Kuras – priedes vai egles – kokmateriāli ir labāki?

Zilēšana un citas vainas

Tāpat kā citām sugām, arī skujkokiem ir pa kādai vainai, un tās tiek ņemtas vērā, nosakot, kuru kvalitātes šķiru iegūtajam kokmateriālam piešķirt.

• Zarainība. To uzskata par visizplatītāko koksnes vainu. Tieši tādēļ egle nav izmantojama kā 1. šķiras kokmateriāls.
• Plaisas. Skujkokiem un arī citiem kokiem plaisas var veidoties augšanas laikā, un tās sauc par sala plaisām, kas sānu virsmā var būt tikpat garas kā augošs koks. Mežā, sagatavojot apaļos kokmateriālus, var veidoties gāšanas un garumošanas plaisas, vēlāk žūšanas procesā – arī serdes un žūšanas plaisas, kas jāņem vērā tālākā pārstrādē.
• Stumbra forma. Perfekti taisnu stumbru nav – katrai šķirai ir savi kritēriji, cik līkumains tas var būt.
• Dažādas uzbūves vainas. Piemēram, abiem šiem skujkokiem  miza neatjaunojas, tāpēc, ja ārējo koksnes daļu sabojājuši gardēži dzīvnieki, noplēšot mizu, var izveidoties saussāns, pa kuru koksnē vieglāk iekļūst trupe.
• Kukaiņu un mehāniskie bojājumi. Ir jārēķinās, ka koksni var sabojāt gan kukaiņi, gan neatbilstoša tehnika un prasmes.
• Glabāšanas vainas. Tās veidojas, kad koks jau nozāģēts un tiek uzglabāts. Galvenais, kas te minams, ir zilējums. Tas eglei un priedei parādās ātri. Jūlijā, augustā nozāģētiem kokiem tas redzams jau pēc piecām septiņām dienām. Tas strauji mazina koksnes kvalitāti. Zilējums gan ir iekrāsojuma sēne, kas koksni nebojā mehāniski, bet sabojā tikai tās krāsu. Taču, ja kokmateriālu vasarā joprojām neatbilstoši uzglabā mēnesi un ilgāk un zilējums jau kļūst brūns, tad gan jāsāk uztraukties. Tas nozīmē, ka šajā koksnē ir parādījusies trupes sēne, kas koksni noārda. Šādai koksnei arī mehāniskā stiprība samazināsies. Un tā – no pirmās šķiras trīsdesmit četrdesmit dienu laikā tā būs kļuvusi jau par trešo, kas ievērojami samazina tās vērtību.

Nākamā lapa