Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Kāpēc mājā vajadzīgs dūmu detektors?
Dūmu detektors ir autonoma, neliela ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos sadūmojumu un par to ar skaņas signālu brīdināt mājokļa iemītniekus. Izceļoties ugunsgrēkam, visu izšķir sekundes, jo uguns ļoti strauji izplatās. Reaģējot uz ugunsgrēkā radušos sadūmojumu, dūmu detektors ar ilgu un skaļu signālu brīdinās par nelaimi – tas pievērsīs cilvēka uzmanību arī tad, ja viņš guļ, ļaus izglābties, kā arī laikus izsaukt ugunsdzēsējus. Jāņem vērā, ka dūmu detektors nav sistēma un tas nav savienots ne ar vienu ugunsdzēsības daļu, tāpēc ugunsgrēka gadījumā cilvēkam tāpat jāzvana uz tālruni 112. Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru izvietošana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu, ir kaimiņvalsts Igaunija.
Latvijā katru gadu ugunsgrēkos bojā iet ap 80 cilvēku un cieš ap 300–400 cilvēku, un tas ir daudz. Tāpēc jāsāk pašiem rīkoties, lai savu mājokli padarītu drošu.
2. Kāpēc mājās vajadzīgs ugunsdzēšamais aparāts?
Privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu – arī to paredz Ugunsdrošības noteikumi, kas stājās spēkā jau 2016. gadā. Aparāts paredzēts tam, lai pats varētu nodzēst nelielu aizdegšanos sākuma stadijā, ja tas neapdraud paša veselību un dzīvību. Ja visa telpa jau ir dūmos, tad, protams, telpa jāpamet un jāsauc glābēji.
! Šīm abām prasībām bija noteikts četru gadu pārejas periods, lai cilvēkiem būtu laiks gan vajadzības gadījumā sakrāt naudu, gan iegādāties minētās ierīces. Mājas, kas celtas kopš 2008. gada, jau ir aprīkotas gan ar dūmu detektoriem, gan ugunsdzēsības aparātiem.
3. Kā izvēlēties dūmu detektoru?
Galvenais, kas jāņem vērā, pērkot gan detektoru, gan aparātu, – lai tam būtu CE marķējums, tātad atbilstība Eiropas Savienības standartam (detektoram tas ir EN 14604). Tāpat uz detektora jābūt testa pogai un instrukcijai valsts valodā!
4. Kā izvēlēties ugunsdzēsības aparātu?
Iegādājoties ugunsdzēsības aparātu, jāpievērš uzmanība, lai uz tā korpusa ir iestrādāts jeb iespiests individuālais vai partijas numurs un CE atbilstības marķējums.
! Pērkot gan detektoru, gan aparātu, svarīgi lasīt instrukciju, kam tieši ierīce paredzēta, kā to pievienot, kā lietot un glabāt. Neskaidrību gadījumā var konsultēties ar pārdevēju. Ja šķiet, ka vispār neko nesaprot, droši var zvanīt ugunsdrošības inspektoriem un jautāt. Dzīvesvietai tuvākos inspektorus var meklēt VUGD mājaslapas vugd.gov.lv sadaļā Kontakti, Teritoriālās struktūrvienības.
5. Kādās tirdzniecības vietās iegādāties abas ierīces?
Tās var pirkt jebkurā tirdzniecības vietā – gan saimniecības preču, gan arī pārtikas preču veikalos, kuros ir atbilstošas nodaļas, specializētajos darba un ugunsdrošības veikalos utt.
! Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests neražo ne detektorus, ne ugunsdzēsības aparātus un nevienu konkrētu uzņēmumu neiesaka. Būtiskākais ir jau minētais marķējums, kas apliecina ierīces atbilstību Eiropas standartam.
6. Cik maksā dūmu detektors, cik – ugunsdzēšamais aparāts?
Dūmu detektors, kas pilda savas funkcijas, vidēji maksā desmit eiro, bet tie nopērkami pat par trīs eiro. Ir bijuši gadījumi, kad iegādājas detektoru ārzemēs, bet tā izrādās butaforija. Vēl bijuši gadījumi, kad izplatītāji nāk uz mājām un piedāvā detektorus par 100 un vairāk eiro. Katram pašam jādomā, cik lētu vai dārgu detektoru iegādāties.
Savukārt ugunsdzēsības aparāta vidējā cena ir ap 20–30 eiro atkarībā no dzēstspējas. Var izvēlēties aparātu ar lielāku dzēstspēju, un tad tas būs lielāks un dārgāks.
7. Kur glabāt ugunsdzēsības aparātu?
Ugunsdzēsības aparātam vajadzētu atrasties vietā, kur tas ir ērti paņemams. Ja aparātu turēs slēgtā skapī vai noslēps nez kur, tad brīdī, kad nelielu ugunsgrēku vajadzēs ātri likvidēt, to nevarēs izdarīt, jo aparāts atradīsies skapī mājas tālākajā kaktā. Arī ugunsdzēsības aparāta instrukcijā vajadzētu būt norādītām vietām, kur to novietot, galvenais – lai tas ir viegli sasniedzams.
8. Vai detektoram un ugunsdzēsības aparātam nepieciešama apkope?
Detektors darbojas ar baterijām un pats brīdina, ka tās drīz beigsies. Tad detektors raidīs īsu uzmācīgu skaņas signālu – pik-pik-pik –, ko nevarēs nepamanīt. Turpretī uz ugunsdzēsības aparāta jābūt norādei gan par tehnisko apkopi, gan vietu, kur to veikt. Ja ražotājs nav noteicis nekādu termiņu, tad aparāta apkope jāveic reizi piecos gados – tas jāaiznes uz sertificētu apkopes punktu.
9. Kas un kā pārbaudīs, vai mājās ir dūmu detektoru un ugunsdzēsības aparāts?
Dūmu detektoru, ugunsdzēsības aparātu un vispār ugunsdrošības noteikumu ievērošanas prasība nav ar mērķi sodīt cilvēkus. Mērķis ir palīdzēt radīt drošu vidi. Cilvēkiem nav jāsatraucas, ka pēc 2020. gada 1. janvāra kāds klauvēs pie durvīm un masveidā vai reidos pārbaudīs detektoru esamību – VUGD neplāno pārbaudīt katru mājokli. Prioritāri pārbaudes VUGD veiks mājokļos, par kuriem būs sūdzības vai kuros būs notikuši ugunsgrēki. Jau šobrīd, ja noticis ugunsgrēks un glābējiem rodas pamatotas aizdomas par to, ka ēkā nav ievēroti ugunsdrošības noteikumi, notiek pārbaudes – tas nav nekas jauns.
Jaunākie raksti
10. Kas būs, ja atteikšos ielaist mājās ugunsdzēsējus, baidoties, ka tie patiesībā ir zagļi?
Jāņem vērā, ka ugunsdzēsējs ir amatpersona, nevis vienkārši puisis, kas atnāk paskatīties ugunsdrošību mājā. Viņš, līdzīgi kā policists, mediķis un citas amatpersonas, ierodas formas tērpā, un viņam ir dienesta apliecība. Arī pārbaudes tā vienkārši nenotiek. Jāizšķir divu veidu ugunsdrošības uzraudzības pārbaudes: plānveida – tās, ko plāno saskaņā ar VUGD pārbaužu grafiku, piemēram, šogad skolās, nākamgad dzīvojamajā sektorā, – un neplānotās pārbaudes. Ja plānveidā pārbauda dzīvojamo sektoru, tas nozīmē, ka amatpersonas pirms tam sazinās ar dzīvojamās mājas īpašnieku un vienojas par laiku. Ierodoties uz pārbaudi, amatpersona nosauc savu vārdu, uzvārdu, uzrāda savu dienesta apliecību, pēc pārbaudes informē par rezultātiem. Ja konstatē pārkāpumus, dod laiku, lai tos novērstu. Ja cilvēks nelaiž mājā noteiktajā laikā, viņam atkārtoti zvana vai raksta vēstuli, lai vēlreiz vienotos par iespējamo laiku. Ja kārtējo reizi amatpersona netiek ielaista mājā, lai veiktu ugunsdrošības uzraudzību, var piemērot sodu par uzraudzības kavēšanu.
Neplānotās pārbaudes nozīmē, ka tiek saņemts iesniegums vai sūdzība, un inspektors ir tiesīgs doties pārbaudē, iepriekš nebrīdinot, bet uz vietas uzrādot dokumentu, ka tiks veikta neplānotā pārbaude.
Dūmu detektoru izvietošana mājās
Dūmu detektoru parasti novieto pie telpas griestiem. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet ne tieši griestu un sienas dobumā, pacēlumā vai pazeminājumā. Dūmu detektora uzstādīšana ir vienkārša – to var izdarīt pats. Griestos vai sienā jāizurbj pāris nelielu caurumu un detektors jāpiestiprina, izmantojot dībeļus un skrūves, kas ietilpst ierīces komplektā. Vēl vienkāršāks veids – piestiprināt dūmu detektoru ar abpusējo līmlenti.
Ja mājai ir vairāki stāvi, detektors jāliek katrā stāvā. Detektoru nevajag likt virtuvē, vannasistabā un tualetē. Citādi, ja virtuvē nedaudz piededzinās kotletes, detektors sāks izdot spalgu skaņu. Arī vannasistabā var veidoties lieli tvaiki, kas var iniciēt skaņu. Vislabākā vieta dūmu detektoram – dzīvojamā istaba vai guļamistaba, jo detektora būtība ir pamodināt, pievērst uzmanību. Par to, kur labāk izvietot detektoru, jābūt norādei arī lietošanas instrukcijā.
