Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ilgmūžīgs un augstvērtīgs
Kādreiz ozolkoksni izmantoja daudz plašāk nekā mūsdienās, piemēram, kuģu būvniecībā. Tolaik vērtīgajai koksnei uzticēja visatbildīgākos uzdevumus koka konstrukcijās, teiksim, kā pirmo vainaga koku ēkās. Citviet – Lielbritānijā, Beļģijā – arī šobrīd ozola kokmateriāli pēc seno ēku parauga tiek izmantoti jaunbūvēs.
Pie mums galvenokārt ozolu izmanto mēbeļu, parketa, finiera ražošanā, amatniecībā – baļļām, izturīgām mucām, būvgaldniecībā – durvju, kāpņu pakāpienu, palodžu un citu elementu izgatavošanā.
No ozola ražo arī drāzto finieri (1–2 mm plānas ozolkoka sloksnītes), ar kuru aplīmē no kādas lētākas koksnes izgatavotas mēbeles.
Tā kā ozola koksnei raksturīgs dažāds spriegums, to mēdz sagriezt līstēs un tad līmēt plātni, lai koks neplaisātu. Liela daļa ozolkoka izstrādājumu izgatavoti no šādām līmētām plātnēm.
Ozola kokmateriālus to izturības un ilgmūžības dēļ izmanto dažādām āra koka būvēm – lapenēm, nojumēm, tiltiņiem –, kā saka, – lai nav jātaisa no jauna ik pēc desmit gadiem.
Tāpat ozola koksnei ir liela siltumatdeve, tāpēc to, kas neder ražošanai, izmanto kurināšanai, sagatavojot, piemēram, kamīnmalku.
Kā uzsver Jānis Sukuls, tā ir mūsu izcilākā koksne, tomēr viens trūkums tai gan esot – tā ir zaraina. Tikt pie ozola, kam 10–12 metru stumbrs nav klāts ar zariem un ir tikai pušķis galotnē, ir reta veiksme. Tiesa, cilvēki pie mums jau esot pieradināti, ka ozolkoka izstrādājumi visbiežāk ir ar zariem.
