Kā rodas melnzeme?
Patiesībā tādas melnzemes Latvijā nemaz nav, tas ir tikai tautā iegājies jēdziens, jo augsne ir tumšā krāsā. Melnzemes ieguve parasti saistīta ar būvniecības darbiem. Visur, kur kaut ko būvē – ēkas, ceļus –, pirms tam paredzēts auglīgo zemes virskārtu nostumt. Vēlāk daļa melnzemes atgriežas atpakaļ būvobjektā, bet daļu arī pārdod. Tev būtu jāsaprot, ka neviens netirgo labu aramzemes kārtu, kas iegūta no iekultivēta dārza vai iekopta, ielabota tīruma.
Bieži tā saukto melnzemi ņem no sabēruma, kas rodas, rokot grāvjus, dīķus vai ko citu. Tātad melnzemes tirgotāji parasti ir uzņēmumi, kas ar attiecīgajiem darbiem nodarbojas, vai arī paši zemes īpašnieki. Būtībā augsne ir ļoti vērtīgs resurss, kuras veidošanās saistīta ar gadsimtiem ilgiem procesiem. Daudzviet pasaulē, kur augsne apstrādāta un ekspluatēta bez saudzēšanas un saglabāšanas, tā ir iznīkusi. Domāju, ka tas skan pietiekami biedējoši, lai mēs pret melnzemi, kas ir kaudzē sastumta augsnes auglīgā virskārta, izturētos ar cieņu.
Kas nosaka kvalitāti?
- Galvenais noteicošais faktors ir ģeogrāfiskā vieta, kur melnzeme iegūta, tātad kvalitāti ietekmē arī augsnes mehāniskais sastāvs, augsnes tips un augsnes skābums.
- Smilts augsnēs iegūtai melnzemei raksturīga gaiša krāsa, jo tajā ir mazs organiskās vielas saturs, melnzemes daļiņas var strauji saputekļoties un tikt pakļautas vēja un ūdens erozijai. Smilts augsnes lielākoties būs skābas. Tādu melnzemi grūti izmantot teritorijas labiekārtošanai, bet gandrīz neiespējami izmantot augsnes ielabošanai, jo nepieciešama papildu kaļķošana.
- Velēnu gleja augsnes arī neizceļas ar augstu auglību. Latvijā tās sastopamas vietās, kur ir nenoregulēts mitruma režīms, augsnes ir blīvas, ar zemu mikrobioloģisko aktivitāti. Liela iespēja, ka tās būs skābas. Sajaucot ar auglīgu augsni, tās fizikālās īpašības nedaudz uzlabosies. Labiekārtošanas darbiem derēs, taču augsnes ielabošanai, līdzīgi kā smilts augsnes, – visai nosacīti.
- Velēnu podzolētās augsnes ir Latvijā izplatītākais augsnes tips. Tām raksturīga pelēcīga nokrāsa, vidējs organiskās vielas saturs, tajās var būt dažāds makroelementu fosfora un kālija saturs. Diemžēl bieži būs skābas.
- Laimīgi varēs būt tie, kas melnzemi iegūs no daudzām vietām Zemgalē, kur izplatītas velēnu karbonātu augsnes, kas nebūs skābas, toties bagātas ar makroelementiem, saistīgas, jo klāt ir māla daļiņas. No šīm augsnēm iegūtā melnzeme būs ar pelēcīgi brūnu nokrāsu. Iespējams izmantot visur, kur tas nepieciešams, ieskaitot augsnes ielabošanas darbus.
- Daudzviet Pierīgas apkārtnē ir zemie zāļu purvi. Tā kā šis reģions tiek ļoti aktīvi apbūvēts, iespējams, šī augsne pavasarī būs pārdošanā. Iegūtā augsne patiešām izskatīsies kā melnzeme – tumša, irdena, ar bagātīgu organiskās vielas saturu, taču pārējos makroelementus tā saturēs maz, bieži būs skāba. Ar zināmiem nosacījumiem ir ļoti labs variants gan teritoriju labiekārtošanai, gan augsnes ielabošanai, papildus nepieciešama kaļķošana.
Nozīmīgs faktors ir arī tas, kādā veidā un cik kvalitatīvi notiek augsnes auglīgās virskārtas noņemšana. Tai var būt dažāds biezums, sākot no desmit centimetriem līdz vairākiem metriem (zāļu purvājos un citās zemās vietās, upju palienēs). Tas nozīmē, ka katrā vietā augsnes auglīgās virskārtas noņemšana jāorganizē individuāli. Jo tai mazāk klāt augsnes no neauglīgās kārtas, jo vērtīgāka būs melnzeme, protams, kontekstā ar iepriekš minēto.
Diemžēl uz aci pateikt, cik daudz melnzemei piejaukusies neauglīgā augsnes virskārta, tikpat kā nav iespējams, jo, vairākkārt pārberot, tās abas sajaucas.
Nozīme ir arī melnzemes ieguves laikam. Veicot zemes darbus no pavasara līdz rudenim, melnzeme būs labāk sajaukusies, vienmērīgi mitra, irdena. Toties tā, kas tiks iegūta vēlā rudenī un ziemā, būs pārmitra, sala laikā sasalusi gabalos, kurus pēc tam sajaukt gandrīz nav iespējams. Turklāt šajā laikā melnzeme var sablīvēties, zaudēt savu struktūru, no tās var izskaloties dažādi augiem vajadzīgie makroelementi, arī kalcijs. Ja atceramies, kāds bija rudens pagājušajā gadā, tad no tādām melnzemes kaudzēm diemžēl daudz kas vērtīgs būs jau aizskalots prom. Savukārt sausā laikā melnzeme strauji zaudēs mitrumu, saputekļosies, un vējš daudz ko vērtīgu aizpūtīs pa gaisu. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās.
