Inde pret nezālēm

Glifosātu lietošanas ēnas puses

Jautā nezāļu indēšanas PRETINIEKS

Nedomāju, ka vēlos ēst maizi, pankūkas, pīrāgus, ja graudus miglo ar raundapu. Savā dārzā pirms gadiem padsmit muļķības dēļ migloju gārsas. Tajā vietā joprojām aug tikai sūnas. Lai man nemēģina iestāstīt, ka raundaps kļūst nekaitīgs pēc 10 vai 20 dienām!

No vienas puses – ir oficiālās rekomendācijas par glifosātu lietošanu. Instrukcijās viss salikts smuki pa plauktiņiem. Vispirms par visvairāk diskutēto jautājumu – par glifosātu lietošanu graudaugiem, zirņiem, lai atvieglotu ražas novākšanu… Pirmajā brīdī viss šķiet kārtībā: nosmidzina lauku ar glifosātu, tiek nožāvētas gan graudaugu lapas, gan nezāļu lapas. Bet, protams, apsmidzinātas tiek arī vārpas, un no šiem graudiem cep maizi. Tikai ir vairāki zemūdens akmeņi. Pirmais – nezāļu augšana vasaras otrajā pusē ir tikpat kā beigusies, un caur novecojušām lapām glifosāti tiek uzņemti ļoti maz, tādēļ runāt par to, ka šādā veidā var sekmīgi apkarot nezāles, ir naivi. Tad jau laukiem sen vajadzēja būt tīriem no ložņu vārpatas! Otrais – graudaugiem tiek izžāvētas arī to lapas, vārpu plēksnes. Saimnieciskais arguments – mazāki izdevumi par graudu žāvēšanu. Bet realitātē glifosāti ir nonākuši jau līdz lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju.

Par glifosāta faktisko ietekmi uz cilvēka organismu pagaidām ir ļoti maz informācijas, līdz ar to par šo jautājumu pēc būtības varēs spriest vēlāk, kad jau daudzas lietas būs paspējušas notikt.

Zinu gadījumu, kur mazā piemājas saimniecībā Kurzemes pusē bija kazu ganāmpulks. Vecajai kundzei kazas bija labs atspaids – līdz tam brīdim, kad kaimiņš viņas saimniecības tuvumā sāka smidzināt savus laukus, tajā skaitā arī ar glifosātiem. Turpat blakus kazu ganībām.  Tātad, ja nav nekādas aizsargjoslas, izvairīties no tā, ka nezāļu indes nonāks arī uz apkārtējiem laukiem, ir gandrīz neiespējami. Protams, eksistē drošas smidzināšanas nosacījumi, ka kaimiņi jābrīdina utt., bet reāli dzīvē lielsaimnieki bieži vien komunikāciju ignorē, toties daudzie simti hektāru jāpaspēj nosmidzināt, negaidot optimālos smidzināšanas apstākļus. Līdz ar to – patīk tas vai ne –, bet daļa no izsmidzinātajiem pesticīdiem nonāk uz kaimiņu laukiem. Tajā saimniecībā, kur ganījās kazas, ne uzreiz, bet ar laiku kļuva arvien grūtāk kaziņas aplecināt, ganāmpulks sāka panīkt, līdz vienā gadā kaziņām vairs nepiedzima neviens kazlēns un saimniecības galvenais ienākumu avots izsīka. Vēlāk izputēja arī saimniecība. Nevar sacīt, ka tas notika tikai glifosātu dēļ, bet pastāv ļoti liela varbūtība, ka jā. Tas, ka nedrīkst ar glifosātiem apsmidzināt laukus, kas domāti sēklas ieguvei, netieši pierāda to negatīvo ietekmi gan uz augu, gan uz dzīvnieku reproduktivitāti. Un cilvēks jau ar’ turpat netālu stāv! Tādēļ es kā speciālists tādu glifosātu lietojumu neatbalstu nekādā veidā.

