Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: Jānis Lapsa, zvērinātu advokātu biroja Kalniņa, Lapsa un partneri zvērināts advokāts, Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, Odeta Ore, Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē Valmieras biroja vadītāja.
Ja vēlies īrēt:
Vispirms jāsaprot, uz cik ilgu laiku vēlies māju īrēt.
- Īstermiņā, piemēram, atpūtai tikai vasarā vai ziemā, lai, neviena netraucēta, varētu rakstīt grāmatu vai komponēt dziesmu. Ticamākais, šajā situācijā noteicošā būs vēlme pavadīt laiku klusumā, varbūt būs mazākas prasības pret ērtībām un arī sirsniņmājiņa laukā nebiedēs. Tad meklē īpašumu, kuru saimnieks ir ar mieru izīrēt uz neilgu laiku.
- Ilgtermiņā, vismaz uz gadu, diviem, trim vai pat vairāk. Tad meklē lauku māju, kurā var dzīvot patstāvīgi, varbūt iekopt savu dārziņu, apsaimniekot zemi.
Ne reizi vien bijis tā, ka pilsētnieks atbrauc uz laukiem, bet tur sākas ikdiena – jāpļauj zāle, jānes malka, jātīra skaidas, jāravē dobes –, un tad tās putnu dziesmas diezgan ātri apnīk un īrnieks vēlas atpakaļ uz pilsētu
Kā uzsver Odeta Ore: «Pēc pieredzes varu teikt, ka lauku māju saimnieki nemaz tik bieži nevēlas izīrēt savas mājas. Otrs – sapņu namiņš laukos parasti ir pilsētniekam, taču idille lielākoties tiek uzburta galvā. Ne reizi vien bijis tā, ka pilsētnieks atbrauc uz laukiem, bet tur sākas ikdiena – jāpļauj zāle, jānes malka, jātīra skaidas, jāravē dobes –, un tad tās putnu dziesmas diezgan ātri apnīk un īrnieks vēlas atpakaļ uz pilsētu.»
Kas jāņem vērā, pirms izlem par labu kādai lauku mājai?
- Atrašanās vieta. Kā līdz mājai var nokļūt, vai ir piebraucamais ceļš, varbūt māja atrodas meža vidū vai līdzās putekļainam lauku ceļam, cik liels ir attālums līdz tuvākajam veikalam, vai uz pilsētu kursē satiksmes autobuss?
- Apsaimniekojamā teritorija. Vai īrniekam būs jārūpējas ne tikai par to, lai mauriņš būtu glīti nopļauts un lapas nogrābtas, bet varbūt īpašnieks vēlas, lai apsaimnieko arī zemi. Ja īrnieks vēlas lielākoties atpūsties, diez vai viņš gribēs brīvdienās pļaut hektāru zāles. Un otrādi – ja vēlas arī saimniekot, jāmeklē īpašums, kurā varēs sēt un stādīt.
- Potenciālo īres vietu noteikti apskati klātienē! Pirms saimniekam dedzīgi apsoli, ka dzīvosi viņa namā, aizbrauc un to apskati. Neuzticies tikai bildēm internetā, lai klātienē neviltos.
Ja vēlies izīrēt
Jānis Lapsa smej, ka vislabākais īrnieks ir tāds, kurš mājā nedzīvo, – tie ir augsta līmeņa ierēdņi, uzņēmumu vadītāji un citi aktīvi cilvēki, kas bieži dodas komandējumos vai ceļo un mājās ir tikai paretam. Ja mājā dzīvo katru dienu, tā nolietojas daudz vairāk nekā tad, ja īrnieks tajā uzturas tikai brīvdienās. Taču, ja runājam nopietni, liela nozīme ir personīgajām simpātijām un līdzīgam pasaules redzējumam. Tāpēc arī advokāta pārliecība jau daudzus gadus ir, ka īres līgums ir uzticības līgums! Ja cilvēciskais kontakts neizveidojas, saimniekam nav pienākuma māju izīrēt.
Kas jāņem vērā, pirms izlem par labu potenciālajam īrniekam?
