Jaunstādi ir no sēklām vai spraudeņiem izaudzēti mazi stādiņi, ko audzē un pārdod kasetēs, kur katram augam ir apmēram tik daudz vietas kā olai paliktnī. Tie ir vairākkārt – divas, trīs un pat piecas reizes – lētāki nekā lielie stādi, ko pavasarī pērkam stādu tirdziņos. Tāpēc, pērkot jaunstādus, uz katru stādiņu iespējams krietni ietaupīt.
Ar ko jārēķinās
Jaunstādi galvenokārt domāti dārznieku vajadzībām, tāpēc tos pārdod vairumā, un mazākais vairums parasti ir kasete ar, piemēram, 102 šūniņām. Ja katrā šūnā ir stāds, kurš maksā 68 centus, tad kopā tie jau ir 69,36 eiro un vairs nemaz tik lēti neizskatās. Turklāt – 102 vienādus augus varbūt nemaz nevajag, bet gribas desmit šādus, desmit tādus un 24 vēl citādus. Vairumtirdzniecībā parasti ir arī minimālā apjoma ierobežojums, piemēram, ja pirkums mazāks par 100 eiro, par tā apstrādi jāpiemaksā papildus. Turklāt pasūtījumus nākamajam pieņem jau rudenī… Un deguns nokaras.
Kā tikt pie jaunstādiem mazākā daudzumā un pavasarī?
Citi lasa
- Feisbuka grupās. Taupīgās un puķu trakās latvietes izdomājušas risinājumu arī šādiem gadījumiem. Piemēram, apvienojoties draudzeņu, kaimiņieņu feisbuka grupiņās un veidojot pasūtījumus kopā. Viena no koppasūtījumu guru feisbukā ir salaspiliete Ieva Stalidzāne, viņas grupā Peonijas, ziemcietes, lilijas un citas puķes pie Ievas Salaspilī ir jau 6000 biedru. Koppasūtījums – tas nozīmē, ka pasūtījuma organizētājs no tā negūst peļņu. Stādiņš maksā tieši tikpat, cik pie tirgotāja.
Koppasūtījumus Ieva sāka organizēt tāpēc, ka ļoti gribējās peonijas. Bet kā lai dabū, ja kastē ir 50 stādu un katrs maksā labākajā gadījumā 10 eiro? Tagad viņas peoniju kolekcijā ir jau 240 šķirņu. Bet vasaras puķes un ziemcietes arī gribējās! Tās viņa no vairumtirgotāja pasūta tādas, kā pašai kārojas. Piemēram, pagājušajā gadā vairāku šķirņu heihēras, jo iepatikušās lapu krāsas, kas košākas nekā citām puķēm ziedi. No oranžām, koši un tumši sarkanām līdz sudrabaini marmorētām, laima zaļām un kādām tik vēl ne. Arī dažnedažādas smilgas un citas dekoratīvās graudzāles, krāsainus pelašķus un pat lupīnas.
Stādus Ieva jau daudzus gadus pasūta tikai no lielākā un pieredzes bagātākā vairumtirgotāja – SIA Onava. Tos, kas pašai paliek pāri, piedāvā savā grupā. Parasti tas notiek īsi pirms stādu piegādes, kas sākas jau martā.
Ievadot feisbuka grupu meklētājā atslēgvārdu koppasūtījumi, var atrast arī citus pasūtījumu organizētājus. Šo rindu autore ne par vienu citu roku ugunī neliktu, jo tos personiski nepazīst. Katram pašam jāiepazīstas ar atsauksmēm par konkrēto cilvēku un jāizvērtē riski. - Citiem gadiem jaunstādiņus varēja nopirkt arī tādos lielveikalos kā Depo, K Senukai. Kā būs šogad, tad jau redzēs.
- Jaunstādu atlikumus mazumpircējiem savā veikalā Tīrainē katru gadu, arī šogad, piedāvā vairumtirgotājs Silja. Jaunstādus piegādā, sākot ar 8. nedēļu (šogad – 22. februāri). Pieprasījums pēc tiem vienmēr ir liels, un izpērk ātri. Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ, tāpēc ir vērts iepriekš piezvanīt uz veikalu un painteresēties, tieši kurā dienā un kas būs dabūjams. Piemēram, 8. nedēļā ieradīsies atraitnīšu mazuļi.
- Brīvos stādus piedāvā arī Onava. Par to, kad, cik un ko varēs dabūt, tie, kas reģistrējušies uzņēmuma mājaslapā, tiek informēti e-pastā. Taču, atšķirībā no citiem gadiem, arī atlikumi būs jārezervē mājaslapā. Atlikumi un brīvie stādi ir viens un tas pats – stādi, kas palikuši pāri, nodrošinot lielos pasūtītājus.
Līdz pavasarim vēl jāizlolo
Jaunstādus sāk piegādāt jau februārī un martā, un līdz stādīšanai dobē tie vēl jāsaglabā un jāizaudzē. Mazajiem stādiņiem kasetē ir šauri, tāpēc ne vēlāk kā nedēļu pēc saņemšanas tie jāiestāda lielākā podiņā. Stādīšanai, piemēram, Ieva Stalidzāne izmanto Lafloras kūdras substrātu KKS PP (podu puķēm), kuram ir pievienotas barības vielas.
Stādu audzēšanai vajadzīga gaiša, ne pārāk silta vieta. Vislabākā ir plata palodze. Jāuzmana, lai vienmēr pietiktu mitruma, bet tā nebūtu arī par daudz, vēlāk arī jāmēslo, jo sevišķi vasaras puķes, kam ātri jāizaug un ātri jāsāk ziedēt. Tā ka, lai gan sākumā naudiņa ietaupīta, ņemšanās un arī izdevumi vēl būs. No šā viedokļa varbūt tomēr labāk stādu audzēšanu uzticēt īstiem dārzniekiem un pavasarī samaksāt vairāk par jau gatavu puķi. Taču prieks par pašas izlolotiem stādiņiem arī ir milzīgs.
Īsts brīnums – potēti tomāti
Iesaka IEVA STALIDZĀNE
«Sākumā no jaunstādiem audzēju tikai puķes. Lai gan piedāvājums ir milzīgs, arī visdažādākie garšaugi, bet visu jau nevar pagūt un visu nevar izmēģināt. Taču pirms pāris gadiem man ieteica pamēģināt potēto tomātu stādiņus. Bija dzirdēts, ka potētus tomātus audzē, piemēram, Getliņos – no ārzemēm ved stādus, kam īpaši spēcīgai saknei pieaudzētas divas galotnes, un tie var augt desmit metru gari, ražīgi un spēcīgi. Bet nebiju iedomājusies, ka potēti tomāti varētu augt arī man.
Nolēmu pamēģināt un izvēlējos divu šķirņu ķirštomātiņus. Stādiņi ieradās nevis kasetēs kā pārējie jaunstādi, bet katrs savā plastmasas glāzītē, jo tie ir ļoti trausli un īpaši jāsargā potes vieta. Tomātus sākumā tāpat iestādu podiņā un turu uz palodzes. Martā, kad sākam kurināt siltumnīcu, tomātus arī pārvietojam uz turieni un audzējam lielā podā vai spainī. Tiem ir ļoti spēcīgas saknes, tomāti neslimoja un bija ļoti ļoti ražīgi.
Pazarītes lauzt nevajadzēja, un tie auga kā pūķi – ar septiņām galotnēm.
No sešiem potētajiem ķirstomātiem raža bija lielāka nekā no veselas siltumnīcas (ap 30 stādu) parasto tomātu. Ražot sāka ļoti agri, un tomātus ēdām līdz Jaungadam. Tiesa, stādiņi bija padārgi – nedaudz zem 3 eiro gabalā, bet uzskatu, ka tas bija tā vērts. Pamēģināju audzēt arī potētu gurķi, tas atbrauca martā, un jau maijā ēdām savus gurķīšus. Arī šogad audzēšu gan potētus gurķus, gan tomātus.»