Kas jāzina, ja šogad gribi sākt turēt cāļus

Līga Roga ar šķirnes vistu un citu putnu audzēšanu nodarbojas jau devīto gadu un tirgo gan šķirnes cālīšus, gan inkubācijas olas. Viņas saimniecībā Gribēni ganās vairāk nekā 200 dažādu šķirņu vistu. Taujāta, kas jāņem vērā, plānojot audzēt vistas, Līga uzsver, ka noteicošā ir vēlēšanās audzēt vistas, vēlme izprast procesu un sekot tam līdzi. Nevar cerēt, ka tagad paņemšu cāļus vai vistas un tūlīt būs olas, nepievēršot putniem uzmanību. Tā nenotiek!

Otrs svarīgais noteikums – jāatrod vai jāpielāgo piemērota telpa, novietne, kūtiņa vai saimniecības ēka, kur vistas dzīvos. Atkarībā no vēlmēm var pirkt klasiskās dējējvistas, kas paredzētas olu dēšanai, var iegādāties olu un gaļas šķirnes vistas, kas der abām vajadzībām, bet, ja vēlas regulāri ēst putnu gaļu, var audzēt broilerus.

Līga gan smej: cilvēks tā iekārtots, ka vēlas uzreiz bērnu ar visiem zābakiem, un tas pats attiecas arī uz putniem – gribas nopirkt vistu un tūlīt dabūt olas. Taču iegādāties lielas šķirnes vistas ir pagrūti, jo pieprasījums ir liels, bet piedāvājums – mazs. Tāpēc ir izvēle: sākt ar olu inkubēšanu un izdzīvot visu procesu no olas līdz putniņam vai pirkt jaunputnus un olas sagaidīt ātrāk, turklāt ar mazāku ieguldīto darbu. Atkarībā no šķirnes vista olas sāk dēt piecu sešu mēnešu vecumā.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Inkubators + olas = cāļi

Vistu audzēšanu var sākt, iegādājoties inkubācijas olas un izaudzējot tikko šķīlušos cālīti par vistiņu. Protams, tas būs ilgāks un piņķerīgāks process, toties radošs un interesants, jo sevišķi ģimenei ar bērniem.

Ar ko sākt? Vispirms sameklē un iegādājas inkubatoru un olas.

• Inkubators.
  Mūsdienās nopērkami daudzi un dažādi inkubatori, arī nelieli, kas domāti 15, 20, 50 olu inkubēšanai.
• Olas.
  Kādā zemnieku saimniecībā, piemājas saimniecībā vai no kādas lauku tantes, kuras ganāmpulkā ir ne tikai vistas, bet arī aktīvi un darbīgi gaiļi, nopērk olas. Šķirnes putni vai parastas vistiņas – nav tik lielas nozīmes, galvenais, lai gailis nav vecs un spējīgs radīt pēcnācējus. Protams, garantijas, ka no it visām olām izšķilsies cālīši, nav. Taču, ja no 15 oliņām izšķiļas 13 cālīši, tas jau ir labs rezultāts.

Olas liek inkubatorā, kur tās 21 dienu silda, līdz izšķiļas putnēni.

Kad cāļi izšķīlušies

• Turi siltumā!
  Kad cāļi izšķīlušies, vēl vienu dienu tos patur inkubatorā, lai sildās 37 grādu siltumā. Pēc tam otrajā dienā cāļus izņem no inkubatora, ievieto siltā kastē, kur zem lampas ir 30–33 grādu temperatūra.

Cāļa ķermenis pats spēj nodrošināt termoregulāciju vien no desmitās dienas.

Putnēnus dzirdina ar plus 12 grādu siltu ūdeni, uz biezāka kartona paber pirmo barību. Tad katru piekto dienu siltumu par diviem grādiem samazina, līdz mēneša vecumā sasniedz 22 grādu temperatūru zem sildītāja. Arī kopējai telpai jābūt siltai, lai siltums nav tikai zem lampas, jo tad cālīši saspiedīsies kopā un sevišķi ērti nejutīsies.

Cāļa ķermenis pats spēj nodrošināt termoregulāciju vien no desmitās dienas, līdz tam tas uzņem tikai lampas doto siltumu. Uz mītnes grīdas var klāt mitrumu aizturošos bērnu paladziņus, taču Līga par piemērotākajām atzinusi ēveļskaidas. Tā cālīši silst, ēd, dzer un aug.