- Ģimenes stāvoklis un finanses. Protams, saruna ar potenciālo īrnieku nav darba intervija, taču ir tikai dabiski, ka īpašnieku interesē, cik cilvēku mājā dzīvos, vai ģimenē ir bērni, mājdzīvnieki, kur īrnieks strādā. Galu galā jāsaprot, vai cilvēks ir maksātspējīgs, tāpēc nopietnākos darījumos, kas sasniedz vairākus simtus eiro mēnesī, izīrētājam ieteicams prasīt bankas konta izrakstu, lai pārliecinātos, vai īrnieks vispār var samaksāt. Lai gan izklausās diskriminējoši, saimnieks var atteikties izīrēt savu īpašumu ģimenei ar bērniem vai mājdzīvniekiem. Tāpat saimnieks var atteikties izīrēt īpašumu cilvēkiem, kas smēķē, iesaistījušies kādā sektā, aizraujas ar kādu savdabīgu hobiju. Tas ir viņa īpašums, un viņš dara tā, kā vēlas!
- Atsauksmes par potenciālo īrnieku. Vērts aptaujāt radus, draugus un paziņas un ievākt atsauksmes. Tāpat ieteicams papētīt īrnieku internetā, sociālajos tīklos, vai nav kādu sūdzību, ka, piemēram, Juris nav maksājis jau trim saimniekiem, – jūs varat būt ceturtais…
- Pirms izīrē īpašumu, ar potenciālo īrnieku der iepazīties tuvāk. Pasēdēt, iedzert kafiju, varbūt pat ielaist uz nedēļu padzīvot un paskatīties, kā viņš rīkojas ar saimnieka mantām. Tā var darīt, un tas nav pretlikumīgi.
Pieskatīt, ne kontrolēt
Protams, nevar īpašumu izīrēt un par to aizmirst – tad nav brīnums, ka, pēc gada atbraucot, izrādās, ka mīļākais rododendrs aizlaists postā. Savam īpašumam līdzi jāseko, taču apmeklēt izīrēto māju saimnieks drīkst, tikai iepriekš vienojoties ar īrnieku.
Likums nosaka, ka izīrētājs nevar traucēt īrnieku un nevar ļaut arī, lai īrnieku traucē citi.
Galu galā jāņem vērā arī īrnieka tiesības – kurš vēlēsies saimnieku, kas katru piektdienu atbrauc pārbaudīt, kā īrnieki dzīvo? Turklāt likums nosaka, ka izīrētājs nevar traucēt īrnieku un nevar ļaut arī, lai īrnieku traucē citi. Piemēram, netālu dzīvojošais kaimiņš pļauj zāli un gāž nopļauto uz kopējā ceļa. Īrnieks aizrāda, ka tā neklājas, bet kaimiņš neņem viņu vērā. Tad īrniekam jāzvana īpašniekam, kurš šo situāciju atrisina. Vēl situācija – īres līgumā noteikts, ka mājā nedrīkst smēķēt, bet saimnieks atbrauc un jūt, ka tas ir darīts.
No vienas puses, saimnieks var lūgt līgumu izbeigt, jo ir pārkāpti nosacījumi. No otras puses, īres līgums ir uzticības līgums, un, ja viss ir tīrs un sakopts, bet kāds pie krāsns uzsmēķējis, varbūt var vienkārši vēlreiz norunāt, ka tā darīt nedrīkst, citādi sekos īres līguma uzteikšana. Ja saimnieki dzīvo tālu no izīrētā īpašuma vai aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, var sarunāt ar uzticamiem kaimiņiem, radiem vai draugiem, lai savu reizi apskata, kā īrniekiem klājas.
Svarīgi abām pusēm!
- Līgums jāslēdz rakstiski
Kad sapņu māja un īrnieks ir atrasti, jāslēdz īres līgums, turklāt likums Par dzīvojamo telpu īri paredz, ka līgumam jābūt noslēgtam rakstveidā. Īres līgums nav jāapstiprina notariāli; pietiek, ja abas puses uz papīra lapas uzraksta apliecinājumu, ka es, Dace, tev, Jāni, izīrēju savu dzīvojamo māju. Tas ir juridiski saistošs dokuments, un, ja šo īpašumu saimnieks izdomā pārdot, pircējam ir saistošs saimnieka noslēgtais līgums.
