- Eļļotai grīdai var veikt lokālus labojumus. Vietu, kuru nepieciešams labot, var izslīpēt un atjaunot eļļas segumu – šī vieta saplūdīs ar pārējo klājumu, un nekas nebūs manāms.
- Eļļota grīda ne vienmēr ir jāslīpē – to var notīrīt arī ar speciāliem līdzekļiem. Piemēram, grīdas, kas ir gana senas un kuras dažādu apsvērumu dēļ nedrīkst mainīt (koka grīdu var slīpēt piecas reizes – pēc tam nodilums ir tik liels, ka kļūst redzamas spundes vietas, un dēļi ir jāmaina), var apstrādāt ar speciālu ķīmiju. Šo procesu sauc pat padziļināto mazgāšanu – ķīmiju sajauc ar ūdeni, izmazgā ar speciālu aparātu, izsūc, izmazgā vēlreiz ar ūdeni un veic eļļošanu. Efekts saglabājas pat 30 gadus (ja šo darbību veic regulāri un grīda laikus tiek kopta, par grīdas pilnvērtīgu slīpēšanu var aizmirst uz gadu desmitiem). Tiesa, šī metode neizlabo skrāpējumus vai citus mehāniski radītus defektus.
- Lakotas grīdas lielākais pluss ir tās ekspluatācija – nav jāuztraucas par to, kas uz grīdas nonāk. Tās kalpošanas ilgums ir 10–15 gadi, bet pēc tam gan jāveic pilnvērtīga grīdas atjaunošana, kas sevī ietver slīpēšanu, pulēšanu un lakošanu.
- Eļļota grīda ir jutīga pret mitrumu un netīrumiem, turklāt uz tās nedrīkst ilgstoši atstāt neko izlietu – tas uzreiz jāuzslauka.
- Lakotas grīdas lielākais mīnuss – nevar veikt lokālus labojumus tā, lai tie pēcāk būtu neredzami.
Eļļotas grīdas porainuma dēļ ir jutīgas pret mitrumu un netīrumiem. Ja vēlas gan eļļas efektu, gan izturību, grīdu var vaskot. Taču jāņem vērā, ka vasks nepildīs eļļotas vai lakotas grīdas funkciju – tam nepiemīt iepriekš minēto apstrādes materiālu plusi (arī mīnusi ne), turklāt arī grīdu kopšanas līdzekļi pārsvarā pieejami tikai lakotām vai eļļotām grīdām. Ja grīdu tomēr vasko, to uzklāj tāpat kā eļļu – ar rullīti vai padu.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.