Citi lasa

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Marta Kalniņa

Attiecības

Timmas sieva Sedokova beidzot komentē abu attiecības: Laikam vajadzēs dzert baldriānu…

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

1. Kaimiņš savu garo zāli gar visu žogmalu nomigloja ar raundapu, bija dzeltena, nokaltusi josla gan viņa pusē, gan mūsu. Mūsu pusē metru no žoga aug upeņu krūmi. Vai tās ogas būs ēdamas? Līdzīgs jautājums par avenēm… Arī kaimiņiene dārzam otrā pusē katru gadu savu žogmalu nolej ar raundapu, bet man netālu aug avenes, tās ir dzīvas, zaļas. Tātad raundaps nekādi uz tām nav ticis. Tikai… vai zemē, ja tur katru gadu gāž raundapu, nekas no raundapa nepaliek un, ja blakus aug kas ēdams, nekādi to neietekmē? Atkal tas pats stāsts – kādos apstākļos glifosāts ticis smidzināts un kas tieši smidzināts. No tā atkarīgs, cik apdraudēti var būt netālu esošie upeņu krūmi un ogas. Interesanti, ka oficiālās rekomendācijās nav nosaukts nogaidīšanas laiks dienās. Tātad periods, kura laikā notiek attiecīgā pesticīda sadalīšanās līdz tādām sastāvdaļām un atlieku daudzumam, ka tas vairs neapdraud cilvēku veselību. Paradokss, bet glifosātiem tāda nav, lieto gandrīz kā ūdeni! Instrukcijās tiek minēti vienīgi periodi, pēc cik dienām drīkst sākt augsnes apstrādi, kad glifosāta iedarbība notikusi. Tā kā glifosāti augos pārvietojas caur to zaļajām daļām, bet upeņu krūmiem un arī avenēm nav konstatētas dzeltēšanas pazīmes, tad uz ogām glifosātam nevajadzētu atrasties. Savukārt, nonākot uz augsnes, glifosāts vairs nespēj darboties kā herbicīds, taču sastāvdaļas, protams, tur paliek. Cita nianse, ko kaimiņš ignorējis un kas ir rakstīta instrukcijā, – ka augļu koku un arī ogulāju ražas veidošanās laikā glifosātus (pat augļu dārzos izmantojamos) lietot nedrīkst. Un tas gan netieši liecina par šo vielu kaitīgumu. Jo nonākšana ogās un augļos netiek uzskatīta par veselīgu un pieļaujamu.

   Augļu koku un arī ogulāju ražas veidošanās laikā glifosātus lietot nedrīkst!

   Vēl viens aspekts, kas norāda uz glifosātu potenciālo kaitīgumu… Nonākot augsnē, tā atliekas samazina derīgo mikroorganismu daudzumu augsnē, savukārt patogēno veicina. Bet, tā kā pie mums liela daļa augsnes ir ar zemu mikrobioloģisko aktivitāti, šo kaitējumu grūti pierādīt. Smagākās augsnēs glifosāts labi saistās ar māla daļiņām, un rezultātā pastāv iespēja, ka pēc tam tas ietekmē augus. Savukārt no smilts augsnēm glifosātam ir lielāka iespēja izskaloties. Ūdenim un ūdens organismiem glifosāti ir bīstami. Cik daudz ūdens satur cilvēka organisms, mēs zinām atbildi. Tātad…
2. Ražotāji apgalvo, ka glifosāts diezgan ātri un viegli noārdās augsnē, un pārdod raundapu pat ar ekonosaukumu! Kā tas var būt?! Glifosāta pussabrukšanas periods, pēc Monsanto (ražotājkompānija) datiem, ir vien 30 dienas, savukārt Vides aizsardzības institūcijas norāda divreiz ilgāku periodu. Tas, ka nav neapstrīdamu pierādījumu par to, ka glifosāti būtu kaitīgi veselībai, vēl nenozīmē, ka tas tā nav.

   Ierobežojumi lietot glifosātus skaidri norāda uz netiešo kaitējumu, kas ilgtermiņā var radīt sekas. Es kā dārzkopis glifosātus neizvēlos.

   Iespējams, tā pagarinu daudzu darbu laiku, taču man nav ne mazākās vēlēšanās izbaudīt tos riskus, ko piedāvā glifosāti. Mans dārzs no tiem ir brīvs, un tāds arī paliks.

