Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājās pārnestos augus jāizžāvē maksimāli ātri. Jo ātrāk tie izkaltīs, jo labāk izskatīsies. Vislabāk floristikas materiālus kaltēt bēniņos vai citā siltā, sausā, ēnainā vietā ar labu gaisa cirkulāciju jeb caurvēju. Saulē augus nežāvē, jo tad tie izbalēs. Tos augus, ko kompozīcijās izmanto ar visiem kātiem – ziedus, graudzāles, labības vārpas, zirgskābeņu sēklotnes –, jāsasien nelielās buntītēs un jāpakarina ar ziediem vai vārpām uz leju. Puķēm no kātiem jānoņem lapas, jo sažuvušas tās nebūs glītas.
Pieredze liecina, ka kompozīcijās vairāk izmanto ziedu galviņas, tāpēc tās jākaltē bez kātiem – izliec uz avīžu vai cita mitrumu labi uzsūcoša papīra, raugoties, lai ziedi ir izklaidus un ap katru no tiem cirkulē gaiss. Ja floristikas darbiem izmanto rožu vai citas ziedlapiņas, tās atdala no ziediem un kaltē izklaidus. Arī pupiņu, zirņu, lupīnas un citas pākstis, kā arī magoņu, dadžu un citas pogaļas kaltēšanai jāliek izklaidus uz papīra.
Katru augu veidu jākaltē atsevišķi, jo tie satur dažādu mitruma daudzumu, tāpēc izžūst atšķirīgā laika posmā.
Kā uzglabāt?
Augi ir pilnībā izkaltuši tad, ja laužot tie lūst vai sabirst. Turpmākai uzglabāšanai sausos ziedus un vārpas, ko kaltējām ar visiem kātiem, ietīsim papīrā, lai tie nepieput.
Sauso ziedu galviņas, ziedlapiņas, pākstis saliksim kartona kastītēs ar vākiem. Ziedus liksim vienā vai dažās kārtās, bet ziedlapiņas un pākstis varam sabērt citu virs citas. Izkaltētās vālītes, lai pasargātu to pūkas, nopūtīsim ar aerosola veida floristikas vai universālo (piemēram, Bizon) līmi. Iepakojumus ar sausajiem augiem saliksim uz skapjiem, augšējiem grāmatu plauktiem vai citās sausās un siltās vietās.
Izkaltētos augus, ja tos sarga no mitruma, var izmantot pat trīs un vairāk gadus.
Ko vākt?
- Dārzā – salmenes, dažādas limonijas, sudrabpodziņas, skabiozas, lunārijas, molucellas, gonfrēnas, kraspēdiņas, rozes.
- Magoņu, dekoratīvo dadžu, zilpodžu un ežziežu pogaļas.
- Lupīnu, zirņu, dekoratīvo un dārza pupiņu pākstis.
- Visu veidu dekoratīvās graudzāles.
- Labības laukos – graudaugu vārpas.
- Pļavā - smilgas, pelašķus, vīgriezes, zirgskābeņu sēklotnes. No mitrākām vietām – vālītes.
- Liepziedus un kļavu snīpīšus.
Kad vākt?
Kaltēšanai domātos augus jāvāc sausā, saulainā laikā, kad tajos ir vismazāk mitruma. Nedariet to agrās rīta stundās un pievakarēs, kad ir rasa.
- Ziedus jāgriež tad, kad tie ir pusplaukuši, jo žūstot tie vēl pavērsies. Ja kaltē izplaukušas puķes, sakaltušas tās izskatās pārziedējušas.
- Pogaļas jāvāc, kad tās vēl nav pilnībā nobriedušas.
- Dekoratīvās graudzāles un labības vārpas jāgriež pusbriedā, jo tad tās izskatās labāk. Nobrieduši graudi kļūst smagi un liec vārpas uz leju, turklāt tos ir grūtāk izžāvēt.
- Pupiņu, zirņu, lupīnu un citas pākstis jāvāc, kad tās ir nobriedušas, bet vēl nav kļuvušas brūnas. Zaļas pākstis ir ļoti sulīgas, tāpēc tās būs grūti izžāvēt, bet nogatavojušās tās atvērsies un pākšaugi no tām izbirs.
- Zirgskābeņu sēklotnes jāvāc pusbriedā, jo nogatavojušās tās nobirs.
- Pelašķus un vīgriezes jāplūc tādas, kam čemuros atvērušies mazliet vairāk par pusi no ziediņiem.
- Vālītes jāgriež ļoti agri – tikko tās sākušas krāsoties brūnas, jo gatavas tās ir ļoti vārīgas un to pūkas aizlido pa gaisu.
