No neizturīgajām atsakos
Ilmārs Zirnis, dārznieks savā Ilmāra Zirņa hortenziju dārzā
Liellapu jeb platlapu hortenzijas (Hydrangea macrophilla) audzējam septiņus gadus un esam pārbaudījuši vairāk nekā 15 šķirnes. Pamazām atsakāmies no tām, kas nav piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Diemžēl tās ir mazāk izturīgas pret aukstumu nekā citas hortenziju grupas. Lielākā daļa šķirņu jāpārziemina telpās, tāpēc tās galvenokārt piemērotas, kā saka, feinšmekeriem. Pats ar to neesmu nodarbojies.
Izturīgākās šķirnes
Par visizturīgākajām šķirnēm atzīstam divas: ‘Diva Fiore’ un ‘Forever & Ever’. Abas zied gan uz jaunajiem, gan iepriekšējā gada dzinumiem un izaug apmēram līdz metra augstumam. ‘Diva Fiore’ ir rozā, sārti, zili un violeti ziedi, bet ‘Forever & Ever’ – balti, rozā un sarkani. ‘Diva Fiore’ ziedu krāsa ir diezgan mainīga, plaukstot bieži ir balta, un tikai vēlāk parādās noteikts tonis. Daži ziedi var būt violeti, citi – rozīgāki. ‘Forever & Ever’ krāsojums ir vienmērīgāks un mazāk mainās.
Es daru tā
- Platlapu hortenzijas ieteicams stādīt pusēnā. Tās karstu sauli iztur sliktāk nekā skarainās hortenzijas – pēcpusdienā sāk vīst ziedi un lapas –, tas traucē attīstībai, un augs sāk nīkuļot. Taču arī pilnīga ēna nav piemērota, jo krāsas intensitāte atkarīga no saules gaismas. Stādām tādā pašā augsnē kā citas hortenzijas – skābā kūdrā (zem pH 4), nepievienojot ne kompostu, ne trūdzemi –, un tās jūtas lieliski.
- Pavasarī, kad sākas veģetācija, augsnē iestrādājam Osmocote granulēto mēslojumu, kas šķīst pakāpeniski vairāku mēnešu garumā, un ar to pietiek visu sezonu.
- Augsnei pastāvīgi jābūt mitrai, to nedrīkst iekaltēt. Skarainā hortenzija vēl kaut cik piecietīs mitruma trūkumu, bet liellapu hortenzija to nepiedos. Ilgstošā sausumā tai būs blāvas lapas un mazi ziediņi.
- Ziemā savus lielos krūmus nesedzam, un tie iztur vismaz 25 grādu salu, taču pēc stādīšanas pirmos pāris gadus ieteicams uz sakņu kakliņa uzbērt kūdru vai apkārt saspraust egļu zarus.
- Pavasarī nogriežam apsalušos zariņus, kā arī zarus, kas krustojas un beržas cits gar citu. Vairāk augus nevajag apgriezt.
Pārzieminu pagrabā
Velta Breidaka, stādaudzētavas Saulesķirši saimniece
Kopš reiz, pirms apmēram 25 gadiem, Centrāltirgū ieraudzīju liellapu hortenziju stādiņu, man tās ļoti iepatikās. Kopš tā laika tās audzēju podos un droši varu teikt, ka nepieciešama īpaša aprūpe, jo šis nav mūsu klimata augs. Ziedēšanas kulminācija ir jūlija beigās, kad rīkoju Hortenziju dienas – nu jau 12 gadu. Tagad man ir lielas, pat astoņus gadus vecas hortenzijas, ko katru gadu pārzieminu pagrabā.
Izturīgākās šķirnes
Sākumā hortenziju iestādīju dobē un nezināju, kas ar to jādara. Ziemā sedzu, bet sapratu, ka tas nav prātīgs risinājums. Saauga milzīgs krūms, bet ziedu nebija, jo tās zied uz iepriekšējā gada dzinumiem. Tad hortenzijas sāku nest uz pagrabu. Secināju, ka tās labi pārziemo 0–5 grādu temperatūrā – ne siltākā un ne aukstākā.
Parasti platlapu hortenzijas iztur mīnus 5–7 grādus, bet ASV pirms astoņiem gadiem selekcionēja šķirni ‘Endless Summer’, kas, pēc aprakstiem, iztur pat līdz mīnus 30 grādiem. Jau trīs gadus to pārbaudu, taču pagaidām nevaru ieteikt citiem, jo ir ziedējusi minimāli.
Manuprāt, visizturīgākā ir šķirne ‘Diva Fiore’, bet arī tā ziemā jāpiesedz ar agrotīklu 3–4 kārtās, un pavasarī hortenziju svarīgi neatsegt par agru, kamēr vēl ir salnas. Pēc aprakstiem tā gan iztur mīnus 25 grādu salu.
