Burvjlazdas stādāmas labā dārza augsnē, pilnā saules apgaismojumā, lai gan pacieš nelielu noēnojumu. Manuprāt, ja aizmugurē kā auksto vēju aizturētāji tiktu stādīti skujkoki ar zaļām skujām, tad trauslo ziedu krāsa un forma izceltos divtik spēcīgi. Piemērotākie varētu būt dažādi stāvie kadiķi, īves, pacipreses, kalnu priedes. Neieteiktu egles un tūjas.
Kas tad ir burvjlazdas, un kur viņu dzimtene? Tās pieder nelielai ģintij, kurā ietilpst piecas vasarzaļas sugas, no kurām trīs sastopamas Ķīnā un Japānā, bet divas Ziemeļamerikā. Lai cik dīvaini tas nebūtu, populārākās burvjlazdas, ko visvairāk audzē dārzos, ir Japānas un Ķīnas sugu hibrīds: Hamamelis x intermedia (Hamamelis japonica x Hamamelis mollis). Krūma augstums atkarībā no augsnes un klimatiskajiem apstākļiem ir vidēji 1,8–4 m. Šajā grupā izveidotas ļoti daudzas šķirnes ar dažādu ziedu krāsu: no viegli zaļgandzelteniem līdz piesātināti oranžsarkaniem. Arī rudens lapu krāsa atšķiras – tā ir no dzeltenoranžas līdz sarkanai.
Latvijā nelielos daudzumos dārzos sastopama arī Hamamelis japonica – Japānas burvjlazda, kas Japānā aug kalnu mežos. Tai ir plaši izplests vainags, radot sajūtu, ka krūma platums pārsniedz augstumu.
Hamamelis mollis – Ķīnas burvjlazda, mazāka augumā nekā japāniete, bet nedaudz siltumprasīgāka. Latvijā audzē divas šķirnes: ‘Westerstede’ ar gaiši dzelteniem ziediem, zied vēlāk nekā hibrīdās formas, un ‘Palladia’ – ar sērdzelteniem ziediem, smaržīga.
Īpašā grupā ir Ziemeļamerikā augošās burvjlazdas, tās veido mazu koku vai palielu krūmu ar izplestu, bet arhitektoniski skaisti veidotu vainagu. Augstums var sasniegt 4 metrus. Šie augi dabā aug mitrās, saulainās vai pat stipri noēnotās vietās.
Izmēru ziņā Virdžīnijas burvjlazda (Hamamelis virginiana) nebūtu ieteicama maziem dārziem – eleganti tā izskatīsies liela izmēra stādījumos.
Parasti Vidžinijas lazdas zied vēlu rudenī vai agri ziemā – tūliņ pēc lapu nomešanas. Ziedi ir dzeltenīgi, ļoti smaržīgi. Atceros divtūkstošo gadu sākumu, kad ciemojāmies pie kolēģes Jelgavā 16. decembrī un Virdžīnijas burvjlazda divu metru augstumā bija pilnos ziedos, ar reibinošu smaržu, radot sirreālu iespaidu šajā pirmssvētku laikā. Virdžīnijas burvjlazdas ir pašas ziemcietīgākās, tikai bieži decembra sākumā izplaukušie ziedi mēdz apsalt.
Intersantas šķirnes:
- ‘Arnold Promise’. Viena no vecākajām, bet ļoti laba šķirne ar smaržīgiem, spoži dzelteniem ziediem. Zied februārī, martā, rudens lapu krāsa dzeltenīgi oranža.
- ‘Jelena’. Izcila šķirne, skaists, stingrs zarojums ar vara krāsas smaržīgiem ziediem. Dzeltenoranži sarkanīgs lapu krāsojums rudenī.
- ‘Diane’ Sarkanīgi ziedi. Trūkums – veco lapu saglabāšanās līdz pavasara ziedēšanai, tas traucē uztvert ziedu skaistumu.