• Maijā augļu un ogu dārzā aktuālie kaitēkļi un slimības

    Avenes
    Valentīna Pole
    28. maijs, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
    Maijā augļu un ogu dārzā darāmos darbus kaitēkļu apkarošanā iesaka Valentīna Pole, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta pētniece.

    Pret aveņu dzinumu mušu

    Avenēm dzinumu aktīvās augšanas laikā pēkšņi jaunais dzinums noliecas un novīst.

    Varam būt droši, ka pie vainas ir aveņu dzinumu muša. Kāpuri ziemo augsnes virskārtā, aveņu krūmu tuvumā. Maijā izlido pieaugušās mušas (līdzīgas parastajām mājas mušām, tikai nedaudz mazākas) un dēj olas aveņu galotņu lapu padusēs. Ja novītušo dzinumu pārgriež gareniski uz pusēm, serdes daļā var redzēt 7–8 mm garus bālganus kāpurus. Serdes daļa dzinumam ir izgrauzta. Nekavējoties jāizgriež visi vīstošie dzinumi zem vītuma vietas, uzmanīgi pārstaigājot aveņu stādījumu vairākas reizes mēneša garumā. Šādā veidā var tikt galā ar kaitēkli, nelietojot nekādus augu aizsardzības līdzekļus.

    Ak, šie rīmas gliemeži!

    Izspraucoties pirmajiem zaļajiem asniem, savu uzvaras gājienu sāk gliemeži. Pēdējos gados tie savairojušies neiedomājamos daudzumos un izskatā. Vairākas gliemežu sugas tiek ievestas no ārzemēm ar dažādiem dekoratīvajiem augiem podos. Kamēr gliemežu populācija neliela, ar to var sadzīvot, bet, ja tiek noēsts gandrīz viss, tad draudzība vējā.

    Gliemežus var nolasīt ar rokām. Īpaši redzami tie ir pēc lietus. Ja ar vienu piegājienu izdodas salasīt pilnu spaini, tad jādomā kāda nopietnāka ierobežošana. Pašlaik ir reģistrēti vairāki līdzekļi, bet ar vienādām darbīgajām vielām. Piemēram, Ferramol, Ironmax Pro un Sluxx – visi satur dzelzs fosfātu. 3. klases reģistrācija ir Ferramol. Tas pieejams dārzkopim parastajam bez speciālas apliecības. Taču, papētot etiķeti, redzams, ka darbīgā viela ir tikai 9,9 g uz 1 kg preparāta. Abiem pārējiem līdzekļiem dzelzs fosfāta saturs ir 25–29 g uz 1 kg.

    Ja ir apliecība, labāk izvēlēties to, kur vairāk darbīgās vielas, jo, nopērkot lētu līdzekli ar zemu darbīgās vielas saturu, mēs savā dārzā saberam lielu daudzumu dažādu vielu, kas līdzeklim pievienotas kā balastvielas, lai palielinātu apjomu, bet ne to izcelsme, ne nosaukumi nav norādīti. Savukārt Gusto, Lima Oro, Limgol, Meridian – visi šie līdzekļi satur darbīgo vielu metaldehīdu. Gusto un Lima Oro nopērkami arī bez apliecības. Bet atkal – pievērs uzmanību, ka Gusto ir tikai 30 g darbīgās vielas uz 1 kg, kamēr pārējos – 50 g. Ja mājās ir dzīvnieki, tad līdzekļus, kas satur metaldehīdu, labāk neizvēlēties, jo tie var izraisīt saindēšanos.

    Paglāb zemenes!

    Kāds neizsakāms prieks, sagaidot pirmās ziedošās zemenes! Taču bieži vien prieku sabojā aveņu-zemeņu ziedu smecernieks jeb ziedu dūrējs. Kamēr ziediņš pumpurā, kaitēklis iedēj tajā olas, kāpuri attīstās ātri un izēd visu pumpura saturu. Raksturīgi, ka sadētajiem pumpuriem tiek aizgrauzts kātiņš. Pumpurs neatveras un ar laiku nobrūnē.

