Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
1
-
Ko LABU dara organiskās vielas augsnē?
- Saista augu barības vielas, uzkrāj tās un vajadzīgajā brīdī atbrīvo un padara pieejamas augiem. Smagāka mehāniskā sastāva augsnēs labāk saglabājas tādi augiem nepieciešamie barības elementi kā kālijs, kalcijs, dzelzs un sērs. Toties no smilšainām augsnēm tie ļoti viegli skalojas ārā. No šī viedokļa smilšainās augsnes īpaši nepieciešams ielabot. Pieaugot organisko vielu daudzumam augsnē, vairāk tiks piesaistīti augiem svarīgie barības elementi.
- Organiskajās vielās mājo visdažādākie augsnes dzīvie organismi – baktērijas, vienšūņi, sliekas, kukaiņi, kas pārstrādā un pārveido augu atliekas, padarot tās pieejamas augu saknēm. Jo regulārāk mēs augsnē iestrādājam augu organiskās izcelsmes materiālus, jo vairāk tas stimulē mikroorganismu un citu organismu darbību. Rezultātā rodas vairāk sadalītas augu atliekas, veidojas organiskās vielas, pieaug augsnes auglība. Loks noslēdzas, bet darbība kļūt spēcīgāka ar katru ciklu. Dzīvo organismu darbības sekas kļūst arvien pamanāmākas, noturīgākās un ilgstošākas.
- Spēcīgas mikroorganismu darbības rezultātā tiek nobloķēta patogēno mikroorganismu (sēnes, baktērijas, nematodes) darbība. Tas būtiski uzlabo kultūraugu augšanas apstākļus, vispār vairs nav jāizmanto vai arī ievērojami mazāk jāizmanto augu aizsardzības līdzekļi, ķīmija. Tiek izaudzēta kvalitatīvāka un mazāk piesārņota pārtika. Ir vērts censties!
- Pasargā augsni no sablīvēšanās, vēja un ūdens erozijas. Proti, jo vairāk augsnē organisko vielu, jo vairāk veidojas līmvielas, kas nodrošina labāku saķeri starp augsnes daļiņām, veidojot agregātus, kas ļoti veiksmīgi pretojas augsnes degradējošo faktoru iedarbībai.
Pie augsnes struktūras saglabājošiem pasākumiem jāpieskaita arī saudzējoša augsnes apstrāde – neiesaka augsni uzrakt vai uzart rudenī, jo no tādas viss vairāk skalosies ārā, labāk iesēt augsnē zaļmēslojumu.
Ja dārzs atrodas vietā, kur nogāzes slīpums ir lielāks par 5 grādiem, nekad nesēj un nestādi dārzeņu rindas nogāzes virzienā – tā tiks sekmēta ūdens radītā erozija. Gadu gaitā no augšas augsnes auglīgā daļa, ieskaitot organiskās vielas, pamazām noskalosies uz leju, bet augšā vairs nekas neaugs. Šādas struktūras augsnei bīstams var būt arī vējš, tādēļ, ja dārzs atrodas valdošiem vējiem pakļautā vietā, nepieciešama vēja lauzēju stādījumu veidošana – Kaukāza plūmes, vilkābeles, lazdas, tūjas, liepas. Veģetācijas periodā var izveidot īslaicīgus vējlauzējus vai kulises. Šim nolūkam audzē kukurūzu, rudzus, saulespuķes, topinambūrus. Smilšainās augsnēs 1–2 m platumā, sēj ik pēc 10–15 m, tā nodrošinot, ka nekādi vēji smilšu daļiņas neaizpūtīs. Vēl jāizvairās no dziļas rindstarpu apstrādes – it sevišķi sausā un vējainā laikā. Jo smilšu daļiņas izžūstot zaudē savstarpējo saķeri un kļūst plūstošas kā smiltis tuksnesī, ko viegli var pārvietot vējš. Tāpat vajadzētu izvairīties no frēzes lietošanas šādās platībās, jo arī šim aparātam piemīt tendence saputekļot augsni, un tātad tā atkal tiek pakļauta bīstamajai vēja erozijai. Labāk piekopt augsnes apvēršanu, lietojot lemeša tipa agregātus vai lāpstu. - Organiskās vielas nodrošina ūdens uzsūkšanos (infiltrāciju) augsnē un parūpējas par normālu ūdens un gaisa režīmu augsnē. Proti, augu saknēm augsnē vajadzīgs ne tikai ūdens, bet arī gaiss. Starp ūdeni un gaisu augsnē jābūt līdzsvaram. Pārāk mitrā augsnē visas augsnes poras aizpildās ar ūdeni un saknēm trūkst gaisa.
Ar organiskajām vielām bagātā un irdenā augsnē gaiss un ūdens ir līdzsvarā. Ja gaisa ir mazāk, tad augsne kļūst blīva un nedzīva. Tādā augiem ir grūti, saknes ir sīkas, tās nezarojas, samazinās arī mikroorganismu aktivitāte un to daudzums.
