4 iemesli par labu dīķītim
1. Ūdens nomierina un relaksē.
2. Ūdens pleķītis, lai arī neliels, dārzā rada it kā trešo dimensiju – koki un puķes spoguļosies ūdenī.
3. Dīķītis mitrina gaisu – ap to var veiksmīgi audzēt krasta augus un pat ieviest kādu ūdensaugu.
4. Rodas iespēja radīt patīkamas skaņas – ja dīķītī ierīko strūklaku vai mazītiņu ūdenskritumu.
Ideja par dīķīti pagalmā rūpīgi jāpārdomā cilvēkiem, kam ir mazi bērni. Lai arī runa nav par okeānu un pat ne par peldēšanas dīķi, tomēr arī dekoratīvais dīķītis liks īpaši piedomāt par bērnu drošību.
KUR?
Mazs, omulīgs dīķītis zāliena zaļajā kleitā – tā ir lieliska dārza rota, ja vien izdodas atrast veiksmīgu vietu un formu – tā, lai dīķītis iekļaujas ainavā. Vietu dīķītim vajadzētu izvēlēties atpūtas, nevis aktīvajā vai darba zonā, jo tas taču ir domāts mieram, relaksācijai un maķenīt romantikai.
Speciālisti iesaka dīķīti veidot vietā, kur dienā vismaz pāris stundu ir ēna, jo, visu dienu karstot saulē, būtiski paaugstinās ūdens temperatūra, tādēļ dīķītis kļūst grūtāk kopjams. Vēl ūdenim par labu nāks, ja tajā nebirs skujas un koku lapas.
Klasiska dīķīša forma ir iegarena, ar noapaļotiem stūriem. Ja acis prasa un sirds liek, dīķīti var veidot visādi – kaut sirds formā –, galvenais, lai tā būtu piemērota dārza stilam. Turklāt jāpadomā par dīķīša estētiku: vai tajā būs ūdensaugi vai varbūt krāsainas zivtiņas; vai tas būs izgaismots no apakšas; vai tajā būs mazs ūdenskritums vai strūklaka?
KAD?
Dīķīti var rakt jebkurā laikā – kaut tūliņ, tikai jātiek skaidrībā, kur likt augsni, kas tiks izrakta. Parasti liekās augsnes izrādās daudz vairāk, nekā saimnieks sākotnēji domājis. Ja dīķīti rok agri pavasarī, ir vienkāršāk, jo augsni var turpat dārzā izlīdzināt, ja vēlāk – tā no teritorijas būs jāizved.
KĀ?
Ir trīs dārza baseina jeb dīķīša ierīkošanas veidi:
– dīķis ar dabisko gultni, kas būtībā ir rūpīgi izrakta bedre;
– ar plēves segumu izklāts dīķītis;
– zemē ierakts jau gatavs nopirkts dārza baseins.
Kuru variantu izvēlēties, atkarīgs no vietas, līdzekļiem un tā, cik darba saimnieki gatavi ieguldīt dīķa tapšanā.
Miniatūra dārza dīķīša izveide ne ar ko nav jāsaskaņo, un nekādas atļaujas nav jāmeklē.
Dīķis ar dabisku gultni
Kas vajadzīgs: lāpsta.
Izmaksas: nemaksā neko.
Šis ir visparastākais dīķītis – jāizrok tikai bedre un jāgaida ūdens. Ja dārzā ir kāda zema, mitra ieleja, kur bieži stāv ūdens, visticamāk, ka šī ir laba vieta dabiskajam dīķītim. Ja ir šaubas –būs ūdens vai ne –, var veikt grunts ģeodēzisko izpēti. Bet, ja bedre dīķim ir izrakta, tomēr ūdens tajā nav un arī ģeodēziskā izpēte liecina, ka nav gaidāms, dīķi var izklāt ar plēvi vai izveidoto bedri pielāgot un ievietot tajā jau gatavu nopērkamo dārza baseinu.
Dīķis ar plēves ieklājumu
Kas vajadzīgs: lāpsta, zemplēves odere, dīķa plēve, akmeņi.
Izmaksas (2 kvadrātmetru dīķītim): no 84 eiro (zemplēves odere – no 24 eiro; plēve – no 60 eiro).
Dīķīti var rakt ar dažādu līmeņu dziļumu, 3–5 kvadrātmetrus liela dīķīša dziļākajai vietai vēlamais dziļums ir 80 centimetri. Jo lielāks dīķis, jo proporcionāli dziļākam tam vajadzētu būt.
Dīķa formu ērti un glīti var iezīmēt, pa tā iecerēto kontūru noberot baltas smiltis. No izraktās bedres rūpīgi jāizvāc visi akmeņi un saknes, jo virsmai jābūt gludai, bez izciļņiem, citādi pēc ūdens ieliešanas plēvē veidosies neglītas pumpas. Viens no risinājumiem, lai virsma būtu gluda, – gultni izbērt ar smilti.
Gatavajā baseinā vispirms ieklāj pamatni – zemplēves oderi, tas drošībai, ka plēvi nesabojās kāds no zemes izspraucies akmens vai sakne.
Dīķīša izklāšanai nav izmantojama plēve, ar ko pārvelk siltumnīcas, jāiegādājas speciālā plēve dīķiem – izturīga pret salu un ultravioletajiem stariem. Tās nopērkamas dažādās krāsās, ir pat kā fototapetes. Šīm plēvēm ir dažādi biezumi (0,5–2 mm). Jo biezāka plēve, jo tā izturīgāka – kvalitatīva plēve kalpos pat 15 gadus.