    Pavasarī, kad zemenes paposta salna, zemeņu ziedpumpuri atvēras, bet vidiņš ir melns nevis pilnībā, bet tikai putekšņlapas. Daudzi maldīgi domā, ka tas ir nevis salnas, bet smecernieka nedarbs… Smecernieka kāpurs spēj izēst tikai vēl līdz galam neattīstījušās zieda daļas. Pieaudzis smecernieks var zemeņu lapās un jau atvērušos ziedos izgrauzt caurumiņus. Ja zieds uzplaukst melnām putekšņlapām, tad tas ir salnas bojājums. Vēlāk smecernieks pārlido uz avenēm un dēj olas aveņu ziedpumpuros. Lielā daudzumā savairojas tieši saulainos pavasaros.

    Ko darīt? Pumpuru izvirzīšanās laikā zemeņu dobes jāpārstaigā vai katru dienu un aizgrauztie ziedpumpuri jānolasa. Darot to cītīgi, var panākt, ka nākamajā gadā bojājumu gandrīz nav. Mazāks efekts smecernieka ierobežošanā ar šo paņēmienu ir tiem, kuriem blakus atrodas citi mazdārziņi, kur zemenes netiek pienācīgi koptas. Vēl viens paņēmiens… Agrā rītā, kamēr vēl auksts un smecernieku vaboles ir nekustīgas, tās no katra zemeņu cera nopurināt, iepriekš apakšā paklājot plēvi.

    No tautas līdzekļiem var izmantot ožamo spirtu.

    Uz spaini ūdens ņem pāris karošu ožamā spirta, izmaisa un ar lejkannu aplaista starp zemenēm. Ožamā spirta smaka atbaidīs smecernieku, un tas izvēlēsies citu zemeņu lauku. Taču smaka ar laiku pazūd vai to noskalo lietus, tāpēc apstrāde regulāri jāatjauno.

    No ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem var izvēlēties Fastac – tas gan iegādājams tikai ar speciālām apliecībām. Fastac ir pieskares jeb kontakta iedarbības, tas nozīmē, ka līdzeklis jāuzpūš kaitēklim tieši virsū, citādi efekta nebūs. Nepietiek nosmidzināt tikai pa virsu. Jāpaceļ un jāapstrādā katra lapiņa, jo tieši zem tām smecernieki uzturas visbiežāk.

    Zemeņu ērces bojājumus visvieglāk pamanīt jūlijā, kad no zemeņu stīgām sāk augt jaunie stādi. Pēdējos gados itin bieži zemenes agrākas ražas ieguvei tiek pārklātas ar agrotīklu vai plēvi, un tad zemeņu ērces bojājumus var ieraudzīt jau maijā. Jaunās lapiņas, kas nāk no cera vidus, ir it kā sakrokojušās. Šķirnēm, kam nekad uz lauka zemeņu ērce nav novērota, uzsedzot agrotīklu, tās bojājumi kļūst postīgi, jo ērcei patīk paaugstināta temperatūra. Viena no tādām ir daudzu iecienītā zemeņu šķirne ‘Daroyal’. Ieteikums apgriezt lapas šoreiz nelīdzēs, jo ērce dzīvo pašā augumcentrā – gandrīz sakņu kakliņā –, tāpēc tās ierobežošana ir sarežģīta. Ir reģistrēti 2. klases augu aizsardzības līdzekļi, kas nopērkami ar speciālām apliecībām, piemēram, Envidor.

    Zemeņu ērci var ierobežot ar mēslošanas līdzekļiem, kas satur elementāro sēru, piemēram, Tivos vai Omex Kinfol S.

    Vēl viens zemeņu kaitēklis, kas aktivizējas maijā, ir parastā tīklērce. Ja zemenes audzē zem seguma, tīklērci var uzskatīt par gandrīz vai obligātu kaitēkli. Lielās saimniecībās pret to veiksmīgi izmanto plēsīgās ērces, ko izlaiž vairākas reizes ar 2 nedēļu intervālu. Mazā siltumnīcā vai lecektī tas sanāks pārāk dārgi un mazefektīvi, jo plēsīgajām ērcēm jānodrošina gan piemērota temperatūra, gan mitrums. Mazajās platībās piemērotu mikroklimatu uzturēt ir sarežģīti, tas ir mainīgs un ļoti atkarīgs no laikapstākļiem. Tīklērces bojājumus sākumā viegli sajaukt ar kāda barības elementa trūkuma pazīmēm, jo lapas kļūst raibas, vēlāk parādās bronzas nokrāsa. Tīklērcēm patīk karsts un sauss laiks, tad izdētās olas izšķiļas pat 3 dienu laikā un strauji pārņem stādījumu. Pie rokas vienmēr vajadzētu būt spēcīgam palielināmajam stiklam, ar kuru regulāri pārbaudīt lapu apakšas, lai konstatētu kaitēkļa klātbūtni. Kad ar aci sākam manīt satīklojumu, nereti kaut ko darīt ir par vēlu. Ja tīklērce tikko pamanīta, to var ierobežot, apsmidzinot augus ar ūdeni, tai skaitā arī lapu apakšas. Ja tas nelīdz, var lietot elementārā sēra mēslošanas līdzekļus, kādi minēti zemeņu ērces ierobežošanai, kā arī Envidor.

    Pret upeņu pumpurērci un pilnziedainības vīrusu

    Upenēm, retāk jāņogām novērojami resni, uzbrieduši pumpuri – kā mazas kāpostgalviņas. Ar katru gadu to kļūst arvien vairāk, bet raža arvien mazāka. Uzbriedušajos pumpuros dzīvo upeņu pumpurērce.

    Šie pumpuri neplaukst, vienā pumpurā var būt līdz pat 1000 ērču, ko nevar redzēt ar neapbruņotu aci.

    Maijā, upeņu ziedēšanas laikā, ērces pārvietojas uz jaunajiem pumpuriem. Šis ir laiks, kad tās var ierobežot. Taču krūmu apputināšana ar sēra putekļiem ir mazefektīva, jo ērces mēdz migrēt ar pārtraukumiem ilgā laika periodā. Nekādi augu aizsardzības līdzekļi pret šo kaitēkli Latvijā nav reģistrēti.

    Bieži vien tiek ieteikts audzēt pret pumpurērci izturīgas šķirnes, bet ļoti reti tās tiek nosauktas, jo jebkurai, arī izturīgai šķirnei, piemēram, ‘Titania’, kas iestādīta invadētu šķirņu tuvumā, drīz vien sāks parādīties uzbriedušie pumpuri. Visdrošākais paņēmiens, kā ierobežot pumpurērci un iegūt kvalitatīvu un regulāru ražu, ir krūma nogriešana līdz ar zemi. Krūms jau pirmajā gadā dos skaistus, veselīgus dzinumus, uz kuriem nākamajā gadā būs kvalitatīvas, lielas ogas. Jo agrāk pavasarī krūmu apgriezīsi, jo spēcīgāki dzinumi vasaras laikā izaugs. Četru piecu gadu laikā krūmā atkal savairosies pumpurērce, un tad šo apgriešanas procedūru atkārto.

    Ja dārzā ir vairāki upeņu krūmi, tad tos neapgriež vienā gadā, bet katru vai katru otro gadu apgriež citu krūmu.

    Ja tomēr aprakstītie paņēmieni nenes gaidīto rezultātu un upenēm ražas nav, iespējams, ka pumpurērce upenei ir atnesusi virālās pilnziedainības vīrusu. Šo vīrusu labi var atpazīt ziedēšanas laikā. Vīrusainie ziedi ir, teikšu, pat ļoti skaisti – pildīti. Taču no šiem ziediem ogas neattīstās. Acīgākie pamanīs, ka vīrusa skartajiem krūmiem izmainās lapu forma – tās kļūst ir kā garenākas. Vīrusu ierobežot nav iespējams, slimie krūmi jāizrok un jāiznīcina.

    Pret ābeļu ziedu smecernieku

    Maijā skaistākais laiks ir ābeļu ziedēšana. Taču dažreiz ziedi mēdz neizplaukt, kļūst brūni un sakalst.

    Atverot ziedu, iekšā sēž iedzeltens kāpurs, kurš izēdis visas zieda daļas un galīgi nav apmierināts, ka tu izjauci viņa māju. Tas ir ābeļu ziedu smecernieks un dažos gados var radīt lielus bojājumus ne tikai ābelēm, bet arī bumbierēm.

    Kamēr ābelēm ziedpumpuri ir izvirzīšanas stadijā, smecerniekus var mehāniski nokratīt no kokiem. Jāizvēlas agrs rītu pēc vēsas nakts, zem koka jāpaklāj plēve vai kāds stingrs audums un spēcīgi jāpakrata koks. Smecernieki no rīta ir vēl sastinguši, tie nespēj noturēties un nokrīt. Šādu kratīšanu var veikt vairākas reizes un būtiski ierobežot kaitēkļa bojājumus. Kamēr nobrūnējušie ziedpumpuri vēl redzami un ābele maza, tos var nolasīt ar rokām.

    Profilakse plūmēm

    Arī plūmju ziedēšana nepaiet bez starpgadījumiem. Jau ziedēšanas laikā ziedkausiņā olas dēj plūmju zāģlapsene. Kaitēkļa bojājumus var pazīt pēc tā, ka jaunajam auglītim, kad tas izaudzis aptuveni lielas ērkšķogas lielumā, sānos ir caurumiņš un izgrauzts kauliņš.

    Bojātie augļi neilgi turas kokā, pēc tam nokrīt.

    Jāpaspēj tos salasīt, pirms kāpuri nav ielīduši augsnē. Zāģlapsenes pavasarī var izķert ar rūgstošiem šķidrumiem, kurus traukos ar šauru kaklu iekarina zaros. Tas gan jādara pirms plūmju ziedēšanas, jo ziedēšanas laikā zāģlapsenes domā tikai par dzimtas turpināšanu un nepakļaujas vilinājumam nogaršot tavu veco zapti.

    Ar plūmju tinēju tikt galā ir sarežģītāk. Tā bojājumus var redzēt tikai tad, kad noplūcam kāroto plūmi, lai tajā iekostos. Plūmē dzīvo rozīgs kāpurs, kurš izgrauzis ejas. Tās ir pilnas ar ekskrementiem, bet no ejas uz ārpusi redzami caurspīdīgi, dzintaram līdzīgi sveķi. Tas viss vēl priekšā, bet tagad, 2–3 nedēļas pēc plūmju ziedēšanas ir īstais laiks ievilināt feromonu lamatās plūmju tinēja tēviņus. Feromonu lamatas jeb slazdus var iegādāties dārzkopības veikalos un internetā.

    Palīdzi bumbierēm!

    Bumbieres ziedēšanas laikā mēdz traucēt bumbieru lapu pangērce. Šķiet, tikko vēl viss bija kārtībā, un pēkšņi kāds bumbieres zars un ziedu kātiņi ir pārklāti tādām kā sarkanīgām masalām – pangām. Visbiežāk bojājumi sastopami uz jaunākiem kokiem. Parasti gan tas neskar visu bumbieri. Bojātie zari nekavējoties jāizgriež un jāsadedzina. Ja koki jauni un griezt nav ko, tad jāķeras pie smagās artilērijas – bumbieru lapu pangērces ierobežošanai reģistrēts Envidor.

    Ņem vērā!

    Augu aizsardzības līdzekļu nosaukumi un reģistrācija katru gadu mainās. Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā www.vaad.gov.lv sadaļā Informācija sabiedrībai atrodams Latvijas reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts, kur apkopota informācija par visiem augu aizsardzības līdzekļiem, to reģistrācijas klasēm, darbīgajām vielām, augiem, kaitīgajiem organismiem, lietošanas un nogaidīšanas laikiem.

     

     

     

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē