Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Smuka un aktīva
Pēc izskata ūdensžurka ir visai līdzīga savai radiniecei parastajai žurkai, ja nu vienīgi mazliet brangāka miesās, ar ļoti strupām austiņām un nedaudz īsāku, ne tik kailu asti. Tās svars sasniedz 100–200 gramu, garums – 20 centimetru, no kuriem apmēram pusi veido aste. Ūdensžurka ir glīti gluda, diezgan pūkaina, spīd kā atlass un var būt gan maigi brūna, gan teju melna.
Ūdensžurkas ir aktīvas visās jomās: eju rakšanā, ēdiena gādāšanā un arī pēcnācēju radīšanā. Sākot pārošanos jau februārī, tās to turpina līdz rudens beigām un pēcnācējus laiž pasaulē pat piecas reizes, turklāt vienā metienā var būt no diviem līdz desmit mazuļiem. Ūdensžurku pēcnācēji piedzimst pliki, akli un viegli – sver tikai vienu gramu, bet jau pēc trim dienām tiek pie apspalvojuma, pēc deviņām dienām tiem atveras acis, pēc četrpadsmit viņi ir krietni pieņēmušies svarā un ieguvuši skaistu kažoku.
Pirmā metiena resgaļi vasarā izaug tik braši, ka uz rudens pusi jau paši ļaujas mīlas priekiem un rada vismaz pārīti mazuļu. Un kāpēc gan ne, ja grūtniecība ilgst vien 20–22 dienas! Ūdensžurku bērni ātri kļūst pieauguši un var pamest dzimtās mājas uz visiem laikiem, lai sāktu patstāvīgu dzīvi, bet viņu mammas jau atkal gatavas mesties mīlas priekos sugas turpināšanas nolūkos.
Kā dzīvo un ko ēd?
Ūdensžurkām ļoti patīk dzīvot ezeru, upju vai dīķu tuvumā, taču tās nesmādē arī citas pietiekami mitras vietas un bieži vien par ideālu mājvietu atzīst dārzus un siltumnīcas. Ūdensžurkas mitinās augsnes virskārtā apmēram 10–15 centimetru dziļumā. To dzīvoklis ir vesela eju sistēma ar speciāli izveidotiem iedobumiem – pieliekamajiem, kuros noglabāt pārtikas krājumus ziemai.
Uzbērumu veidošanā ūdensžurka nesacenšas ar kurmi – virzoties uz mērķi, tā augsnes virskārtā izveido vagas. Čaklās racējas ēdienkarte sastāv galvenokārt no augu valsts barības.
Tai garšo ūdensaugi, un ļoti labprāt žurka ķeras pie graudzālēm, kartupeļiem un sulīgiem dārzeņiem, apgrauž arī koku saknes un mizu.
Tieši šā iemesla dēļ tā tiek uzskatīta par vērā ņemamu dārza kaitnieci. Turklāt kaitējums izpaužas ne tikai noēstā dārzeņu apakšzemes daļā, bet arī apstāklī, ka, veidojot ejas, ūdensžurka pamatīgi sabojā augsnes virskārtu, izcilā visu, kas iesēts un iestādīts. Un tas vēl nav viss. Izrādās, ūdensžurkas mēdz mieloties arī ar gliemežiem, dažādiem kukaiņiem un pat nelielām zivīm.
Kā uzveikt ūdensžurkas?
Atceries!
Galvenie noteikumi cīņā ar ūdensžurkām – sistemātiskums, pacietība un dažādu ierobežojošu pasākumu komplekss. Nav tādu līdzekļu, kas pilnībā un uzreiz atbrīvotu dārzu no ūdensžurkām, un nav garantijas, ka, vienreiz padzīta, tā nekad neatgriezīsies.
Dabiskās metodes
- Irdini un rušini. Veģetācijas periodā augsne dārzā jāirdina, rudenī – jāapvērš.
- Nolīdzini! Noteikti jāizjauc virskārtā redzamie augsnes uzbērumi un vagas.
- Sakop dārzu! Jāierobežo nezāles un obligāti jāsavāc ražas atliekas, lai ūdensžurkas nevarētu viegli iegūt pārtiku.
- Novērs lieko mitrumu. Iespējams, var līdzēt tuvumā esošas nevajadzīga mitruma (grāvis, dīķis utt.) uzkrāšanās vietas likvidēšana. Protams, ja vien tas ir iespējams.
- Radi šķēršļus. Var mēģināt aramkārtas dziļumā (piemēram, ap siltumnīcu) izvietot šķēršļus – sietu, kuram ūdensžurkas netiek cauri. Tiesa, tikpat augstam sietam jābūt arī virs zemes.
- Izliec ejās slazdus. Ūdensžurkas nav badā un, būdamas gudras un viltīgas, diez vai uzķersies uz slazdā ieliktā kāruma, kaut arī tas būtu īpaši iecienītais kartupelis, burkāns vai kalme.
- Stādi puķes grozos. Sīpolpuķes var mēģināt pasargāt, stādot speciālos plastmasas grozos. Tomēr mēdz gadīties, ka veiklā ūdensžurka sīpolus dabū laukā arī no tiem.
- Piesaisti mājas mīluļus. Iespējams, ūdensžurkas aizbaidīs kaķis vai suns, piemēram, taksīši ir ļoti veikli racēji. Taču būtu naivi cerēt, ka četrkājainie draugi tiks galā ar veselu ūdensžurku armiju.
- Met mieru! Ja šķiet, ka cīņa ar ūdensžurkām dārzā nedod vēlamo rezultātu, kaitnieču mitināšanās vietās nevajag censties ierīkot augļu dārzu un audzēt apdraudētos kultūraugus.
Radikālās metodes
Daži ūdensžurku apsēsto platību saimnieki ķērušies pie nesaudzīgām metodēm.
- Izkūpini. Var mēģināt tās padzīt ar traktora izplūdes gāzēm. Dara tā: ar gumijas šļūteni savieno traktora izpūtēju un ūdensžurkas alu un iedarbina tehniku, pamatīgi sabojājot gaisu ūdensžurku miteklī. Ir cerība, kā tās šo vietu pametīs.
- Pif-paf! Saimnieki, kas gadiem cīnās ar ūdensžurkām, atzīst, ka viena no iedarbīgākajām metodēm ir ūdensžurku izšaušana ar pneimatisko šauteni. Atrok alu, novaktē, kad ūdensžurka izbāzīs laukā savu ziņkārīgo degunu, un bliež virsū.
Ķīmiskās metodes
Indes
Dārzkopības veikalos nopērkamas dažādas ūdensžurku indes, taču IEVAS Mājas redakcijā nav neviena saimnieku pieredzes stāsta, kas liecinātu par šo līdzekļu efektivitāti ilgtermiņā.
Polytanol – tikai speciālistiem
Ūdensžurku ķīmiskā ierobežošana iespējama ar rodenticīdu Polytanol. Bet šis līdzeklis paredzēts tikai profesionālai lietošanai, un to var iegādāties un izmantot vien tie, kuriem Valsts augu aizsardzības dienests izsniedzis apliecību par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi.
