Ak nē! Mūsu mājās ievākušās blusas! Kas tev par tām jāzina

Kam uz rokas virsas blusa iekodusies, tas dabūs ko jaunu zināt – vēsta sens ticējums no Plāņu puses. Taču līdz ar jaunajām ziņām laikus neiznīdētas blusas var kļūt par īstu sērgu, kas kāri uzbrūk gan cilvēkiem, gan mājas mīluļiem. Blusām piemērotākie ir silti un mitri apstākļi. Vislabāk tās attīstās un vairojas 21–30 grādu siltumā un 70 procentu gaisa mitrumā.

Blusa nav izvēlīga – siltumā dzīvo dārzā, aukstumā ievācas mājās.

Kamēr gaiss ir vismaz 8 grādus silts, blusas gluži labi var izdzīvot ārā. Taču rudenī, kad kļūst vēsāks, blusas steidz meklēt siltākas vietas. Ja reiz blusas nokļuvušas mājā, pažobelē, kūtī, suņa būdā vai šķūnītī, tur tās var mitināties un parazitēt visu ziemu. Kopumā Latvijā sastopamas 39 blusu sugas, taču cilvēkus var apsēst četras no tām – cilvēka, kaķa, suņa un retāk žurku blusa. Galvenais barošanās avots blusām ir cilvēku un siltasiņu dzīvnieku asinis. Blusu aktīvākais vairošanās laiks ir vasara un rudens pirmā puse. Šo kukaiņu dzīves ciklā izšķiramas četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaugusi blusa. Ja apstākļi ir nelabvēlīgi – laiks vēss vai trūkst barības –, pilns attīstības cikls var noritēt pat divus gadus, labvēlīgos apstākļos ātrāk

Dzīves cikls jeb no kāpura līdz pieaugušai blusai

Blusas dzīve sākas ar olu, ko izdēj mātīte. Viena blusu mātīte dienā var izdēt pat 50 olu, savukārt visas dzīves laikā – līdz 5 tūkstošiem olu. Mitrumā un siltumā 2–20 dienās no olas attīstās kāpurs. Atšķirībā no pieaugušas blusas, kam pamatbarība ir cilvēka vai siltasiņu dzīvnieka asinis un tajās esošās olbaltumvielas, kāpuru ēdienkartē ir arī organiskās vielas: pārtikas pārpalikumi, trūdvielas, ādas gabaliņi un dzīvnieku ekskrementi, kas stiprina kāpuru un veicina tā attīstību. Kāpuriem nav kāju, un ārā tie var mitināties uz zāles stiebriem, dārza dobēs un netīros pagalma nostūros. Kāpurs var dzīvot un baroties arī mājdzīvnieku kažokā vai grauzēju midzeņos. Kad kāpurs nomainījis ādas apvalkus un uzņēmis gana daudz barības vielu, tas iekūņojas.

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Santa.lv

Slavenības

Roberto Meloni: Latvijā ir trīs vietas, kas man atgādina Sardīniju

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Labvēlīgos apstākļos pēc četrām dienām no kūniņas izšķiļas pieaugusi blusa.

Taču, ja apstākļi ir nelabvēlīgi, pieaugušais kukainis var atlikt izšķilšanos un kūniņas stadija var ieilgt. Proti, ja apstākļi ir nelabvēlīgi – trūkst barības avota, piemēram, tukšās, uz ziemas periodu neapdzīvotās mājās vai vasarnīcās –, blusa kūniņā bez barības var uzkavēties pat līdz astoņiem mēnešiem. Taču, līdzko mājās parādīsies potenciālais barības avots – cilvēks, mājdzīvnieks vai grauzējs –, blusa nekavējoties lēks ārā no kūniņas un dosies medībās. Blusa savu upuri sajūt. Tā reaģē uz vibrācijām, siltumu, CO2 jeb oglekļa dioksīdu vai pat upura ēnu. Kad blusa izšķīlusies no kūniņas, tai pirmajās dienās noteikti jāatrod barības avots. Ja blusa nepaēdīs, tā mirs. Taču, ja barības būs gana un apkārtējās vides apstākļi optimāli, pieaugusi blusa var dzīvot pat 500 dienu.

Kā tad blusa nokļūst mājā?

Pilsētās blusas lielākoties mitinās pagrabos un tās pārnēsā mājdzīvnieki, taču laukos šiem asinskārajiem kukaiņiem ir auglīgāka un plašāka vide, kur attīstīties un baroties. Tās var dzīvot zālē, saimniecības ēkās, pie mājdzīvnieku barošanas traukiem un suņu būdās, kūtīs un zem kājslauķiem pie namdurvīm. Turklāt tās var mājot ne vien mājdzīvnieku, bet arī lopu, dažādu grauzēju un meža zvēru kažokā.

Parasti blusas mājās ienes tieši mājdzīvnieki, kas šos parazītus var saķert zālē, smiltīs.

Pieaugusi blusa vai tās kāpurs dzīvnieka kažokā var iemājot arī tad, ja mājas mīlulis gulējis zālē. Ienākot priekšnamā vai virtuvē, blusa un kāpuri izkļūs no kažoka un ieperināsies kādā drošākā vietā, piemēram, grīdas spraugās, kur tie barojas un vēlāk netraucēti iekūņojas. Blusu kāpuri un oliņas mājā var iekļūt arī tad, ja pēc mājdzīvnieka glaudīšanas netiek nomazgātas rokas – sākumā sīkie parazīti nokļūs uz drēbēm, taču vēlāk jau var izkaisīties pa visu māju. Šādi blusas mājā iekļūst arī tad, ja pienācīgi netiek noslaucītas apavu zoles vai apavi netiek novilkti. Mājās blusas var iekļūt arī līdz ar sīkajiem grauzējiem, kas, tāpat kā blusas, vēlas pārziemot omulīgā mājā vai siltā pagrabā. Pieaugušu blusu mājā var ienest arī ar apģērbu. Taču dažkārt uz jauno mājvietu tās pārceļas kopā ar vecu vai lietotu mīksto mēbeli.

Kur blusām vislabāk patīk?

Labā blusu gadā šie kukaiņi var iekļūt un apsēst teju ikvienu māju. Tomēr, ja mājās cieņā ir tīrība un mājdzīvniekiem kažokā regulāri tiek pilināti pretblusu pilieni vai uzliktas pretblusu siksniņas, viena vai pāris blusas šādā vidē visdrīzāk ilgi neizdzīvos. Blusām vairāk patīk netīras mājas, smilšainas grīdas un nekopti mājdzīvnieku kažoki. Blusas ir ļoti sīki un izveicīgi kukaiņi, tāpēc nereti par to klātbūtni var uzzināt tikai līdz ar niezošiem kodumiem, kas jutīgākiem cilvēkiem var izraisīt arī alerģiju. Ja vien mājdzīvnieks nav slims, spēcīga kasīšanās noteikti ir signāls par blusām kaķa vai suņa kažokā. Blusas mājā galvenokārt izvēlēsies telpas, kurās notiek aktīvāka mājinieku rosība. Tukšās istabās vai verandās, kur neieklīst pat lauku pele, blusa visdrīzāk ilgstoši negribēs uzkavēties. Mājās blusas un to kāpuri parasti atrod drošas slēptuves grīdas dēļu spraugās, pie dzīvnieku barošanas traukiem vai mīkstajām migām un deķīšiem, taču tās var mitināties arī mīkstos dīvānos, paklājos, vecos spilvenos un segās, aizlīst aiz matraču vīlēm. Šajās vietās tās varēs gan paslēpties, gan ērti uzglūnēt upurim. Parasti no blusu kodumiem visvairāk cieš bērni un novārguši cilvēki vai dzīvnieki, kuriem ir zema imunitāte, ierobežotas kustēšanās spējas un līdz ar to mazāka iespēja pretoties blusām.

Kā atpazīt blusu?

Blusa parasti ir 1–2 milimetrus gara. Tai ir vertikāli saplacināts ķermenis brūnā vai melnā krāsā. Blusas mutei ir dūrēja-sūcēja tipa žokļu aparāts, ar ko tā pārkož ādu un sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis. Lai varētu ērtāk lodāt pa apmatojumu, blusai nav spārnu. Toties tai ir spēcīgas pakaļkājas, ar kurām blusa var lēkt 50–70 centimetru augstumā un 1 metra tālumā. Par blusas klātbūtni mājās liecinās sakosti mājdzīvnieki un cilvēki, kā arī blusu izkārnījumi – melni punktiņi uz palagiem.

Kas ir smilšu blusa?

Runājot par blusām rudeņos, bieži dzirdams apzīmējums smilšu blusa. Taču Jānis Dreimanis skaidro, ka šis ir tikai tautā lietots nosaukums. Tā cilvēki nodēvējuši visas blusas, jo to kāpuri nereti attīstās augsnē. Ja blusas bagātīgi savairojušās, upurim tās uzlec tieši no zemes, radot iespaidu, ka dzīvo tikai smiltīs. Īstās smilšu blusas mīt tropu klimata zemēs, kur tās vairojas un attīstās siltās smiltīs. Turklāt var iemitināties zem cilvēka ādas, to kodumi ir spēcīgāki un aptuveni 1 centimetru diametrā. Latvijā šādas blusu sugas nav novērotas.