Pirts dosjē
- Īpašums atrodas Līgatnē, Gaujas Nacionālā parka teritorijā.
- Latvijas laikā te bijusi liela zemnieku saimniecība, bet padomju gados īpašums kā vasaras rezidence piešķirts tēlniekam Jānim Zariņam.
- Tagad tajā saimnieko Aiva un Didzis Paleji, viņu trīs bērni, divi suņi un kaķis.
- Pirts ir vairāk nekā simt gadu veca, un, to atjaunojot, saglabāts tās autentiskais izskats.
- Aivas vīrs ir uzņēmējs, bet viņa pati māca bērniem improvizācijas teātri, aizraujas ar mezglošanu un vecu mēbeļu atjaunošanu.
Teritoriju, kurā atrodas sirmā pirtiņa, raksturo skaists reljefs, bet pakalnā stāv divpadsmit brangi ozoli. Pirtiņa, vecu ābeļu ieskauta, uztupusi uz pašas gravas malas un, ņemot vērā cienījamo vecumu, ir teicami saglabājusies. Aiva – pirts saimniece un ģimenes pirtniece – stāsta, ka, sapludinot ēkas senatnīgo skaistumu ar mūsdienu komfortu, tā ģimenei kļuvusi par ļoti īpašu vietu.
Kad iegādāts īpašums, pirts tikusi atjaunota pirmā un kalpojusi par ģimenes apmešanās vietu un siltuma avotu, kamēr rekonstruēta dzīvojamā māja. No ārpuses ēka saglabāta autentiska, taču ir nostiprināti tās pamati un sākotnēji melnā pirts pārveidota par klasisku lauku pirti. Tuvākajos plānos ir siltināt pirts jumtu.
Saimnieki domā, ka pirmsākumos ēka kalpojusi kā kūtiņa un tikai vēlākos gados pārtapusi par pirti – par to liecinot uz guļbaļķiem pirts iekšienē atstātās lopiņu zobu pēdas. Pirtī ir gaumīgi iekārtota atpūtas telpa, kurā katrai lietiņai ir savs stāsts. Šeit vietu atradusi, piemēram, Aivas vecmāmiņas kumode un austais galdauts ar viņas iniciāļiem. Saglabāts sākotnējais atpūtas istabas apjoms, taču jaunie saimnieki pirtī ienesuši vairāk gaismas, lakoto dēļu sienas nokrāsojot baltas. Pirtī ieklāta dēļu grīda un, nedaudz samazinot priekštelpas izmērus, izveidota labierīcību zona.
«Būtiski jau nav tas, cik dārgas flīzes vari ielikt, bet tas, ko aiz sevis vari atstāt. Pirtiņa ir mūsu svētnīca un enerģijas avots, ko kurinām vismaz reizi nedēļā, lai veiktu mīļus pirts rituālus ģimenei un draugiem,» saka Aiva.