Majestātiskās baltegles tavā dārzā

Šoreiz nepievērsīsimies sīkām botāniska rakstura niansēm. Vienīgi gribas atzīmēt baltegļu kolekciju Nacionālajā botāniskajā dārzā un Rucavas arborētumā, kur tās bagātīgi ražo sēklas ar visai apmierinošu dīgtspēju.

Čiekuri visām balteglēm atšķirībā no eglēm un priedēm, kā tu zini, stāv kā sveces uz augšu.

Un nu – par sugām! Tām, kas, manuprāt, piemērotas audzēšanai arī tavā dārzā vai lauku teritorijā.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Eiropas baltegle (Abies alba)

Liels, skaists koks (30 m) ar piramidālu vainagu. Skujas spoži tumšzaļas, apakšpusē ar baltām atvārsnīšu joslām, kas augam vajadzīgas elpošanai un fotosintēzei. Mīl labi drenētas, viegli mitras augsnes, pacieš vieglu noēnojumu. Nepietiekamās ziemcietības dēļ neiesaku audzēt Latvijas austrumos.

Balzama baltegle (Abies balsamea)

Vidēja auguma koks (20 m), ātraudzīgs, ziemcietīgs. Tumši zaļajām skujām apakšpusē baltas atvārsnīšu rindas. Var audzēt arī nabadzīgākā augsnē. Pacieš gan mitrākas, gan visai sausas nogāzes. Juvenilā vecumā to bojā meža dzīvnieki. Izmanto Ziemassvētku eglītēm un medicīnā.

Kefalīnijas baltegle (Abies cephalonica)

Latvijā maz izplatīta, bet ļoti skaista, ar biezu skujojumu, kompaktu augumu, bet paasām skujām, un tādēļ tās neaiztiek meža zvēri. Patīk saule, var izturēt diezgan lielu sausumu, aug smilšmāla augsnēs, Dzimtene – Grieķija.

Kilikijas baltegle (Abies cilicica)

Vidēja lieluma piramidāls koks ar pelēcīgi zaļām skujām. Patīk mālainas vai smilšmālainas augsnes, dabā aug klinšainās, sausās vietās, vasarā pacieš lielu sausumu. Katras baltegļu sugas sveķu aromāts nedaudz atšķiras. Kilikijas balteglei tas nedaudz līdzinās citrusaugļu smaržai. Savvaļā aug Turcijā un Ziemeļirānā. Tātad drošāk audzēt Latvijas rietumu daļā.

Vienkrāsas baltegle (Abies concolor)

 Šo Ziemeļamerikas rietumkrasta baltegli Latvijā audzē kopš 1888. gada. Diezgan plaši izplatīta. Liels koks (30 m) ar plašu vainagu, izteikti zilganpelēkām, garām skujām, bet to apakšpusē nav izteiktu atvārsnīšu rindu, radot sajūtu, ka skujas ir vienkrāsainas. Laba pirtsslotām. Čiekuri olīvzaļi, bet ir arī formas ar violetiem jaunajiem čiekuriem (f. atroviolacea). Ātraudzīga, nebojā meža zvēri. Ļoti dekoratīva, arī lielo koku vidū atlasīti interesanti kloni, piemēram, ‘Ogileri’, ko 2010. gadā atveda Āris Auders – tā ir ar īpaši garām, zaļi pelēcīgām skujām, kas izņēmuma kārtā vairojas ar spraudeņiem. Man daudzi ir jautājuši: «Kas tā par priedi?» Bet par daudzajām formām – kādā citā rakstā.

Sarkanā baltegle (Abies amabilis)

Izcili skaista Ziemeļamerikas rietumu krasta baltegle ar slaidu augumu, nokareniem zariem, tumši zaļām skujām, kurām apakšpusē ir sudrabaini baltas atvārsnīšu rindas. Šaurāks vainags nekā citām balteglēm. Latvijā maz izplatīta.

Frēzera baltegle (Abies fraseri)

Ar piramidālu vainagu un horizontāliem zariem. Sasniedz 7–10 m augstumu un 2–2,5 m platumu. Spožas, tumši zaļas skujas, apakšpusē – izteiktas atvārsnīšu rindas. Sīki čiekuri 3–5 cm. Stumbra mizas virspusē daudz sveķu pūslīšu, kas ļoti patīk meža zvēriem. Koks ātraudzīgs, dekoratīvs, ārkārtīgi iecienīts kā Ziemassvētku egle. Mīl smilšmāla augsni, pacieš nelielu (!) sausumu, labāk jūtas mitrākās augsnēs.

Korejas baltegle (Abies koreana)

Dabā aug Korejā. Vidēja auguma (6–8 m), ar izteikti izliektiem zariem kā gulbja izplesti spārni. Tumši zaļas skujas, kuru apakšpusē ir ļoti izteiktas, platas, sudrabaini spožas atvārsnīšu rindas. Zili violeti čiekuri. Viena no lēnaudzīgākajām sugām. Ziemcietīga. Iecienīta dekoratīvos stādījumos. Ļoti daudz kultivētu taksonu. Pēc maniem novērojumiem – meža zvēri neaiztiek.

Baltmizas baltegle (Abies nophrolepis)

Dabā sastopama Tālajos Austrumos, Korejā un Ziemeļķīnā. Tur koks izaug 20–25 m augsts, tumši zaļām, spožām skujām un baltām atvārsnīšu rindām skuju apakšpusē. Skujas maigas, mīkstas. Uz stumbra daudz sveķu pūslīšu, kas patīk meža zvēriem. Tālo Austrumu ļaudis izmanto medicīnā. Pacieš dūmgāzes un diezgan lielu noēnojumu, bet nepieciešams augsts gaisa mitrums, proti, piejūras klimats.

Kaukāza baltegle (Abies nordmanniana)

Lielākoties dabā sastopama Kaukāza kalnos, kur tā aug kā lieli, majestātiski, vareni koki līdz 30 m augstumam. Latvijā pazīstama kopš 1967. gada, bet nav plaši izplatīta, jo juvenilā vecumā jutīga pret lielu aukstumu, pavasara salnām un meža zvēriem. Taču – ļoti, ļoti skaista. Izcili spožām, tumši zaļām un garām skujām, ar biezu vainagu, piemērota Ziemassvētku kokam. Čiekuri brūni. Ja var novērst manis pieminētās neērtības koka jaunībā, tad Latvijā tās aug labi. Rucavā ir izdevies izaudzēt vairākus simtus ļoti skaistu koku. Tomēr nepietiekamās ziemcietības dēļ nebūtu vērts riskēt un audzēt Latvijas austrumu daļā.

Staltā jeb cēlā baltegle (Abies procera)

Dzimtene – Ziemeļamerikas rietumu krasts. Vašingtonas štatā atrodas šīs baltegļu sugas nacionālie meža masīvi. Skaista un iekārojama. Jaunībā jutīga pret visu, bet ir vērts riskēt un pacensties izaudzēt. Mums izdevās tikt pat pie čiekuriem, kas ir milzīgi, 15–20 cm gari. Koks ar simetrisku, piramidālu augumu, Latvijas apstākļos ar ne visai ātraudzīgu, bet biezu zarojumu un ļoti skaistām tumši zilganzaļām skujām. Patīk mitra, dziļi ielabota augsne, nepatīk augsts pH līmenis, ļoti vējainas vietas, var audzēt saulē un pusēnā.