• Pēc mēneša – laukā.

Apmēram pēc mēneša, ja ārā jau ir silts, cālīšus sāk radināt laukā un palaiž norobežotā teritorijā, lai staigā zālītē. Svarīgi skatīties, lai putnēniem klāt netiek suņi, kaķi, vārnas un žagatas. Arī āra mājiņā ieteicams ielikt sildāmlampu, lai cālīšiem būtu iespēja pasildīties. Turklāt jāņem vērā, ka pie mums naktis mēdz būt vēsas, bet mazajiem putnēniem joprojām vajag siltumu.

• Ar ko cāļus barot?

Līga roga savus cālīšus līdz triju mēnešu vecumam baro ar kombinēto barību, pakāpeniski pārejot uz mājas barību. Tas nozīmē, ka cāļiem jāgādā sabalansēts uzturs, kurā ir gan dzīvnieku valsts olbaltumi, gan dažādi vitamīni un graudi. Piemēram, kvieši, mieži, kukurūzas putraimi, vārītas pupas un zivis, vājpiena biezpiens. Jāgādā, lai ēdienā būtu pietiekami daudz minerālvielu un vitamīnu. Iesācējam barot cāļus ar mājas ēdienu var būt sarežģīti, tāpēc vismaz sākumā labāk iegādāties bioloģisko kombinēto barību un tad pakāpeniski radināt pie mājas ēdiena.

Ja pērc jaunputnus

Ja par putnkopību nav nekādu zināšanu un vēlies ātrāku rezultātu, var pirkt trīs četrus mēnešus vecus jaunputnus. Marta beigās vai aprīlī pirktie jaunputni pirmās olas dēs jūlijā.

• Vajag sausu un siltu mītni.
  Latvijā ievestie jaunputni ir rūpnieciski audzēti, turklāt pieraduši dzīvot ļoti siltās, gandrīz sterilās telpās. Tāpēc arī jaunputniem svarīgi, lai kūtī vai novietnē ir labs mikroklimats. Tas nozīmē – maksimāli sauss un svaigs gaiss un vismaz 18 grādu silts (ziemā 8–12 grādi).
  
  Vistas daudz kakā un daudz elpo, viņām pašām ir diezgan augsta temperatūra, tāpēc jādomā, lai novietnē būtu laba ventilācija, bet nebūtu caurvēja un vistas labi justos. Jāņem vērā, ka arī putni var saaukstēties, slimība var skart bronhus un degunu. Tāpēc augšanas laikā putniem jāstiprina imunitāte, lai rudeni viņi sagaidītu veseli.
• Ja mājās jau ir vistas, jāatceras, ka jaunputnus noteikti nedrīkst laist kopā ar vecajām vistām, jo tā var iedzīvoties problēmās. Pirmkārt, jaunputniem jau tā ir pārvešanas stress, otrkārt, jaunie putni var saslimt paši vai saslimdināt vecos putnus, jo diemžēl putniem mēdz būt daudz slimību. Tāpēc jāievēro mēnesi ilga karantīna! Kā uzsver Gribēnu saimniece, pat nevajag putnam būt slimam, reizēm pietiek ar kūts gaisa atšķirību, lai kāds bacilis sāktu rosīties.
• Jāstiprina putnu imunitāte.
  Līga roga saviem putniem imunitāti stiprina ar dabas līdzekļiem. Ļoti labs vitamīnu un dzelzs avots ir nātres, kas īpaši ieteicamas pavasarī. Nātres putnēniem veicina ēstgribu, tie labāk aug un attīstās, tām piemīt arī antibakteriālas īpašības. Smalki sakapātas jaunās nātrītes var dot cālīšiem, jau sākot no piektās dzīves dienas.
  
  Nātru slotiņas ieteicams sagatavot arī nākamajai ziemai un piekārt kūtī, lai putni tās noknābā. Rudenī un ziemā dod knābāt sasmalcinātus ķiplokus, vāra pelašķu tējas. Lai gan vistas ķiplokus knābā labprāt, bet, ja tomēr tos negrib, ķiplokus sarīvē kopā ar vārītiem burkāniem vai ko citu, kas garšo. Tāpat putni labprāt mielojas ar ķirbjiem un kabačiem.
• Ar ko putnus barot?
  Tā kā var nopirkt cāļiem, jaunputniem un vistām domātu barību, jaunputnus baro ar tieši viņiem paredzētu, pilnvērtīgu un spēcinošu barību. Ja uzreiz piedāvās mājas ēdienu, putniem tas būs šoks. Tāpēc uz mājas barību pāriet lēnām un pakāpeniski mēneša vai divu laikā.