Kā rīkoties, lai vilks paēdis un kaza dzīva

Jautā RACIONĀLI DOMĀJOŠAIS, kurš tomēr grib izmantot glifosātus, bet – gudri

1. Kādas nezāļu indes es drīkstu savā dārzā lietot? Lēmums ir pieņemts – Eiropas Savienībā glifosātu saturošos vispārējās iedarbības herbicīdus mēs vismaz vēl piecus gadus redzēsim.  Tātad tos drīkst izmantot gan lauksaimniecībā, gan mazdārziņos. Reālā aina ir šāda! Amatieriem 2017. gads bija pēdējais gads, kad varēja lietot tādus glifosātus kā Amega š.k., Dalgis š.k., Dominators š.k., Glifomaks š.k., Glifoss š.k., Jablo š.k., Kliniks 360 š.k. Raundaps Klasiks š.k., Reindžers š.k., Roundup ACE (iepriekš Raundaps Gold š.k.), Roundup FL 540 (iepriekš Raundaps 540 š.k.). Tagad tie mazdārziņos ir aizliegti. Vēl 2018.gadā varēja lietot Ouragan System 4 (iepriekš Uragāns Sistem 4 š.k.), Roundup Biactive, Roundup G, Roundup Gel, Roundup Ultra (iepriekš Raundaps Eko š.k.), Taifun B (iepriekš Taifūns B š.k.). Divus – Roundup Garden un Roundup Quick – drīkstēs lietot līdz 2021. gadam.

   Patlaban glifosāts ir visplašāk izmantotais herbicīds pasaulē. Tomēr ne vienmēr tā lietošana bijusi pārdomāta un nekaitīga sev un videi, tādēļ šīs grupas herbicīdu pieejamība strauji tiek samazināta. Tas nozīmē, ka glifosātu izmantošanai jābūt patiešām izsvērtai.

2. Kad glifosātu lietošana NAV efektīva un pamatota? Viendīgļlapju un divdīgļlapju sēklu nezāļu (baltās balandas, zvēres, virzas, sīkziedu galinsogas) apkarošanai. Te lietot glifosātus ir nejēdzīgi un noziedzīgi gan pret vidi, gan pret sevi. Iemesls? Tu nosmidzināsi nezāles ar ķīmiju, bet pēc nedēļas tās sadīgs atkal no jauna. Godīgi sakot, nezāļu sēklas vienmēr atrodas augsnē un vienmēr tur atradīsies un augs, tiklīdz tām radīsies iespēja. Citādi nemaz nevar būt! Dārzeņu audzētājam būtiski ir neļaut nezālēm izaugt un nomākt augus, nevis atbrīvot no tām augsni.

   Mums nav jāpadara augsne pilnībā brīva no nezāļu sēklām un sakneņiem, bet nezāles jāpadara nekonkurētspējīgas – izmantojot agrotehniku (augu biezība, kultūraugu konkurētspēja), pareizi gatavotu kompostu, audzējot zaļmēslojumu, ievērojot augu seku, ravējot.

   Tātad runa ir par tiem gadījumiem, kad uz lauka vai dārzā daudzgadīgo nezāļu nav, bet ir tikai viengadīgās, un tik un tā cilvēks izmanto glifosātus. Tāpēc, lai no šādas aplamas rīcības izvairītos, jāmācās pazīt galvenās nezāles. Nedrīkst apsmidzināt vecas un pāraugušas nezāles. Ja, piemēram, tās ir augušas no pavasara līdz Jāņiem. Tad glifosātu iedarbība būs vāja un gaidītā rezultāta nebūs. Neefektīvi ir apsmidzināt daudzgadīgās nezāles vasaras otrajā pusē. Jo nezāļu augšanas spars strauji sarūk un tātad arī ir zema iespējamā herbicīda uzņemšana. Apstrādei nav piemērots agrs pavasaris, jo ir daudzgadīgās nezāles, kas mīl siltumu un sadīgst vēlāk. Tādas, piemēram, ir usnes un mīkstpienes. Nav prātīgi nezāles apsmidzināt nepiemērotos klimatiskajos apstākļos – karstumā vai gluži pretēji – aukstumā, vai kad ir bagātīgi nokrišņi vai sausums.
3. Kad IR vērts lietot glifosātus? Daudzgadīgo nezāļu aktīvās augšanas stadijā – tātad maija beigās, jūnijā, jūlijā. Izmantot tādām nezālēm kā ārstniecības pienene, ložņu vārpata, tīruma tītenis, skābenes, usnes, mīkstpienes utt. Tad glifosātu lietošana dod maksimālu efektu. Te nu labāk rīkoties nedaudz ātrāk, nevis gaidīt, kad nezāles sāks novecot! ATCERIES: ja lauks vai dobe ir uzrakta rudenī, tad pavasarī tā jānolīdzina, lai nezāles ataugtu vienmērīgāk. Ja gribi iekopt teritoriju, kas ilgstoši aizaugusi, tad vispirms jātiek vaļā no krūmiem – tātad palīdzēs krūmgriezis un motorzāģis. Pēc tam ar pļāvēju mulčētāju visu nopļauj, un tikai tad, nezālēm ataugot, ir vērts ņemt talkā glifosātus. Kad ierīko dārzu no jauna (gan dekoratīvo, gan sakņudārzu) un vajag iznīcināt krūmus un daudzgadīgās nezāles. Nevietā augušu koku un krūmu celmu iznīcināšanai. Zāliena atjaunošanai, ja savairojušās daudzgadīgās nezāles, it sevišķi pienenes. Invazīvo augu sugu iznīcināšanai. Kaut vai latvānim! Dekoratīvā dārza uzturēšanai – zem atsevišķiem augiem vai starp tiem. Ap ēkām, ceļu malām, sētām, gar taciņām, starp bruģakmeņiem, pie apmalēm.
4. Kā paaugstināt glifosātu izmantošanas efektivitāti, lai to vairs nevajadzētu lietot? Jāsagaida stabili klimatiskie laika apstākļi – lēns vējš, mēreni silts. Vislabāk, ja ir apmācies, bet bez nokrišņiem un tādi nav gaidāmi tuvāko sešu stundu laikā. Jāsmidzina dienas vidū, kad rasa jau nožuvusi un jauna vēl nav parādījusies.

   Stingri ievēro nosacījumus, kas rakstīti uz etiķetes. Herbicīdu lietošanas nianses mēdz atšķirties.

   Izmanto rokas un muguras smidzinātājus, kam var regulēt spiedienu. Tas nepieciešams, lai aprēķinātu, cik litru darba šķīduma noteiktā laika vienībā jāizsmidzina. Šis moments ir ārkārtīgi svarīgs, jo, virzot strūklu vajadzīgajā virzienā ar roku, ir ļoti viegli gan pārdozēt, gan apsmidzināt par maz. Daudzgadīgo nezāļu pilnvērtīgai apkarošanai deva ir no 0,4 l/1000 m2 un vairāk.
5. Migloju ar raundapu – visas pārējās nezāles tas izdedzināja, bet kosai nelīdzēja. Varbūt kosas apkarošanai vajag lietot kādu ķimikāliju sajaukumu? Kosu grūti apkarot ar glifosātiem – jāizmanto cits kontakta iedarbības herbicīds MCPA (2. klase): deva 2,5 l/ha, trīs smidzinājumi, ik pēc kārtējās kosas ataugšanas. Jābūt augstam gaisa mitrumam un gaisa temperatūrai vismaz plus 12 grādu. Kosa aug neauglīgajos augsnes slāņos, kas bieži vien, nepareizi veicot meliorāciju, ir nonākusi augsnes virspusē.

Kādi glifosāti un kādā devā kam paredzēti?

Augļu dārzos

• Ouragan System 4. 0,4–0,6 l/1000 m2, nosmidzina daudzgadīgās nezāles, kuras paaugušās 10–20 cm garas.
• Rounduo Bioactiv. 0,4 l/1000 m2, smidzina, kad augļu kokiem ir zaļā konusa stadija – lapu pumpuru plaukšanas sākums, kad pumpuru galos parādās zaļais hlorofila krāsojums, – vai arī pēc ražas novākšanas. Koki jāaizsargā. Nedrīkst smidzināt apdobes kokiem, kas jaunāki par 2 gadiem.
• Taifun B (iepriekš Taifūns B š.k.). 0,3–0,5 l/1000 m2. Der pret daudzgadīgām nezālēm, kam izaugušas 4–5 lapas vai kad tās pastiepušās 10–20 cm garas. Jāaizsargā koku stumbri.

Ap ābelēm un bumbierēm

• Roundup Ultra (iepriekš Raundaps Eko š.k.) 0,4–0,6 l/1000 m2 nezālēm 15–20 cm, aizsargā augus. Aizliegts lietot ražas briešanas un ražas novākšanas laikā.

Ap ķiršiem un plūmēm

• Roundup Ultra (iepriekš Raundaps Eko š.k.) 0,4–0,6 l/1000 m2 nezālēm 15–20 cm, aizsargā augus. Lietot pēc ražas novākšanas.

Papuvēm, lauksaimniecībā neizmantojamām platībām un dārza ierīkošanai

• Ouragan System 4. 0,4–0,6 l/1000m2, nezālēm (4–5 īstās lapas vai 10–20 cm garas). Augsnes apstrādi drīkst uzsākt pēc 7 dienām.
• Rounduo Bioactiv. 0,4–0,6 l/1000 m2 nezālēm (3 īstās lapas, vārpatai 3–6 lapas), augsnes apstrādi sāk pēc 10 dienām.
• Roundup G.  300 ml/10 l ūdens, izsmidzina uz 200 m2, vārpatai 3–6 lapas.
• Roundup Ultra (iepriekš Raundaps Eko š.k.). 0,4–0,6 l/1000 m2 nezālēm (3 īstās lapas, vārpatai 3–6 lapas).

Dažādu izmēru celmu likvidēšanai

• Roundup G. 60% darba šķīdums (60 ml uz 40 ml ūdens). Apsmērē koku un krūmu celmus uzreiz pēc nozāģēšanas.
• Roundup Ultra (iepriekš Raundaps Eko š.k.). Lieto 20% darba šķīdumu (200 ml uz litru ūdens). Apstrāde tūlīt pēc nociršanas.

Japānas sūrenei un citu invazīvo sugu iznīcināšanai Roundup G. 60% darba šķīdums (60 ml uz 40 ml ūdens). Augus nogriež 20 cm augstumā, tukšajā stumbrā iepilina 10 ml šī darba šķīduma. Dekoratīvajā dārzā, celiņiem, pie ēkām, zālienā

• Roundup Gel. 6 ml/30 m2. Herbicīdu uzsmērē tikai uz iznīcināmiem augiem. Pieļaujamas 3 apstrādes sezonā. Aizliegts lietot sakņu un augļu dārzā.

Visos iepriekš minētajos gadījumos

• Roundup Garden. 200 ml/100 m2. Šim līdzeklim ir trīs reizes mazāka darbīgās vielas koncentrācija. Apsmidzina nezāles 6 lapu fāzē vai kad tās ir 10–15 cm garas. Augļu dārzos nelietot ražas nogatavošanās un novākšanas laikā!
• Roundup Quick. 3,33 l/100 m2. Arī apsmidzina nezāles 6 lapu fāzē vai kad tās ir 10–15 cm garas. Augļu dārzos nedrīkst lietot ražas nogatavošanās un novākšanas laikā.

Vienmēr atceries, ka eksistē arī citādi nezāļu iznīcināšanas varianti – videi un cilvēkam draudzīgāki!

Kas NOTEIKTI jāņem vērā, izmantojot nezāļu indes?

• Lai cik liela ir pieredze darbā ar herbicīdiem, nekad neaizmirsti par aizsargtērpu, aizsargbrillēm, respiratoru, galvassegu, ķīmiski necaurlaidīgiem cimdiem un slēgtiem gumijas apaviem.
• Augsnes apstrādi drīkst sākt tikai pēc noteiktu dienu skaita.
• Nedrīkst lietot dīķu, avotu, upju tiešā tuvumā, jāievēro 10 metru distance.
• Uzglabājot nav pieļaujama gaisa temperatūra zem nulles un virs plus 35 grādiem, tāpat nav vēlama saules gaisma.
• Jāsargā dārzā augošie augļu koki, ogulāji, dekoratīvie koki un krūmi – lapas, stumbri, sakņu dzinumi (atvases). Vislabāk šim nolūkam izmantot ūdens necaurlaidīgus pārklājus.

Māris Narvils