalpot vēl piecus gadus. Šeit nav runas par skursteņa tīrīšanu – tā joprojām jāveic katru gadu, un, ja skursteņslauķis pamana, ka skurstenis savu mūžu ir nokalpojis, arī viņš var ieteikt veikt tā remontu.

    Pamanīt skursteņa nolietojumu pašam nav tik vienkārši, ja vien tam nav izkrituši vai izdrupuši ķieģeļi. Reizēm var redzēt, ka skurstenis kļuvis melns, tam ir notecējumi. Skursteņa daļu virs jumta ietekmē un bojā arī aukstums un nokrišņi – lietus, sniegs. Otra, bet ne mazāk būtiska ir ārpusē neredzamā skursteņa bēniņu daļa, kur parasti arī ir kondensējies un notecējis mitrums. Ja mitinās jau labu laiku kalpojušā vienstāva ēkā, parasti bēniņi nav siltināti. Tad pirmajā stāvā skurstenis ir silts, bet bēniņos – tikpat auksts, cik ārā, arī mīnus 10 vai mīnus 20 grādu.

    Dūmgāzes ceļas uz augšu, ieskrien aukstajā daļā, kur notiek strauja kondensēšanās, un rodas brants, videi kaitīgais kreozots, kas lēnām sūcas cauri ķieģeļu skurstenim un ko var redzēt kā notecējumu. Vislabāk, ja bēniņos skurstenis ir balsināts vai krāsots baltā krāsā, lai var viegli pamanīt, kad parādās kāda plaisiņa. Lai gan daudzi ar to grēko, balti krāsotu vai balsinātu skursteni prasa arī ugunsdrošības noteikumi.

    Kur meklēt skursteņslauķi un kā notiek mūrēšanas process?

    Kad saprasts, ka skurstenim vajadzīgs remonts, jāmeklē meistars. skursteņus mūrē gan skursteņslauķi, gan krāšņu meistari. Labam meistaram vajadzētu būt Latvijas amatniecības kameras izsniegtam amata meistara diplomam un sertifikātam, citādi internets pilns ar piedāvājumiem, bet, kāda ir cilvēka darba kvalitāte, nav zināms.

    Sertificētu skursteņslauķi var meklēt internetā, mājaslapā skurstenslaukiem.lv (šobrīd Latvijā ir 73 sertificēti skursteņslauķi). Skursteņslauķis izpēta skursteni un, ņemot vērā gan darāmā darba apjomu, gan specifiku, izveido izmaksu tāmi. Katra ēka ir citāda, vienai jumts ir lēzenāks, citai stāvāks, kādai mājai ir vairāki stāvi, varbūt ir vēl citas īpatnības, un tās visas ietekmē kopējās izmaksas. Pats mūrēšanas process ir nosacīti vienkāršs; Sarežģītāk ir ķieģeļu kalnus nogādāt augšā vai lejā. Viensētā parasti meistari kāpnes un stalažas sabūvē ārpusē, cenšoties nestaigāt pa māju, jo darbs ir putekļains. Protams, ja maina visu dūmvadu, tad var būt vajadzība strādāt arī iekšpusē.

    Ja pārmūrē skursteni uz jumta vienstāvu ēkai, darbs vidēji aizņem divas trīs dienas. Kamēr nojauc veco skursteni, sataisa stalažas, sanes materiālus, uzmūrē, taču viss atkarīgs no mājas, jumta augstuma, sarežģītības pakāpes.

    Skursteņa dizainu katrs var izdomāt pats, kādu vēlas, arī meistari var ko ieteikt, piemēram, izmantot divu toņu ķieģeļus. Skurstenis uz jumta izmaksā vidēji 300–500 eiro (tās ir kopējās darba un materiālu izmaksas). Darba garantija parasti ir pieci gadi. Ķieģeļu skursteni un oderi itin drīz var sabojāt, ja māju kurina ar slapju malku, tāpēc krāsnī un plītī vajadzētu likt tikai sausu kurināmo.

    Par tīru skursteni!

    Skursteņa remonts, tāpat kā tīrīšana, būtu jāveic siltajā gadalaikā – līdz novembrim vai sākot no aprīļa, maija – atkarībā no laika apstākļiem. Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem sodrēji no cietā kurināmā apkures ierīces jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma jeb līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Taču neviens neliedz skursteni tīrīt arī biežāk, patiesībā skurstenis būtu jātīra tik bieži, lai nepieļautu sodrēju aizdegšanos! Ja māju kurina ar slapju malku, uzaugumu var panākt daudz ātrāk, nekā kurinot ar sausu malku. Netīrītā skurstenī sakrājas sodrēji, kas vienā brīdī var aizdegties. tas ne tikai sabojā skursteni, bet var novest arī līdz ugunsnelaimei.

    Vēl daži svarīgi jautājumi par skursteņiem un to remontu.

    1. Vai skurstenis vienmēr jānojauc pilnībā? Katra māja un katrs skurstenis ir atšķirīgi, taču, ja māja ir simt un vairāk gadu veca, visticamāk, vecais skurstenis jājauc nost un jābūvē jauns. Daļu veco ķieģeļu var izmantot otrreiz, piemēram, uzmūrējot dekoratīvu sienu, jo daļai ķieģeļu arī pēc ilgākas kalpošanas nav nekādas vainas. Šobrīd skursteņus mūrē ar cementa javu, bet agrāk tam izmantoja kaļķa javu, un tā arī parasti izdēdēja visvairāk, ne ķieģelis.
    2. Ja remontē skursteni virs jumta, vai remonts vajadzīgs arī visam dūmvadam? Ja problēma ir tikai skurstenī virs jumta, var  pārmūrēt tikai to. Lai izvairītos no kondensēšanās, ķieģeļu skursteņos ielaiž metāla vai keramikas oderes. Ja remonts vajadzīgs pārējam dūmvadam, jāremontē viss, cik katrā mājā ir. Vecās mājās labāk sakārtot skursteni visā tā garumā.
    3. Vai ekonomijas nolūkos var pārmūrēt tikai daļu skursteņa? Nevis desmit ķieģeļu kārtas, bet tikai četras? Ķieģelis šajā pasākumā nav pats dārgākais; Pietiekami daudz maksā arī sastatnes un to uzlikšana, materiālu nogādāšana uz jumta. Līdz ar to diez vai būs liels ietaupījums un atšķirība, ja pārmūrēs četras rindas, nevis visu skursteni, ja reiz meistari salikuši stalažas, uzkāpuši augšā un sākuši strādāt. turklāt sastatnes jāliek pat vienstāvu ēkai, jo dancot nedrīkst pat pa it kā zemu jumtu. Tāpat jāsaprot, ka ķieģelis ir kā lego klucītis – nevar izņemt no vidus trīs ķieģeļus un ielikt atpakaļ.
    4. Vai uz skursteņa jāliek jumtiņš? Jumtiņš virs dūmeņa nav izskata un gaumes jautājums, un, lai gan to mēdz uzlikt, tas nav vajadzīgs. Pirmkārt, tāpēc, ka dūmgāzes sitas pret jumtiņu un tas tiek korodēts. Otrkārt, dūms iet kopā ar ūdens tvaiku, tvaiks sitas pret jumtiņu, un tas viss pil atpakaļ, un tad ziemā var redzēt saaugam lāstekas. Reizēm tas tek atpakaļ un bojā arī jumtu, tāpēc nav prātīgi likt jumtiņu.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē