Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Pieņemšanas-nodošanas akts – pirms laist mājā jaunos iemītniekus, sastāda dokumentu, kurā apraksta visus priekšmetus, kas mājā atrodas. Ja izīrē mēbelētu māju, ieteicams precīzi norādīt, kāda tajā ir tehnika. Citādi var gadīties, ka saimnieks izīrē māju, kurā ir laba veļasmašīna ar žāvētāju, bet pēc pieciem gadiem tās vietā stāv veca vai trīs reizes lētāka veļasmašīna. Vēl labāk visu nofotografēt, lai bilde ir acīmredzama.
- Drošības nauda. Atsevišķs līgums par drošības naudas apmēru un iemaksu nav nepieciešams, to iekļauj īres līgumā. Drošības naudas lielums likumā nav precīzi noteikts; parasti tas ir divu trīs mēnešu īres maksas apmērā. Ja māju izīrē par 300 eiro mēnesī, drošības nauda ir 600–900 eiro.
- Apdrošināšana. Ja saimnieks izīrē māju ar antīkām mēbelēm, varbūt tajā ir kāda vecmeistara glezna, tad nav šaubu, ka īpašums jāapdrošina. Taču arī tad, ja mājā it kā nekā ļoti vērtīga nav, iespējams gan ugunsgrēks, gan ūdensvada problēmas, tāpēc visprātīgāk īpašumu apdrošināt. Izīrēšanas gadā apdrošināšanu parasti samaksā īpašuma saimnieks, bet īres līgumā vienojas, ka turpmāk to darīs īrnieks.
- Līguma termiņš. Šobrīd likumā Par dzīvojamo telpu īri nav noteikts ne minimālais, ne maksimālais īrēšanas termiņš. Taču likums rakstīts ar mērķi, lai pasargātu pastāvīgos īrniekus un izīrētājus – tātad tos, kurus vieno vismaz gadu ilgas saistības. Dažkārt gadās, ka cilvēki padzīvo un saprot, ka viņiem dzīve laukos neder. Šādā situācijā svarīgs uzteikuma termiņš, par ko puses vienojas īres līgumā, – parasti uzteikt līgumu var apmēram pusgadu iepriekš.
- Ko darīt, ja rodas domstarpības? Piemēram, īrnieks salauzis mēbeles, gada laikā nokurinājis malku, kas domāta trim gadiem, vai izzāģējis saimnieka bērzu birztalu? Ja ir rakstveida līgums un iemaksāta drošības nauda, saimnieks patur to. Ja drošības nauda nesedz postījumus vai bojājumus, atliek doties pie jurista un sniegt prasību tiesā. Taču, kā skaidro Jānis Lapsa, šīs lietas parasti nav vienkāršas. Vispirms jāpierāda, ka birztala tur tiešām bijusi. Ja nav fotogrāfijas, varbūt kaimiņi var to apliecināt. taču īrnieks zvēr, ka viņš neko nav zāģējis, – varbūt to izdarījis kāds cits? Tas viss ir jāpierāda, tāpēc jāņem vērā, ka šo lietu izskatīšana ir laika un naudas ietilpīga.
- Ja izīrē vai iznomā (un tas nav viens un tas pats!) zemi apstrādāšanai, likums rakstveida līgumu neprasa. Taču, ja rakstveida līguma nav, var rasties strīdi par maksu, platību, mērķi. Ja bijusi tikai mutiska vienošanās, to grūti vai pat neiespējami pierādīt. Ja ir rakstveida apliecinājums un skaidri redzams, ka izīrēšanas mērķis ir pārkāpts, saimnieks var prasīt atlīdzināt zaudējumus. Tāpēc arī šajā gadījumā, lai gan rakstveida līgums nav obligāts, tas būtu vēlams