Smilšmāls un māls labāk spēj saglabāt ūdeni. Tīra māla augsnēs ir ļoti daudz māla daļiņu, tāpēc tās ir ļoti blīvas un tajās ir par maz gaisa, tās arī grūti apstrādāt, pat ar lāpstu. Ja ļoti līst, māla daļiņas izmirkst, iegūst viskozu konsistenci, var sākt māla podus taisīt. Toties pavasarī, strauji izžūstot, rodas otra galējība, māls sacietē tik ļoti, ka augsne kļūst neapstrādājama. Lai šī augsne varētu pilnībā parādīt savu auglības potenciālu, tā spēcīgi jāielabo, iestrādājot gan zaļmēslojumu, gan citus organiskās izcelsmes materiālus un mēslojumus. - Veicina dažādu piesārņotājvielu noārdīšanu vai saistīšanu. Jo auglīgāka augsne un bagātāka ar organiskajām vielām, jo straujāk tajā esošie mikroorganismi tiek galā ar augsnē nonākušām nelabvēlīgajām vielām. No vides piesārņojuma viedokļa visbūtiskākais ir tas, ka augstāks organisko vielu saturs nodrošina to, ka augu barības kustīgie elementi – slāpeklis, kālijs, kalcijs, sērs – tik vienkārši nevar izskaloties no augsnes un nonākt apkārtējā vidē un gruntsūdeņos. Šī, starp citu, ir ļoti nopietna problēma, ja augsnē ir maz organisko vielu un daudz tiek lietoti minerālmēsli.
Kas palīdzēs augsnē UZKRĀTIES organiskajām vielām?
- Melnzeme. Pieejams un lēts variants. Tikai jāatrod, kas atved, jānoskaidro cena un kvalitāte, bet citādi – iefrēzē melnzemi augsnē, un zināms rezultāts tiks sasniegts jau uzreiz.
- Zaļmēslojums. Efekts veidosies pakāpeniski. Toties, ja tiks izmantoti zaļmēslojuma maisījumi (piemēram, auzas, zirņi, lupīnas, facēlija, viengadīgais āboliņš, izsēj vienlaikus), efekts būs vēl lielāks.
- Augsto purvu kūdra. Labs organiskais materiāls, tikai dārgāks. Ja nav jāizmanto skābu augsni mīlošām kultūrām, ieteicams lietot jau neitralizētu (kūdras skābums samazināts līdz līmenim, kad var lietot lielākajai daļai kultūru).
- Komposts. Viens no lētākajiem mēslojumiem, kas nodrošina organisko vielu veidošanos augsnē. Iedarbojas pakāpeniski un dod labus rezultātus ilgtermiņā.
- Vermikomposts. To vajag izmantot kā starteri labākai citu organisko materiālu sadalīšanai.
- Kūtsmēsli. Svaigus noteikti nevajadzētu izmantot. Labi ir vismaz 8–12 mēnešus nostāvējuši kūtsmēsli, bet vēl labāki ir kompostēti – kā komposta sastāvdaļa, var arī biokompostētāju pievienot tieši kūtsmēsliem.
- Vēl var izmantot salmus, sienu, skaidas, šķeldu un citus augu izcelsmes materiālus.
IESTRĀDES pamatprincipi, lai gūtu maksimālu efektu
Akurātums. Zaļmēslojumam sēkla jāiesēj vienmērīgi un jāiestrādā vienādā dziļumā. Pārējie organiskie augu izcelsmes mēslojumi (ieskaitot kūtsmēslus) arī jāizkliedē vienmērīgi un rūpīgi jāiestrādā augsnē. Ja to dara ierokot vai aparot, virspusē nedrīkst palikt nekādas daļas. Ja veic frēzēšanu, tad iespējams, ka kaut kas paliks virspusē.
Pakāpeniskums. Reāli jānovērtē savas spējas. Proti, cik laika un līdzekļu vari atvēlēt augsnes ielabošanai ar organisko mēslojumu. Jo mazāk laika un līdzekļu, jo mazākā platībā jāplāno darboties. Nav tik svarīgi, cik tieši liela būs ielabojamā vieta – dobe, lauciņš, dārza daļa –, tādēļ vispraktiskāk ir ņemt vienu augmaiņas lauku. Ja augmaiņa nav ieviesta, tad ņem palīgā matemātiku!
Uz kvadrātmetru jāiestrādā vismaz 2 kg organiskās masas, bet vienlaikus nevajadzētu pārforsēt ar devām, kas lielākas par 5–6 kg/m2. Ielabošanai būs daudz labāki panākumi, ja tai vari veltīt vismaz vienu veģetācijas sezonu.
Sevišķi tas attiecas uz vienu no labākajiem paņēmieniem augsnes ielabošanā – zaļmēslojumu. Tad iespējams izaudzēt un iestrādāt 2–4 zaļmēslojumus. Tas nozīmē, ka ielabošanai paredzētajā platībā nekādus dārzeņus vai dekoratīvās kultūras nesēj un neaudzē. Nākamajā gadā ķeries klāt pie nākamās platības ielabošanas.
Citi lasa
Miksēšana. Tas nozīmē, ka kārtām maina kādu jau daļēji pārstrādājušos augu masu – kūtsmēsli, komposts, augsto purvu kūdra – ar zaļmēslojumu kultūru audzēšanu. Zaļie augi neļauj izskaloties ar nedzīvo augu masu iedotajam mēslojumam. Augsnes ielabošanu vajag noslēgt ar ziemotspējīgu zaļmēslojuma maisījumu: ziemas rudzi + ziemas vīķi. Nākamā gada pavasarī tos iestrādā augsnē un var sākt sēt un stādīt. Uzmanību! Lai no miksēšanas iegūtu būtiski labākas kvalitātes un auglīguma augsni, vienu sezonu tajā laukā vajadzēs iztikt bez kultūraugu audzēšanas. Un pakonsultējies ar speciālistu, jo, nepareizi miksējot organisko mēslošanas līdzekļus, kādreiz var radīt nevis efektu, bet defektu.