Es daru tā
- Hortenzijas labi jūtas pusēnā, bet, kamēr augs nav salapojis, to var turēt arī ēnā. Taču, ja ilgu laiku turēts ēnā, augam nepatiks, ja to pēkšņi noliks saulē.
- Stādot hortenzijas, substrātam skābu kūdru sajaucu ar kompostu, satrūdējušiem zirgu vai vistu mēsliem. Vēlāk izmantoju speciālos hortenziju mēslojumus, kas satur visas nepieciešamās vielas, piemēram, Osmocote ilgstošas darbības granulas, bet labi ir visi speciālie mēslojumi. Vieni ir paredzēti augšanai, bet citi uztur noteiktu ziedu krāsu. Tā atkarīga arī no augsnes skābuma. Ļoti skābā augsnē (pH mazāks par 5) var sagaidīt zilus ziedus, bet sārmainā augsnē (virs pH 7) tie būs rozā. Vienā krūmā var būt gan violeti, gan rozā ziedi atkarībā no mēslojuma.
- Podus parasti laistu ik pēc trim dienām. Septiņus gadus vecam augam leju divus spaiņus ūdens. Ziedēšanas laikā, kad ir karsts, laistu katru dienu, taču nedrīkst arī pārlaistīt, jo var sākt pūt saknes un augs aiziet bojā. Reanimēt pārlaistītu platlapu hortenziju būs ļoti sarežģīti.
- Rudenī ziemot uz pagrabu hortenzijas nesu atkarībā no laika apstākļiem. Kad temperatūra noslīd līdz mīnus 3 grādiem, tām kļūst par aukstu. Reiz jau oktobra sākumā bija mīnus 7 grādi, nosala augšējie dzinumi, un nākamajā gadā ziedu nebija. Taču tas nenozīmē, ka hortenzijas jānes iekšā jau oktobrī. Labāk, lai tās ilgāk nobriest ārā un tām nobirst lapas kā jebkuram krūmam. Ziemā hortenzijas nelaistu, jo podos saglabājas mitrums. Pavasarī nesu ārā atkarībā no laika apstākļiem.
- Izmantoju speciāli hortenzijām paredzēto augsni un ilgstošas iedarbības minerālmēslojumu. Pavasara pusē lietoju speciālos hortenzijām paredzētos minerālmēslus, bet vēlāk vismaz reizi nedēļā izmantoju Kristalonu, tāpat kā vasaras puķēm.
- Neiesaku hortenzijas turēt vietā, ko visu dienu apspīd saule, jo karstā laikā tās var apdegt. Labāk šie augi jutīsies nelielā noēnojumā. Mana pieredze liecina, ka tās var turēt arī ēnā, tikai tad būs mazākas ziedkopas.
- Platlapu hortenzijām neapgriež dzinumus kā skarainajām hortenzijām, jo ziedpumpuri pārsvarā attīstās uz vecajiem dzinumiem. Apgriežu tikai tad, kad tās pavasarī ir salapojušas un redzami sausie zariņi.
- Manas hortenzijas aug plastmasas podos, kas ir ielikti dekoratīvos keramikas podos, lai būtu vieglāk pārvietot uz pagrabu. Rudenī hortenzijas turu laukā līdz pāris grādiem mīnusos, jo tad tās labāk nomet lapas. Svarīgs ir pagraba mikroklimats. Ja pagrabs ir mitrs, tad var sākt pelēt. Pavasarī, nesot ārā, saudzīgi jāizturas pret dzinumiem, jo var viegli notraukt vai noberzt gan lapu pumpurus, gan ziedpumpurus. Vispirms hortenzijas var novietot istabā, kur tās salapo un sāk veidot ziedpumpurus. Pie āra apstākļiem tās jāpieradina pakāpeniski. Pēc manas pieredzes, vienkāršāk ir hortenzijas pārvietot uz oranžēriju vai siltumnīcu, kur tās būs mazāk pakļautas temperatūras svārstībām. Ārā hortenzijas novietoju tad, kad vairs nav gaidāmas salnas.
- Kad rudenī sāk solīt pirmās salnas, hortenzijas novietojam pagrabā. Vispirms apgriežu ziedus un mēģinu nobirdināt lapas, bet tās ne vienmēr nokrīt. Podus pirms nešanas iekšā kārtīgi saleju un pa ziemu nelaistu.
- Pagājušajā rudenī izraku no dobes platlapu hortenziju, kuru man kāzās uzdāvināja draudzene. Pirmajā gadā to nograuza stirnas, bet pagājušajā pavasarī tā nosala, jo par agru atsedzu. Iestādīju to podā, kūdrā, kas domāta skābumu mīlošiem augiem, un tagad arī to ziemināšu pagrabā.
- Kad vīrs agrā pavasarī hortenzijas iznes laukā, tās kārtīgi apčubinu, nogriežu vecos ziedus, izgriežu sausos zarus un nolasu vecās lapas. Pagaidu, kad tās saplauks, un tad vēlreiz paskatos, kā izskatās. Brīžiem sākumā šķiet, ka kāds zariņš ir sauss, lai gan patiesībā dzīvs.
- Hortenziju podus nolieku saulainā vietā, kur nepūš ziemeļu un ziemeļrietumu vēji. Sākumā nemēsloju, tikai laistu. Ja temperatūra noslīd ap nulli, apsedzu ar agroplēvi, taču šogad, kad Liepājas pusē bija mīnus 6 grādi, pumpuri nosala pat ar divām agroplēvēm.
- Jūnija beigās vai jūlija sākumā platlapu hortenzijām sāk raisīties ziediņi – sākumā tie ir gaiši, bet pēc tam kļūst rozā. Apmēram pēc pusmēneša tās sāku mēslot ar Vito mēslojumu, kas paredzēts skābumu mīlošiem augiem. To lietoju apmēram reizi divās nedēļās. Laistu ik pārdienas.
- Pagājušajā rudenī man bieži sanāca ciemoties, un tad hortenziju ziedi labi noderēja pušķu veidošanai. Tie tāpat būtu jāgriež nost. Man patīk dāvināt sava dārza ziedus, nevis veikalā pirktas rozes. Veidoju lielus pušķus no platlapu, kokveida un skarainajām hortenzijām, kopā ar violetiem un baltiem miķelīšiem, dālijām, dažādu krāsu čīkstenēm. Sanāca ļoti skaisti!
- Ilmāra Zirņa hortenziju dārzā.
- Stādaudzētavā Saulesķirši.
- Stādaudzētavā Dārzs zem saules.
Viegli kopjamas
Baiba Birzniece, zīmola Let it bloom dibinātāja, Instagram konta @let_it_bloom veidotāja:
Man ir apmēram 20 platlapu hortenziju, un dažas no tām ir pusotra metra lielas. Tās ir vienas no pirmajiem augiem, ar ko sāku darboties apmēram pirms astoņiem gadiem. Pirmās liela izmēra hortenzijas man uzdāvināja, bet ik pa laikam nopērku vēl kādu – Vācijas stādaudzētavās, no Veltas Breidakas Saulesķiršos vai mūsu pašu būvniecības un dārza lielveikalos.
Platlapu hortenzijas ir izcili dekoratīvas un ļoti ilgi zied – no jūlija līdz pat septembra beigām. Salīdzinot, piemēram, ar rozēm, tās daudz retāk apdraud kaitēkļi un slimības. Lai gan platlapu hortenzijas nav paredzētas mūsu platuma grādiem, tās ir diezgan viegli kopjamas un ekonomiski izdevīgākas nekā vasaras podu puķes. Lieliski izskatās uz terases vai pie mājas ieejas.
Šķirne, ko iesaku
Īpaši gribu izcelt šķirni ‘Diva Fiore’. Kā liecina mana pieredze, Latvijā tā var ziemot ārā un ir ļoti dekoratīva – ar daudziem lieliem rozā, sarkaniem, ziliem un violetiem ziediem. Ziemot ārā gan var arī citas šķirnes, bet tad tās neziedēs, jo ziedpumpuri attīstās uz vecajiem dzinumiem. Ja hortenzijas sastādītas dobēs, tās var pārstādīt podos un pārziemināt pagrabā vai citā vēsā vietā, kur ir daži grādi virs nulles.
Es daru tā
Skaistas pušķos
Sigita Pļaviņa, aktrise, dziedātāja un keramiķe:
Pirms diviem gadiem draudzene man atdeva divus platlapu hortenziju podus, jo viņa remontēja māju un vairs nebija, kur tos likt. Paņēmu, jo sapratu: lai izaudzētu tik lielas, vajadzētu daudzus gadus. Tās ir tik skaistas un karaliskas! Man patīk, ka platlapu hortenzijas mūsu piejūras klimatā Pērkonē zied ļoti ilgi, līdz pat oktobrim.
Par lielāko hortenziju visi brīnās un prasa, kur tādu esmu dabūjusi. Tā ir 1,2 metrus plata un tikpat augsta, arī pods ir vismaz 70 centimetru. Protams, tas ir ļoti smags, tāpēc rudenī to ienest pagrabā vīram palīdz kaimiņš.
Man ir ļoti labs pagrabs, jo mūsu mājā trīsdesmitajos gados ir dzīvojis dārznieks Krišjānis Karlsons, īpašs cilvēks, kuru var redzēt Jura Podnieka filmā Strēlnieku zvaigznājs. Dārzniekam taču vajadzēja labu pagrabu!