Lai aprēķinātu, cik daudz plēves vajag, jāzina baseina izmērs un tam jāpieskaita dīķa dziļums un vismaz 60 centimetru rezerve krasta malu noklāšanai. Vislabāk, ja baseinu izklāj ar vienu plēves gabalu. Teorētiski plēvi iespējams salīmēt arī no vairākiem gabaliem, bet tam vajadzīgs speciāls aprīkojums.
Ja ar plēvi izklātu dīķīti veido pašu spēkiem, ieteicams izvēlēties iespējami vienkāršāku formu ar lēzenām malām. Jo sarežģītāka forma (piemēram, ar asiem stūriem), jo grūtāk tajā līdzeni ieklāt plēvi. Speciālisti šādos gadījumos plēvi griež un kausē, bet tas ir sarežģīti.
Lēzenas malas dīķītim ir īpaši svarīgas tad, ja tā gultni gribi izklāt ar akmeņiem. Jo lēzenāki krasti, jo labāk akmeņi uz tiem turēsies, atspiežoties viens pret otru. Ir arī speciālas plēves, kam viena puse noklāta kā ar smalkiem akmentiņiem, bet tā, protams, maksā krietni dārgāk.
Plēve jāieklāj ļoti uzmanīgi un līdzeni. Protams, savu daļu darba paveiks arī ūdens – piespiedīs plēvi gultnei, izlīdzinās kādu kroku, tomēr ar ūdens iepildīšanu steigties nevajag, jo – kad dīķītis būs pilns ar ūdeni, plēvi iztaisnot vairs nevarēs un darbs būs jāsāk no jauna.
Dīķa krastiem vismaz 60 centimetru platumā jābūt nosegtiem ar plēvi, virs kuras kārto akmeņus, puķu traukus utt.
Plēvi līdz pat dīķim noteikti nedrīkst nosegt ar augsni, jo vējš to pūtīs dīķī un ūdens būs netīrs.
Dīķis ar gatavu baseinu
Kas vajadzīgs: lāpsta, zemē ierokams polietilēna dārza baseins (nopērkami būvniecības preču lielveikalos).
Izmaksas (2 kvadrātmetru dīķītim): no 50 eiro (baseina cena).
Šāda dīķīša izveide sākas ar baseina iegādi. Parasti tie nopērkami melnā vai zilā krāsā. Gatavo baseinu novieto izvēlētajā vietā, iezīmē tā formu un izrok atbilstoša lieluma bedri (baseins jāierok zemē līdz tā noliektajai augšmalai).
Baseinu ievieto izraktajā bedrē un ar līmeņrādi pārbauda, vai tas ievietots taisni. Kad viss kārtībā, gar baseina ārējām malām ber smiltis un ar ūdeni no šļūtenes ieskalo tās starp augsni un baseinu.
Lai gan šādā baseinā ūdeni var atstāt arī pa ziemu, tie tomēr mēdz saplaisāt. Lai tā nenotiktu, pirms sala iestāšanās dīķītī jāieliek vairākas plastmasas pudeles, kas daļēji piepildītas ar ūdeni un peld kā pludiņi. Tās tad arī amortizēs ledu, kas salstot un kūstot gribēs izplesties un sarauties.
Zini!
Ar dīķīša izrakšanu viss tikai sākas, nevis beidzas, jo dīķis būs jākopj – ar sietiņu regulāri jāizmakšķerē tajā sabirušie gruži, un, iespējams, vajadzēs lietot speciālus līdzekļus ūdens dzidruma uzturēšanai.
Mana pieredze
Mirdza Feldmane, viesu nama saimniece Līvbērzē
– Pēc profesijas esmu daiļdārzniece, tāpēc esmu kategoriski pret zemē ierokamajām plastmasas vannām. Manis veidotais dīķītis pie viesu nama Zaļie Atvari Līvbērzē ir izklāts ar plēvi un izlikts ar akmeņiem. Taču jāatzīst, ka rokot ir pieļautas dažas kļūdas.
Citiem varu ieteikt pirms dīķīša rakšanas noteikti tikt skaidrībā, vai tā apakša būs izklāta ar akmeņiem vai ne. Jārēķinās, ka akmeņu kārta padara dīķīti seklāku, tādēļ attiecīgi jārok dziļāk.
Otrs mans ieteikums – dīķī noteikti vajadzīga strūklaka. Manā dīķītī sākumā tās nebija, tādēļ ūdens neizskatījās glīti. Ja ir strūklaka, ūdens dīķī ir daudz dzidrāks.
Zaļo Atvaru dīķī agrāk dzīvojās sarkanās karūsas. Ja rudens pusē dīķī sabirst lapas, tās parasti tīri labi pārziemo, bet pagājusī neparastā ziema tomēr karūsām nebija patikusi, un nu tās diemžēl ir pagalam.
Velda Poriete, dārza saimniece Rīgā:
– Dekoratīvo dīķīti dārzā izraku pati. Tas ir apaļš – pusotra metra rādiusā un 90 centimetru dziļš. Ja raktu dīķīti tagad, veidotu to lielāku – lai, izejot no pirts, uzreiz varētu ielīst dīķīti. Tad tas būtu gan dekoratīvs, gan praktisks. Tagad ir tikai dekoratīvs.
Turklāt noteikti raktu dīķīti dziļāku, jo tad ūdensrozes tajā pārziemotu daudz labāk. No speciālistiem gan esmu dziedējusi, ka tās spēj pārziemot, ja saknes atrodas 80 centimetru zem ūdens, bet pēc šīs ziemas skatos, ka manas ūdensrozes pārziemojušas slikti. Ja būtu bijušas vismaz metra dziļumā, noteikti tām ziemā dīķītī klātos labāk.