5 priekšnoteikumi, lai kāja justos labi
- Apavi ir izgatavoti no dabiskās vai presētās ādas, jo tajos pēdas var elpot – mainās gaiss, un tiek uzsūkti sviedri. Tikpat caurlaidīgs sintētiskais materiāls vēl nav izgudrots!
- Elastīgs papēdis, lai, ejot pa bruģi vai asfaltu, nerodas ciets atsitiens, ko saņem ceļu un gūžu locītavas, mugurkauls.
Sieviešu zābakiem ieteicamais papēža augstums ir 4–5 cm.
- Apaviem ir pietiekami plats purngals, lai visi pirksti – sākot no īkšķa līdz mazajam – justos ērti un netiktu saspiesti kopā. Ja zābaka deguns šaurs, turklāt papēdis ļoti augsts, tad pēda šļūc uz priekšu, pirksti sastumjas kopā un iespīlējas spicpurniņā. Tie liecas cits citam virsū, un īkšķis var sākt deformēties.
- Ideāla zābaka iekšējā zolītē noteikti jābūt speciāliem pacēlumiem – supinatoriem. Pēdai ir divi izliekumi: gareniskā velve un šķērsvelve, viens izliekums ir kā arka pēdas iekšpusē, otrs – zem pirkstu sākuma. Tur arī vajadzētu būt supinatoriem, lai tie stabilizētu pēdu un lai līdz pat sirmam vecumam pēda spētu saglabātu savus dabiskos izliekumus. Turklāt supinatoriem jābūt pietiekami elastīgiem, lai tie uz katru soli arī mazliet trenētu pēdas muskuļus un amortizētu triecienu. Izņemot kurpes zolīti, šiem izliekumiem jābūt redzamiem.
Neuzķeries uz viltotiem supinatoriem – mīkstiem nošūtiem porolona spilventiņiem! Tie neko nebalstīs un saplaks jau pēc pirmajās dienās. - Zolītei jābūt izņemamai – tā ir vēl viena pazīme, pēc kuras var pazīt veselīgus apavus. Vakarā zolīti vajag vismaz līdz pusei izvilkt laukā, lai izžūst. Apavi kalpo ilgāk, ja tos nevalkā diendienā, bet ik pa laikam ļauj tiem atvilkt elpu.