Agrāk latvieši kokos urba 25 milimetru caurumus un lika tikpat resnu koka pīpi, pa kuru veselīgajai dzirai tecēt spainī. Klausot profesionāļu ieteikumiem, labāk izmanto skrūvpistoli ar 6 milimetru urbīti, ko nelaiž stumbrā dziļāk par 2 centimetriem. Pie mizas koks sulo stiprāk. Urbt var jebkurā vietā, taču visvairāk sulas var savākt, ja urbj virs resnākās saknes – tā ir galvenā dzīsla, pa kuru plūst sula. Resnāko sakni uzmeklē, ar kāju iztaustot zemi ap bērzu. Urbj stumbrā 60 centimetru augstumā virs saknes.
- Stumbrā ievieto speciālu vienreizējas lietošanas plastmasas pīpīti – komplektus iespējams pasūtīt internetā. Pie resniem bērziem var likt divas vai trīs piecu litru tilpuma plastmasas pudeles vienlaikus, vispirms – dienvidu, tad austrumu, pēc tam ziemeļu pusē. Zinātniski pierādīts, ka bērzi, no kuriem pareizi tecina sulas, aug labāk un ir veselīgāki, jo tiem izveidojas pašaizsardzība, imunitāte.
- Paradoksāli, bet – jo sausāka vieta, jo vairāk sulas bērzs dod. Neizvēlies kokus, kas aug purvainās vietās, tāpat kapsētu tuvumā, industriālos apgabalos, netālu no lauksaimniecības zemēm.
- Meklē bērzu, kura stumbra diametrs sasniedz vismaz 30 centimetrus. Jo tas resnāks, jo sakņu sistēma spēcīgāka un vairāk sulas varēsi iegūt.
- Minerālvielām bagātākās sulas ir pašas pirmās – satecinātas 24 stundās kopš urbuma veikšanas. Tām piemīt vislabākās organisma attīrīšanas spējas.
- Pēc tam, kad sula no urbuma vietas tek pavisam vāji, pīpīti izņem ārā, un tapa nemaz nav jādzen. Svešķermenis bērzam nepatīk, un, dzenot tapas, var izdarīt kokam sliktu. Pēc trim četrām dienām bērzs pats sāks sevi ārstēt, nelielo urbuma vietu aizvelkot ar baltu klīsterveida masu.
- Nākamajā gadā sulu vari tecināt no tā paša bērza.