Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā ir kausiņrūsa, ko upenēm un jāņogām ierosina sēnes Puccinia ribesii-caricis Kleb., bet ērkšķogām – Puccinia pringsheimiana Kleb.
Infekcijas avoti ir inficēti grīšļi ogulāju tuvumā un inficētās auga daļas, piemēram, lapas.
Slimību veicina silts un mitrs laiks, vējš, grīšļu audzes.
Lai ierobežotu kausiņrūsu, svarīgi izvēlēties piemērotas šķirnes un stādījumu vietu.
Inficēšanās ar kausiņrūsu notiek agri pavasarī, kad sēnes sporas no grīšļiem tiek pārnestas uz ogulājiem.
Vasaras sākumā uz lapām, jaunajām ogām vai ziediem parādās lieli, dzeltenīgi oranži plankumi, apakšpusē veidojas dzeltenas un oranžas rūsas pustulas.
Vēlāk bojātie ziedi, ķekari un lapas nobirst. Lapu nobiršanas rezultātā var samazināties raža un augi panīkt.
Ja slimības bojāto lapu nav daudz, tās visas nolasi un iznīcini!
Būtiski ir arī savākt nobirušās lapas un tās iestrādāt augsnē, pabarot upenes ar sabalansētu mēslojumu un ierobežot saimniekaugus stādījuma tuvumā – vismaz 200 metru attālumā.
Izvērtējot situāciju konkrētajā dārzā, iespējams smidzinājums agri pavasarī ar piemērotu fungicīdu.
