Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas tie par baltiem miltiem, ko arvien biežāk pamani gan uz flokšiem, gan kļavām, gan zemenēm un daudziem citiem augiem?
Skaidro Jūlija Vilcāne, agronome un mikrobioloģe, Facebook bloga Dārzniece autore, vada vebinārus vietnē Augueksperts.lv.
Vienā vārdā – tā ir sēne. Bet – īpaša sēne jeb biotrofā. Tas nozīmē, ka tā ir parazīts un var dzīvot tikai uz dzīviem augiem, bet, ja to nav, iet bojā.
Citi lasa
Miltrasas latīniskie nosaukumi var būt šādi: Erysiphe, Podosphaera, Oïdium, Leveillula.
Kā zināt – miltrasa ir īstā vai neīstā? Tieši tik vienkārši – pēc skata. Īstās miltrasas skarti augi ir kā apputināti ar miltiem, un, pakasot, paknibinot miltaino slāni, tas viegli nāk nost. Tā arī ir galvenā vizuālā atšķirība no neīstās miltrasas, kas pūku veido inficētā auga lapas apakšpusē.
Ko īstā miltrasa nodara taviem augiem?
Vieta, kas inficēta, proti, kur miltrasas sēne sāk ēst augu, vispirms kļūst gaišāka, tad parādās balta apsarme, līdz kļūst pelēcīga, ar melniem punktiņiem. Tas ir brīdis, kad sēne sāk izplatīties tālāk.
Visbeidzot apēstā daļa ir sausa, trausla, brūna, lapas nobirst vai turas pie auga, bet savu funkciju – fotosintezēt jeb palīdzēt augam uzņemt un izmantot saules gaismu – vairs neveic. Rezultātā augs neaug tā, kā varētu, nepriecē ar ziediem un augļiem, jo barības vielas, ko būtu varējis izmantot pats, ir nozagusi miltrasas sēne.
Kā uzveikt miltrasu?
Tā kā miltrasas ierobežošanai Latvijā patlaban pieejami tikai tādi ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, kas atļauti lietošanai ar speciālām apliecībām (piemēram, Topas), privātdārzos ierobežošana iespējama, vien izvēloties pret miltrasu izturīgas šķirnes un izmantojot mēslošanas līdzekļus vai to kombinācijas, kā arī dažas sen zināmas metodes.
- Sērs. Tas jālieto, gan mēslojot to augsnē – veicina augu slimībizturību –, gan smidzinot uz lapām. Parasti to dara jau profilaktiski pirms miltrasas parādīšanās. Pirmo smidzinājumu veic tad, kad ārā jau pietiekami silts – ap plus 20 grādiem dienā.
- Eļļa. Smidzināšana pie pirmajām pazīmēm būtiski samazina sēnes attīstību. Īpaši labi der rapšu eļļa: uz 4 litriem ūdens lieto nepilnus 100 g eļļas, nedaudz sodas un zaļo ziepju. Šis maisījums gan jāpārbauda lokāli – vai neapdedzina augu. Vēl jāatceras, ka eļļu nelieto saulainā laikā.
- Ūdens. Pēcpusdienā, kad diena iesilusi, augus ar miltrasas pazīmēm aplaista ar spiedienu no šļūtenes. Jāatkārto katru dienu, vismaz nedēļu. Samazina miltrasas attīstību, bet pilnībā neierobežo.
- Mikrobioloģiskie preparāti. Prestop, Mycostop – to lietošana sakņu zonā samazina miltrasas izplatību uz lapām. Skan paradoksāli, bet efekts ir pierādīts pētījumos. Veselāka sakņu sistēma – veselāks augs!
- Sabalansēts mēslojums. Slāpekļa pārbagāta lietošana veicina miltrasas izplatību, tāpēc augiem jānodrošina arī pietiekošs kalcija mēslojums. Tas stiprina augu šūnas, tās kļūst izturīgākas pret dažādiem ierosinātājiem.
- Nezāļu ierobežošana. Nezāles var būt slimības pārnesēji – oāze, kur miltrasa saglabājas, kamēr nav cita, ko ēst. Tāpēc nezāles ir svarīgi ierobežot gan rudenī, pirms ziemošanas, gan pavasarī.
Ko var pagūt rudenī?
Lūk, trīs profilaktiski darbi, lai nākamgad miltrasas būtu mazāk vai nebūtu nemaz.
- Savāc miltrasas skarto augu lapas, sagrāb, nogriez dzinumus ziemcietēm (piemēram, flokšiem), lūkojot, lai nepaliek ziemot miltrasas skartās daļas.
- Kokaugiem un krūmiem izvāc visas lapas, pavasarī vajadzēs izgriezt dzinumus, kas bijuši miltrasas skarti, vai arī pašu krūmu pamatīgi apgriezt.
- Pārstādi ziemcietes, citus augus, ko iespējams pārvietot. Izvēlies citu vietu, kas ir vējaināka, kur varētu būt miltrasas attīstībai nelabvēlīgāki apstākļi.
Kā miltrasa izplatās?
- Tiek atvesta ar stādiem vai izplatās no auga uz augu. Tā nevar saglabāties augsnē vai kompostā, bet tikai uz pašiem augiem.
- Sēnes izplatās galvenokārt ar gaisu, vēja plūsmu un nav izturīgas pret lietu. Tas samazina dzīvotspēju, tāpēc smidzināšanu ar ūdeni izmanto arī kā miltrasas ierobežošanas metodi.
- Vairojas ar sporām jeb nelielām sēnes daļiņām, ko var salīdzināt ar sēklām. Sporas dīgst, laižot saknes augā un tādējādi barojoties.
Uzmani siltumnīcu!
Miltrasa savās vēlmēs ir netipiska. Parasti sēnēm patīk mēreni silti un mitri apstākļi, tomēr īstās miltrasas sēne ir karstuma un arī salīdzinoši sausa gaisa cienītāja, tāpēc vispirms parādās uz augiem siltumnīcās vai tādās dārza vietās, kur ir sauss, aizvējš, silts.
Izpēti šķirnes!
Ja tavā dārzā miltrasa dažādiem augiem ir regulāra problēma, izvēlies citas šķirnes, jo vienas un tās pašas augu grupas dažādas šķirnes ir dažādi izturīgas pret miltrasu. No ogulājiem visbiežāk miltrasa skar upenes un ērkšķogas, bet ne visas šķirnes. Upenēm visbiežāk slimo krievu vecākas selekcijas šķirnes, bet izturīgākas ir tās, kam rados skandināvi (‘Ojebyn’ u. c.).
Pērkot upenes vai ērkšķogas, noteikti vērts noskaidrot, vai konkrētā šķirne ir izturīga pret miltrasu. Līdzīgi arī ar zemenēm, flokšiem, rozēm, vīnogām un daudziem citiem augiem – ir šķirnes, kas slimo ļoti, un ir šķirnes, kas ir izturīgas.