Lielākie kaitnieki – stress un pelējums!

Ja cālis dzīvo siltumā, sausumā un ar pilnu vēderu, ja viņam nesāk strauji mainīt barības devas un vielas – šodien dod biezpienu, rīt vārītu kartupeļus, trešajā dienā prosas biezputru, bet ceturtajā dienā nes sildīties ārā –, putns aug griezdamies. Ja to neievēro, cālim katru dienu ir stress, bet tas putnam ir lielākais ienaidnieks. Tad cālītis savārgst, jo viņš nesaprot, ko no viņa vēlas. Lai gan reti, tomēr gadās, ka kāds neizdzīvo.

Bieži gadās, ka cilvēki vistu mājas grīdu kaisa ar siena smalkumiem, taču tajos var būt pelējums.

Ja cālis ir žiperīgs un labpatikā čiepst, viss ir kārtībā. Ja kāds nopirktais cālis stāv nolaistiem spārniem un uzvedas apātiski, jāsazinās ar putnu tirgotāju. Parasti vispirms jāizvērtē, kādos apstākļos putns dzīvo, uz kādas pamatnes viņš stāv. Bieži gadās, ka cilvēki vistu mājas grīdu kaisa ar siena smalkumiem, taču tajos var būt pelējums. Cālis saostās un saslimst. Tāpēc arī pakaiši jāizvēlas prātīgi, vienmēr pārliecinoties, ka tie nav sākuši pelēt. Kopumā vistas ir visai dzīvelīgas un parasti nodzīvo savu mūžu – vidēji piecus gadus. Dzirdēti gan gadījumi, ka vista nodzīvo 12 gadus, un cita šajā cienījamā vecumā pat vēl dēj olas.

Īsumā par broileriem, pērļu vistām un pīlēm

1. Broileri ir siltumprasīgāki nekā vistas.
   Vislabāk tos audzēt siltumnīcā, taču lielā karstumā tiem jābūt pieejamai arī ēnai. Broilers ir salīgs putns un, ja gadās vēsa vasara, ātri var sākt šķaudīt un slimot. Ja maijā sākas siltums un ja ir laba barošana, pēc trim mēnešiem jau saldētava būs pilna ar gaļu. Broilerus baro tāpat kā vistas, tikai viņiem vajag vairāk barojoša ēdiena.
2. Pērļu vistas arī var audzēt olu dēļ, jo to olas ir tikpat vērtīgas un pat vērtīgākas nekā paipalu olas.
   Tām ir arī pasakaini garšīga gaļa. Turklāt pērļu vistas ir arī dažādu kaitēkļu iznīcinātājas. ārzemēs bieži vien tās audzē, lai no zāles izlasītu ērces, – vispirms palaiž pa sētu pērļu vistas un tikai tad bērnus. Mīnuss – pērļu vistas ir ļoti skaļas un rada lielu troksni. Ja sētā ir apdraudējums – kaķis, suns, lapsa, žagata –, vista dod signālu. Prātīgi suņi iemācās, ko saka pērļu vistas, un abi pret uzbrucējiem strādā tandēmā.
3. Pīles nevar turēt kopā ar vistām, jo pīles rada ļoti lielu mitrumu.
   Pīlei visu laiku vajag skalot knābi, pērties, un viņa iet pa ūdens baļļu un plunčājas. Ja to dara kūtī, kur dzīvo vistas, veidojas liels mitrums, bet tas vistām ir kaitīgs. Gaļai audzē Pekinas, Ukrainas, Baškīrijas pīles. tagad aktuālas ir Indijas skrējējpīles, jo tās apēd nu jau arī Latvijā uzradušos Spānijas kailgliemežus. Vēl ir arī olu pīles, kas dēj ap 300 olu gadā. Pīļu olas īpaši ieteicamas izmantošanai kulinārijā, biskvītiem. Izaudzēt mājās pīli ir pat vieglāk nekā vistu, jo pīlēns ir mazāk prasīgs. Viņš jau piektajā dienā var iet ārā saulītē un ēst zāli (naktī gan viņš jānes atpakaļ siltā vietā). Mīnuss – pīlēni daudz kakā un ir lieli demolētāji, noēdīs ābeles, ogu krūmus un zemenes kā likts.