Ja rakstiska īres līguma nav, izīrētājam vajadzības gadījumā vēlāk var būt sarežģīti pierādīt sava īpašuma izīrēšanas noteikumus. Nevienā normatīvajā aktā īpašniekam nav noteikts pienākums reģistrēt zemesgrāmatā ar īrnieku noslēgto īres līgumu. Tomēr izīrētājam tas var būt izdevīgi – ja īrnieks nemaksā, tiesa parāda piedziņas lietu izskatīs bezstrīda kārtībā, un tas būs daudz ātrāk nekā tad, ja līgums nebūs reģistrēts zemesgrāmatā.
- Kam jābūt īres līgumā?
Precīzi jānorāda līguma priekšmets: dzīvojamā māja, tās adrese, platība, kadastra numurs. Jānorāda pušu tiesības un pienākumi, jāiekļauj izīrētāja tiesības paaugstināt īres maksu. Precīzi jānorāda īrnieka pienākumi: uzturēt māju un tajā esošās lietas kārtībā, ievērot sanitārās normas, maksājumu kārtību. Ērtāk vienoties, ka īrnieks maksā īri, piemēram, 300 eiro mēnesī, un pats papildus maksā par patērēto elektrību, gāzi, internetu. Lai saimnieks būtu pārliecināts, ka īrnieks maksā komunālos maksājumus, līgumā var vienoties, ka viņš pēc maksājumu veikšanas katru mēnesi saimniekam elektroniski atsūta apliecinājuma dokumentus. Savukārt izīrētājam par mājas izīrēšanu jāmaksā nodokļi valstij.
Ja nevēlas reģistrēt saimniecisko darbību un veikt grāmatvedību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāmaksā 10% no ienākuma mēnesī.
Tātad, ja īrnieks maksā 300 eiro, saimnieks katru mēnesi 30 eiro pārskaita VID. Līgumā jāparedz arī sankcijas par īrnieka pienākumu nepildīšanu, kā arī citas abām pusēm būtiskas nianses.
Par ko vērts vienoties līgumā
- Apkures īpatnības
Piemēram, ja mājā ir granulu apkures katls, saimniekam jāsniedz informācija, kā īrniekam to uzturēt kārtībā, ko darīt un pie kā vērsties, ja ar katlu atgadās ķibele, kādas granulas lietot. Varbūt drīkst izmantot tikai vienas firmas granulas, bet citas neder, jo tās var sabojāt katlu. Tāpēc svarīgi to konkrēti norunāt un iekļaut līgumā.
Ja mājai ir malkas apkure, svarīgi vienoties, kas gādā malku – saimnieks vai īrnieks. Ja to dara īrnieks, tad – kādā veidā? Vai malku pērk, vai varbūt saimniekam pieder mežs un viņš ļauj malku zāģēt pašiem? Mājai ar malkas apkuri reizi gadā jātīra skurstenis, un tas kā pienākums jāparedz līgumā. Kad skurstenis iztīrīts, īrnieks nofotografē vai ieskenē apliecinājuma dokumentu, ko nosūta saimniekam.
- Interjera maiņa
Ļoti svarīgs līguma punkts ir par to, ko īrnieks īpašumā drīkst un ko nedrīkst mainīt (var būt, ka neko nedrīkst mainīt). Piemēram, ja saimnieks izīrē māju ar dzeltenām sienām, viņš pēc pieciem gadiem vēlas saņemt atpakaļ māju ar dzeltenām sienām. Puses var vienoties, ka īrnieks uz brīdi pārkrāso sienu zaļu, bet, kad no īres mājas izvāksies, telpai atkal jābūt dzeltenām sienām.
Var būt, ka īrniekam apgaismojums telpās ir par tumšu, un tad var vienoties, ka viņš nomainīs lampas. Jebkurā gadījumā saimniekam jārēķinās, ka pēc pieciem, desmit gadiem mājās būs redzamas nolietojuma pēdas, pat ja neko nemaina.
- Rīcība ar īpašumā esošo zemi
Ja ir vairāku hektāru īpašums ar laukiem, mežu, dīķi, jānorunā, cik lielu teritoriju saimnieks izīrē un ko īrnieks drīkst un ko ne. Varbūt piemājas dīķī drīkst peldēties, bet nedrīkst ķert zivis, ko saimnieks tur ielaidis.
- Arī īrnieks var lūgt līgumā iekļaut punktus, kas interesē viņu
Piemēram, ka viņš saimnieciskos darbus neveiks, neko nestādīs un neravēs, tikai nopļaus pagalmā zāli.
