Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par virtuves dvieļa ideālo izmēru, šķiet, ir vienojusies kāda vispasaules dvieļu asociācija, jo populārākais izmērs pilnīgi noteikti ir 50 × 70 centimetru. Ja tā pamēģina, ir jau arī ērts izmērs – var gan lielu šķīvi, gan katliņu noslaucīt.
Kam pievērst uzmanību veikalā?
- Izpēti izstrādājuma kopšanas zīmīti, pievēršot uzmanību tīrīšanas norādēm. Ja šādas zīmītes nav, aprunājies ar pārdevēju un noskaidro, kā dvielis jāmazgā.
- Atceries, ka lina izstrādājumi bieži vien prasa saudzīgu kopšanu. Ja linu dvieļus paredzēts mazgāt saudzīgā režīmā, jāzina, ka audums varētu sarauties.
- Ja dvieļa audums (īpaši lins) ir krāsains un ar apdrukām, turklāt pirkts pie meistara un dvielim nav klāt kopšanas pamācības, par tā mazgāšanu un gludināšanu jājautā pārdevējam. Iespējams, ka, piemēram, krāsaini apdrukāts audums jāgludina no kreisās puses.
Kāpēc trauku dvieļi nelāgi ož?
Iespējams, dvieli vienkārši nevajag novest līdz tādai stadijai, ka tas sāk smirdēt… Varbūt tas savu laiku jau nokalpojis? Un tomēr. Reizēm ir novērots, ka daži dvieļi ož pat pēc salīdzinoši neilgas lietošanas, bet citiem šī liga nepiemīt. Varbūt tas atkarīgs no auduma? Vai tiem audumiem, kas vislabāk uzsūc mitrumu, no dabas piemīt arī šī nelāgā īpašība? Neesmu tik rūpīgi pētījusi, bet šķiet, ka visbiežāk smird tieši kokvilnas dvieļi…
«Tā ir tiesa, ka baktērijām un sēnītēm patīk šis materiāls. Taču smakas piesaista gan sintētika, gan kokvilna. Viena no kokvilnas lielām priekšrocībām mūsdienās, kad ikvienam būtu jārūpējas arī par vidi, ir fakts, ka to var kaut vai izmest atkritumos – sapūs un sadalīsies bez pēdām,» skaidro profesors Ivars Kalviņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes valdes priekšsēdētājs.
Pieredze: izcili virtuves dvieļi no galdautiem
Stāsta šefpavārs Māris Astičs, restorānu servisa skolas vadītājs: «Profesionālā virtuvē parastos trauku dvieļus lielākoties izmanto nevis trauku, bet gan virsmu noslaucīšanai, karstu katlu pārvietošanai un tā tālāk. Mēs daudz izmantojam arī papīra dvieļus, un tiem galvenie kvalitātes rādītāji ir pietiekams biezums (pārāk plāni mitriem produktiem pielīp klāt) un laba mitruma uzsūkšanas spēja. Savukārt stikla glāzes restorānā pulējam ar speciālajām mikrošķiedras lupatiņām, kas ir īpaši apstrādātas un īpaši arī jākopj – tās nedrīkst mazgāt ar pulveri, nedrīkst tīrīt ķīmiskajā tīrītavā, tās uzmanīgi jāžāvē.Galvenie kritēriji labam virtuves dvielim ir šādi: lai labi mazgājas, lai neplūksnojas, lai ir pietiekami izturīgs un biezs. Pārāk plāni dvieļi restorānu virtuvēs ātri nolietojas, piemēram, uz plīts ir karsts katls, kas steidzami jāpārvieto, bet karstumizturīgais cimds nekur nav manāms… Tad tiek paķerts trauku dvielis, kas ir pa rokai, ja vien tas nav slapjš, jo tad var apdedzināt rokas… Tā notiek bieži, tāpēc svarīgi, lai virtuves dvieļi būtu gana izturīgi.
Iesaku visiem, kuriem mājās ir kāds labs, bet, piemēram, ar pāris vīna traipiem sabojāts galdauts – nemetiet to ārā un nepārtaisiet par grīdaslupatu pirms laika, bet pāršujiet par dvieļiem!
Atceros, kad sāku saimniekot restorānu servisa skolā, mums mantojumā no iepriekšējiem saimniekiem bija palikuši veci padomjlaiku galdauti – mazlietoti, bet ne visai glītās krāsās. Taču audums galdautiem gan bija izcili kvalitatīvs – pietiekami biezs un ļoti izturīgs. Tad nu iedevām šuvējām, viņas tos sagrieza un apšuva maliņas – sanāca daudz dvieļu. Tie mums kalpo joprojām! Tieši vecie galdauti tam ir derīgi, jo mūsdienu ražojumi bieži ir speciāli apstrādāti ar nano un citām tehnoloģijām, lai audums atgrūstu mitrumu. Saprotams, ka trauku dvielim šāda īpašība neder.»
Eksperta viedoklis: Lins ir šķiedra, kokvilna – pūka
Stāsta Oskars Polmanis, AS Latvijas Tekstils direktors: «Ja runājam par lina vai puslina dvieļiem, jāatceras, ka virtuvē tieši lins ir pateicīgākais audums, jo ļoti labi uzsūc mitrumu. Tiesa, jauniem lina dvieļiem piemīt specifiska cietība, tāpēc tie bieži ir vairākkārt jāizmazgā, lai iegūtu minēto fizikālo īpašību jeb spēju maksimāli uzsūkt mitrumu. Tāpat lina šķiedra ir ļoti labi piemērota galda piederumu pulēšanai, tomēr arī šajā gadījumā pirms pulēšanas darbiem lina dvielim jābūt jau pieredzējušam, proti, tas vairākas reizes jāizmazgā, lai neatstātu uz traukiem plūksnas. kad lins jau daudzas reizes ir mazgāts, ar to stikla glāzes var pulēt pat veiksmīgāk nekā ar kokvilnu, kas biežāk mēdz atstāt plūksnas. Ar ko lins būtiski atšķiras, piemēram, no kokvilnas?
Lins pamatā ir šķiedra, bet kokvilna ir pūka. Te arī izskaidrojums tam, ka kokvilnas dvieļi biežāk mēdz pūkoties (tiesa, ne vienmēr, ir arī kvalitatīva kokvilna, kas nemaz nepūkojas).
Ja vien izstrādājuma informatīvajā zīmītē nav norādes, ka drīkst, nevajag riskēt lina audumu mazgāt pārāk karstā ūdenī, jo šī auduma īpatnība ir tāda, ka karstumā lina šķiedras var pat salūzt. Toties linu droši var gludināt un tādējādi tikt pie perfekti salocīta, gluda dvielīša, vienīgi jāatceras, ka lins jāgludina, kamēr audums vēl mitrs. Vēl jāzina, ka lina audumam ir tieksme pēc mazgāšanas sarauties – tas ir neizbēgami šķiedras uzbūves dēļ, tāpēc izstrādājuma sastāva zīmītē parasti norāda iespējamās saraušanās koeficientu. Lielākoties šis koeficients norādīts no pieciem līdz deviņiem procentiem, taču dzīvē reti kad lina izstrādājumi saraujas par deviņiem procentiem. Lina dvielis pēc mazgāšanās mazliet var sarauties, tas ir normāli. Īpaši izceļama ir arī linam raksturīgā īpašība, ka to ir pat vieglāk izmazgāt nekā kokvilnu, jo lina šķiedras labāk turas pretim netīrumiem.»
