Visā pasaulē kokiem ir izplatīta tā sauktā vasaras zaru krišana, kas saistīta ar lielu sausumu. It īpaši zaru krišana vērojama Austrālijā – tur vietās, kur aug lieli koki un mēnesi vai ilgāk ir liels sausums, uz ceļiem, stāvvietās un citviet tiek izvietotas speciālas ceļa zīmes, kas brīdina par iespējamo zaru krišanu.
Novērojumi liecina, ka zarus koki labprātāk nomet tieši pusdienlaikā un faktiski to dara tikai lielie koki. Turklāt zaru nolūšana notiek vietās, kur to savienojumi ir ļoti stingri… Sausums koka struktūru ietekmē jau šūnu līmenī, taču, tieši kā, zinātnieki vēl nav noskaidrojuši.
Kokam veidojas ūdens deficīts, līdz ar to tas cenšas atbrīvoties no zariem, lai vismaz šādā veidā samazinātu lapu jeb iztvaikošanas virsmu. Iespējams, tā viņš mēģina sevi pasargāt, lai neaizietu bojā.
Pērn arī Latvijā valdīja ļoti liels sausums un šādi pēkšņi zaru lūšanas gadījumi bija vairāki. Nav zināma statistika par koku sugām, bet šis process varētu skart tieši ozolus, kas ir visstiprākie koki Latvijā. Lieli bērzi, pilnībā nokalstot, jo gruntsūdens līmenis ir pazeminājies, bet samazināt savu apjomu ar zaru nomešanu tie neprot. Toties gobas, oši, vīksnas, arī ozoli ir tie koki, kas ļoti labi māk atbrīvoties no zariem.
Es aicinu lasītājus ziņot par šādiem gadījumiem, kad koki samazina savu apjomu, nometot zarus. Vislabāk rakstīt [email protected] vai [email protected], lai varētu apkopot statistiku un, iespējams, lemt par kādiem pasākumiem, piemēram, brīdinājuma zīmju izvietošanu.
Ko darīt, lai izvairītos no zaru nomešanas un koku lūšanas?
Ja dārzā vai pagalmā ir liels koks, tam palīdzētu laistīšana. Tas būtu jādara pāris reižu mēnesī, koku salaistot ar vairākiem kubikmetriem (!) ūdens. Tas ir pats vienkāršākais, lētākais un efektīvākais veids. Koku apsekošana un zaru griešana jāatstāj profesionāļu ziņā, to dārza saimnieks pats nevar izdarīt, un tas, protams, nozīmē lielākas izmaksas.