Kas raksturo labu melnzemi?
- Tai būs tumša (ne obligāti melna) krāsa.
- Tā būs ar izlīdzinātu struktūru.
- Tajā nebūs sakaltušu vai sasalušu augsnes gabalu, nebūs tādu augsnes neauglīgā slāņa gabalu kā oršteins (dzelzs zeme) vai sablīvētās augsnes gabalu (rodas nepareizas augsnes izmantošanas rezultātā un sastopami tur, kur tiek apbūvēta iepriekš lauksaimniecībā izmantotā zeme).
- Tajā nedrīkst būt piemaisījumi – akmeņi, koksnes gabali, saknes. Arī cilvēku darbības rezultātā radušies – plastmasas maisiņi, PET pudeles, stiklu atkritumi, plēves, metāla gabali, stieples.
- Melnzemei nedrīkst būs asa, nepatīkama smaka. Tā var liecināt par dažādu piesārņojuma pakāpi ar naftas vai citiem ķīmiskiem produktiem, kas mēdz būt saistīti gan ar notekūdeņu noplūdi, gan ar neapzinīgu pilsoņu radīto piesārņojumu, gan ar nepareizu lauksaimniecisko praksi, radot augsnes piesārņojumu ar pesticīdiem.
Ja tev vajadzīga auglīga augsne, prātīgāk iegādāties speciālus kompostus, kas veidoti no kūdras, pļautas zāles, lapu zemes.
- Tāda lieta kā piesārņojums ar nezālēm ir samērā grūti konstatējama. Skaidrs, ka jebkurā augsnē nezāļu sēklas būs, turklāt daudz. Šajā gadījumā svarīgāk, lai melnzeme nebūtu piesārņota ar daudzgadīgām nezālēm – ložņu vārpatas, gārsas sakneņiem, mīkstpieņu, ušņu, Kanādas zeltslotiņas saknēm. Sevišķi jāuzmanās tieši ar zeltslotiņām. Ne velti Pierīgā tā jau kļuvusi par otru nozīmīgāko invazīvo sugu aiz Sosnovska latvāņa. Ja melnzemes kaudzes ir pareizi izveidotas un tām neļauj noaugt ar nezālēm, tad vismaz tā nebūs ievērojams nezāļu sēklu perēklis.
Melnzemes lietojums
Parasti to izmanto teritorijas labiekārtošanai pēc būvniecības darbiem. Kad grunts nolīdzināta, 10–15 cm kārtā uzber melnzemi un pēc tam plāno zāliena sēšanu. Tāpat vajadzētu rīkoties, ja savā privātajā saimniecībā ir tikko ierīkota lapene, uztaisīta bērniem smilšu kaste vai izveidota ugunskura vieta. Ja plānots sēt jaunu (!) zālienu, melnzemi uzklāj uz esošās augsnes 5–8 cm biezā slānī. Apakškārta – jau esošais augsnes slānis – tad jāuzirdina līdz 10 cm dziļumam. Otrajā gadā pēc teritorijas labiekārtošanas var labi redzēt, kur zālienā veidojas mikroieplakas, tās tad agri pavasarī vai rudenī piepilda ar melnzemi.
Ja zināms, ka melnzeme ir tīra no daudzgadīgajām nezālēm, ar to var ielabot dārza zemi, kas ir pārāk mālaina vai – tieši otrādi – smilšaina.
Ja jāielabo pārāk mālainu vai smilšainu dārza zemi, droši var iejaukt 15–20 cm biezu kārtu. Retāk to dara, ja esošā auglīgā augsnes kārta nav biezāka par 15 cm, kas raksturīgs nabadzīgām smilts augsnēm, kādas bieži sastopamas piejūras novados. Melnzemi noteikti var izmantot, izrakto ūdenskrātuvju krastos nolīdzinātās augsnes nosegšanai, lai iesētu zālienu.
Ko nedrīkst gaidīt no melnzemes?
Lai gan melnzemi kaut kādā mērā var izmantot kā augsnes ielabošanas līdzekli, tā tomēr neaizstāj mēslošanas līdzekļus. Tātad, uzberot melnzemi, negaidi brīnumus, ka nu tik zāliens augs griezdamies un sakņu dārzā brangi briedīs ķirbji! Melnzemes izmantošana dārza sakārtošanā nenozīmē, ka par tālāko augsnes iekopšanu vairs nebūs jādomā. Noteikti vajadzēs organisko mēslojumu! Turklāt nepārbaudīta, sliktas kvalitātes melnzeme var kļūt pat par nopietnu tava dārza piesārņotāju ar daudzgadīgām nezālēm.
Kā izvēlēties melnzemes piegādātāju?
- Drošākais veids ir vispirms apzināt savu radu un draugu loku, kuri, iespējams, pirms gada jau izmantojuši melnzemes piegādes pakalpojumus. Atceries, izmantojama informācija, kas ir ne vecāka par gadu, diviem.
- Iespējams, tev izdosies atrast uzņēmumus, kas var piedāvāt dažādu melnzemi. Tas nozīmē, ka šāds uzņēmums strādā precīzi, jo vēlas nodrošināt lielāku daudzveidību un servisu.
- Noteikti pieprasi melnzemes analīžu rezultātus. Tad būs saprotams, kāds ir augsnes skābums, organiskā viela, makroelementi un mehāniskais sastāvs.