Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visvarenākie, visresnākie, ar visilgāko mūžu – tik daudz vispārākās pakāpes raksturojumu iemantojis ozols. Nav šaubu – šis koks pie mums ir daudz apdziedāts un izpelnījies cieņu un pietāti. Vai pārāka ir arī tā koksne, un kur to visbiežāk izmanto?
Konsultē Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns, un Jānis Stukuls, Ozollietas.lv valdes loceklis.
Latvijā galvenokārt aug parastais ozols Querqus robur, tikai vietumis sastopami stādītie, introducētie sarkanie ozoli Querqus rubra. Sajaukt abus nav iespējams, jo atšķiras kā lapojums, tā zīles.
Senāk ozolu audzes Latvijā bija izplatītas, īpaši Zemgales līdzenumos. Šobrīd tās aizņem vien 9500 hektāru, un aptuveni puse atrodas Kurzemē. Daudzviet ozoli mežaudzēs sastopami piemistrojumā vai kā atsevišķi augoši koki, taču pa retam arī šobrīd ir saglabājušās ozola tīraudzes, piemēram, izcilā Barkavas ozolu audze, kas atrodas Madonas un Varakļānu novadā. Tas ir dabas liegums aptuveni 50,60 hektāru platībā.
Ozoliem patīk auglīga augsne, kura, protams, tīk arī cilvēkiem, tāpēc daudzas ozolu audzes tika iznīcinātas, veidojot līdumus un atbrīvojot zemes lauksaimniecībai. Mūsdienās ozolus stāda retumis, speciāli koksnes audzēšanai – praktiski nemaz. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka ozols ir cērtams tikai tad, kad sasniedzis 101–121 gada vecumu, turklāt kvalitatīvāku ozola kokmateriālu iegūst Eiropas dienvidu reģionos, piemēram, Francijā, jo šim kokam vajag siltumu ātrai un labai augšanai.
Ozols, kura apkārtmērs 1,3 metru augstumā no zemes pārsniedz 4 metrus, uzskatāms par valsts nozīmes dižkoku, līdz ar to ir īpaši aizsargājams.
Pirmos gadus ozols augstumā aug lēni, tas ir zarains un žuburains. Tas šo laiku izmanto dziļu (līdz pat deviņiem metriem) sakņu veidošanai. Ozolam jānostiprinās, lai noturētu vareno stāvu. Vēlāk tas sāk augt straujāk, stumbrs kļūst gludāks un slaidāks. Augstumā ozoli pie mums izaug aptuveni 30 metru, resnumā – divus līdz piecus metrus, taču atsevišķi koki ir pat resnāki. Ozolam ir ilgs bioloģiskais mūžs – pat 600–800 gadu.
Lai audzētu ozolu koksnes iegūšanai, jāielāgo šis mežkopju teiciens: ozols mīl augt kažokā, bet ar kailu galvu. Proti, galotnei nepieciešama gaisma, bet no sāniem tas jānoēno. Tikai tā var iegūt slaidu un garu stumbru, kurš būs kvalitatīvs kokmateriāls. Turklāt ozols ir jāatzaro, izzāģējot apakšējos sānu zarus. Ja ozols augs saulē, tas padosies resnumā un veidos ļoti kuplu zarojumu, taču kvalitatīvas koksnes būs maz.
Ozolkoksnes īpašības:
- Ozols pieder pie cietajām lapu koku sugām, kurām koksnes blīvums ir 550 kg/m3 un lielāks.
- Ozolkoksne ir ļoti dekoratīva, tai raksturīga gaiši līdz tumši brūna krāsa ar labi saskatāmām gadskārtām un radiālajiem stariem.
- Tā parasti ir rupjšķiedraina. Pretēji skuju kokiem, smalkšķiedrainā ozolkoksne ir mīkstāka, vieglāka un mazāk stipra par rupjšķiedraino.
- Ozola aplieva jeb stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa parasti ir šaura. Tā ir mīkstāka un vairāk pakļauta kaitēkļu iedarbībai, tādēļ to neiesaka izmantot svarīgās konstrukcijās.
- Ozolkoksne ir ilgmūžīga. Tā ir izturīga pret nodilumu, iespiedumiem un tehniskiem defektiem. Tai ir labas mehāniskās īpašības – liece un spiede. Pirmā raksturo to, ka koks ieliecoties tik ātri nesalūst. Spiede raksturo izturību, kad tiek spiests vertikālā virzienā uz šķiedrām. Mehāniskās īpašības ir jāņem vērā konstrukciju aprēķinos. *Mitrumā tā ir izturīgāka pret trūdēšanu nekā citas koksnes, piemēram, osis vai bērzs, jo satur miecvielas.
- Tā kā šī ir cieta koksne, apstrādei, kurai tā padodas labi, nepieciešami kvalitatīvi instrumenti. Nereti to tonē vai eļļo.
- Ozola koksne tiek uzskatīta par cēlkoksni, tādēļ, salīdzinot ar, piemēram, bērza koksni, tā ir dārgāka.
Ozola, tāpat kā citu koku, zāģēšana būtu veicama ziemā, kad beidzies veģetācijas periods. Ja ozolu un arī citus lapu kokus zāģē pavasarī, tad tie ļoti strauji žūst pa baļķu galiem un saplaisā. Lai tas nenotiktu, baļķu galus iesaka noklāt ar krāsu.
Tāpat sentēvu gudrība vēsta, ka lapu koki jāzāģē vecā jeb dilstošā mēnesī, jo tad koksne mazāk vērpjas un staigā, turklāt vecie meistari uzskata, ka ozola dēļi esot jāžāvē tik gadu, cik centimetru biezs ir dēlis. Izmantojama ir arī stāvkaltuša ozola koksne. Noņemot virsējo trupējušo koksnes slāni, var iegūt vērtīgu koksni galdniecības darbiem. Stāvkaltis ozols var nostāvēt pat vairākus gadu desmitus.
Raksta turpinājumā lasiet, kas ir melnais ozols un ko par darbu ar ozola koksni stāsta vēl divi eksperti!
Materiāls tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
