Lai īpašumu vispār varētu vērtēt, īpašuma tiesībām uz to jābūt reģistrētām zemesgrāmatā. Lai vērtētājs būtu neatkarīgs no valsts institūcijām, vairumā eiropas valstu, tāpat kā Latvijā, nav speciāla vērtēšanas likuma, bet visu vērtēšanas procesu organizē un uzrauga sabiedriskās organizācijas. Pie mums tā ir Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija.
Latvijas īpašumu vērtētāji savā darbībā balstās uz Latvijas īpašumu vērtēšanas standartiem, kuri strikti nosaka, ka vērtēšanu drīkst veikt tikai sertificēts vērtētājs vai vērtētāju asociācijas akceptēts vērtētāja asistents (nevis palīgs!).
Uzņēmumam, kas nosūta uz īpašumu veikt tā apskati, jābūt saistību līgumam ar vērtētāju, ka viņš iegūto informāciju neizmantos citiem mērķiem kā tikai vērtēšanas atskaitei. Pasūtīt noskatītās mājas vai zemes gabala vērtēšanu var arī potenciālais pircējs. taču saskaņā ar Personu datu aizsardzības regulu šādā gadījumā pircējs vērtējumu var pasūtīt tikai ar potenciālā pārdevēja piekrišanu! strikti noteikts, ka jebkurš cilvēks no malas nevar pasūtīt trešajai personai piederoša nekustamā vai cita veida īpašuma vērtēšanu.
Tam nepieciešama faktiskā īpašnieka atļauja! Bieži vien, īpaši tiesu praksē, ja vērtējums nepieciešams maksātnespējas administratora vajadzībām, vērtētāji netiek ielaisti īpašumā un apskati veic tikai no ārpuses. To visu apraksta vērtējuma atskaitē, taču līdz ar to īpašuma noteiktā vērtība tiek samazināta, jo vērtētājs pieņem, ka ēkas iekšējā apdare vai tehniskais stāvoklis varētu būt vidēji apmierinošs (lai gan realitātē tas var būt labākā stāvoklī, taču to jau aptuveni redz pēc ēkas ārpuses).
Idejiski vērtētājs ir speciālists, kurš nenosaka īpašuma cenu, bet pārdod savu viedokli par īpašuma iespējamo tirgus vērtību vērtēšanas dienā.
Vērtētājam jābūt pilnīgi neatkarīgam, kuru neinteresē ne tas, kurš pārdod, ne tas, kurš pērk īpašumu. Viņš izsaka savu viedokli, pamatojoties uz īpašumu vērtēšanas metodiku, kas paredz izmantot trīs vērtēšanas pieejas: izmaksu pieeju (gadījumos, ja ir runa par jaunbūvi), salīdzinājumdarījumu jeb tirgus pieeju un ieņēmumu pieeju. izvērtējot visus trīs rezultātus, izmantotās informācijas ticamību un atbilstību vērtējamam objektam, vērtētājs nosaka īpašuma tirgus vērtību īpašuma vērtēšanas dienā. dzīvē, protams, gadās visādi.
Piemēram, vērtētājs nosaka, ka māja Bauskas rajonā ir 53 000 eiro vērta, taču pārdevējs par to vēlas saņemt 70 000 eiro. Zelta vidusceļš ir tāds, ka pārdevējs un pircējs tomēr ieklausās vērtētājā un savstarpēji vienojas, par kādu cenu viņi veiks darījumu. Vērtētāja sniegtais atzinums par īpašuma tirgus vērtību ir arī pamatu pamats, ko ņem vērā bankas, lai apstiprinātu hipotekāro kredītu.