Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai zināji, ka arī ēkas nojaukšanai vajag mērnieku, jo mainās vide? Taču dzīve ir dzīve, un savu veco šķūnīti laukos daudzi iznīcina arī bez īpašas saskaņošanas. To var arī saprast, jo šķūņa nojaukšana viensētā parasti neietekmē apkārtējās mājas un nerada draudus iedzīvotājiem. Teorētiski par nesaskaņotu nojaukšanu var sodīt, taču pašvaldības lielākoties kontrolē to, lai bez projekta neparādās jaunas būves
Kadastrālā uzmērīšana
Visbiežāk mērnieks vajadzīgs, lai veiktu kadastrālo uzmērīšanu – tā ir robežu uzmērīšana, lai īpašumu varētu ierakstīt zemesgrāmatā. Piemēram, situācija: no vecvecākiem manto piecus hektārus zemes, un, ja īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, mērīt neko nevajag. Ja šo zemi vēlas pārdot vienā gabalā, arī tad mērnieks nav vajadzīgs, taču, ja zemi vēlas sadalīt un pārdot vairākos gabalos, tie jāuzmēra. Pirms sadala zemesgabalu, jādodas uz pašvaldību un jāiesniedz iesniegums par vēlmi zemi sadalīt. Pašvaldība izsniedz noteikumus, kuros norāda minimālo platību, kādā drīkst zemi sadalīt (katrā pašvaldībā tas var atšķirties atkarībā no teritorijas plānojuma), un pārējos nosacījumus. Ar tiem vēršas pie mērnieka, kurš izkalkulē, cik šis pakalpojums maksās, un nosaka darba izpildes termiņu. Lai gan mērnieks var sniegt arī savu konsultāciju, lēmumu par zemes sadalīšanu pieņem zemes īpašnieks – saskaņā ar pašvaldības nosacījumiem. Reizēm īpašumā ir liela zemes platība, un tad cilvēks atdala vienu gabalu, pēc pāris gadiem otru, vēl pēc laika trešo. Tā var darīt, taču finansiāli izdevīgāk ir visu zemi sadalīt jeb parcelēt vienā reizē, turklāt mērnieks paveic visu: gan izstrādā zemes ierīcības projektu, kur parāda kā īpašums tiek dalīts, kādās platībās, gan saskaņo ar attiecīgajām institūcijām, gan pēc tam izveido robežu plānus.
Topogrāfiskais plāns
Mērnieks vajadzīgs tad, ja plāno būvēt māju, – viņš sagatavo topogrāfisko plānu. Tajā ir atzīmētas zemes robežas, visi ceļi un takas, parādīts reljefs: var redzēt, kā īpašums iet kalnā, lejā, uzmērīts dīķis un upe, visi koki un krūmi – detalizēti, kā tas izskatās dabā. Topogrāfiskais plāns nepieciešams arhitektam, jo saskaņā ar to viņš var precīzi projektēt ēku. Protams, arhitekts brauc un skatās arī dabā, taču pēc šī plāna (tas ir digitālā formātā) viņš var precīzi aprēķināt mājas vietu un gabarītus, precīzi izkalkulēt, cik zemes vajadzēs izrakt un cik uzbērt. Pēc topogrāfiskā plāna var saprast, kur veidot celiņus, jo varbūt apakšā ir ieraktas komunikācijas, ir aizsargjoslas. Arī pašvaldību būvvaldes prasa projektu, kas ir izstrādāts uz topogrāfiskā plāna pamata. Kad arhitekts uztaisījis projektu, atkal jāpiesaista mērnieks, kurš precīzi dabā nosprauž būvējamās mājas asis, lai būvnieki zina, kur tiem jābūvē, kur atradīsies un kā būs novietota ēka. Kad ēka uzbūvēta, mērnieks dabā uzmēra uzbūvēto ēku, lai to varētu nodot ekspluatācijā. Tam nepieciešams izpildmērījums – pēc būvniecības veikts uzmērījums, kurā mērnieks parāda, kā izskatās uzbūvētā ēka, komunikācijas, kanalizācija, gāzes vads. Būvvalde salīdzina, vai uzbūvētais saskan ar projektu, vai ir kādas izmaiņas, līdz ar to mērniekam ir arī kontroles funkcija. Tas ir jau nākamais līgums un papildu izmaksas, tāpēc prātīgāk visus mērījumus pasūtīt vienā mērniecības kompānijā. Ja konkrētais mērnieks veidojis topogrāfiju, nospraudis būvasis un vienojies, ka veiks arī izpildmērījumus, tā ir ilgtermiņa sadarbība ar prognozējamām izmaksām. Ja rēķina kopējās būvniecības izmaksas, mērnieka pakalpojumi neveido pat vienu procentu no tām.
Topogrāfisko plānu vajag, ne tikai būvējot ēku, bet arī tad, ja vēlas mājai pieslēgt ūdensvadu vai kanalizāciju, ievilkt elektrību, optiskos kabeļus. Pirms rakšanas darbiem jāveido izbūvējamo inženiertīklu projekts, un to gatavo uz topogrāfiskā plāna pamata, jo tajā redzama arī apakšzemes situācija – vadi, kabeļi, caurules. Tas ir būtiski, lai rokot neizraisītu avāriju, piemēram, nepārrautu gāzes vadu vai visu ciemu neatstātu bez interneta.
Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir noteikts viens gads. Tas nozīmē – ja pēc gada vai diviem vēlas celt vēl vienu māju, nepieciešams mērnieks, kurš atkal veidos topogrāfisko plānu. Tik īss termiņš noteikts, jo situācija apvidū mainās: pazūd vai uzrodas jauni koki, parādās jaunas komunikācijas, bruģēts celiņš, un izvietojums dabā uzreiz mainās, tāpēc tas no jauna jāuzmēra. Arī tad, ja plāno celt kūti vai saimniecības ēku, vajadzīgs mērnieks (izņemot situācijas, ja topogrāfiskais plāns taisīts, piemēram, pirms pusgada un arhitektam ar to pietiek).
Lāzerskenēšana
Salīdzinoši jauns, bet dzīvē arvien vairāk lietots mērnieka pakalpojums ir lāzerskenēšana. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka lāzerskeneris, rotējot ap savu asi, uzmēra pilnīgi visu, kas ir apkārt. Topogrāfijā uzmēra katru koku, ko plānā atzīmē ar simbolu, bet lāzerskenēšanā var redzēt katru zaru un katru lapu. Skenējot ēku no ārpuses vai iekšpuses, var iegūt precīzu virsmas atveidu un redzēt, kāda ir siena, cik tā ir bieza, vai tai ir izliekumi vai ieliekumi, sijas, nesošo konstrukciju – būtībā tādējādi ēku var izpreparēt gan no ārpuses, gan iekšpuses. Skenēšanas rezultātā iegūst 2D un 3D datus par konkrēto objektu, ko tālāk var izmantot, analizējot būves tehnisko stāvokli. Piemēram, ēkas fasādes stāvokli un deformāciju, konstatēt hidrotehniskās būves pazemes daļu bojājumus, kā arī plānot turpmākās attīstības iespējas. Šie dati dod iespēju būvniecības speciālistiem precīzi iepazīties ar konkrēto objektu un veikt projektēšanas darbus. Sevišķi noderīga lāzerskenēšana var būt pirms rekonstrukcijas, ja iegādāta māja vai muiža, kas celta pirms daudziem – simt un vairāk – gadiem.
