Konsultē Ance Kozulāne, veterinārārste Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Zirgu klīnikā, saimniece vienam zirdziņam.
Gatavojoties viena vai vairāku zirgu ienākšanai ģimenē, vispirms jāievāc un jāizstudē visa iespējamā informācija, lai saprastu, kas dzīvniekam vajadzīgs no veselības un labturības viedokļa. Te lieti var noderēt LLU Mūžizglītības centra piedāvātie maksas kursi Zirgkopības pamati. Tikpat vērtīgi ir aprunāties ar zirgkopības jomas speciālistiem – veterinārārstiem, zirgu audzētājiem un turētājiem.
Noteikti jāaizbrauc ciemos uz kādu stalli un jāizpēta, kā tur viss darbojas, jānoskaidro, kāds ir zirgkopja dienas režīms. Zirgam, tāpat kā jebkuram mājdzīvniekam, nepieciešama cilvēka klātbūtne 24 stundas diennaktī. Nav jau tā, ka nemitīgi jāstāv blakus, bet vienmēr tuvumā jābūt kādam, kas dzīvniekus uzpasē.
Veterinārārsti atzīst, ka visbiežāk ar lielākām problēmām nākas sastapties tiem jaunajiem zirgkopjiem, kuri iepriekš nav pietiekami kārtīgi lasījuši un noskaidrojuši, kas zirgam vajadzīgs.
Šķirnes un pirmais zirgs
Šobrīd pieejams plašs un daudzveidīgs zirgu šķirņu klāsts. Sastopamas gan visā pasaulē universālas, gan arī šauri specializētas šķirnes. Vienas veidojušās dabiski, bet citu radīšanā iesaistījies cilvēks.
Kā rāda pieredze, iesācēji bieži vien zirgu izvēlas pēc izskata. Tomēr, tāpat kā suņiem, arī zirgiem ir šķirnes, kam ir predisponētas kādas slimības un problēmas, tāpēc būtu vērts pakonsultēties arī ar kādu veterinārārstu. Piemēram, filmās nereti redzamie frīzu zirgi (ar melnu apmatojumu, vairāk ratu zirgi) no veterinārā aspekta nebūs pati labākā izvēle un attiecīgi prasīs arī lielākus finansiālos ieguldījumus.
Latvijas zirgu šķirņu saknes meklējamas Krievijas stepēs. Uzskata, ka no turienes ieklejojuši viņu nu jau izmirušie priekšteči – tarpani. Latvijas zirgu šķirņu selekcionēšanas mērķis ir saglabāt un izkopt vēsturiski izveidotos divus zirgu tipus – braucamo tipu, kas tiek izmantots pajūgu braukšanas sacensībām, bērnu apmācībām, kā arī izjādēm lauku tūrismā, un sporta tipu, kas piemērots klasiskajām jātnieku sporta disciplīnām un arī starptautiskā līmeņa sacensībām.
Tipisks Latvijas šķirnes zirgs ir augumā liels, ar izteiksmīgām ķermeņa formām un atlētisks. Tam raksturīga labdabība un nosvērtība. Latvijas šķirnes zirgi ir piemēroti jaunajiem audzētājiem, jo nav tik karstasinīgi kā ārzemju sporta tipa zirgi. Turklāt tie ir diezgan labi no veterinārā viedokļa un arī rakstura ziņā.
Iesācējiem, iegādājoties pirmo zirgu, nevajadzētu skatīties jaunzirgu virzienā (līdz 5 gadiem vecu), jo tie pārbaudīs saimnieku. Tā sacīt – kurš te ir galvenais?! Zirgam ir jāparāda hierarhija, un nepieredzējušam zirgkopim tas var neizdoties. Vēl iesācējam ir vērts apdomāt ponija iegādi. Visticamāk, ar to būs vieglāk nekā ar lielo zirgu. Ja mājās aug bērni, tad uz ponija tiem būs drošāka un ērtāka vizināšanās. Mazais zirdziņš būs arī vieglāk pabarojams.
Finansiālie ieguldījumi
Bieži dzirdēts, ka zirgkopība ir dārga nozare. Nav iespējams pateikt konkrētus ciparus, ar kuriem jaunajam saimniekam jārēķinās, tas atkarīgs arī no saimniecībā jau esošās infrastruktūras un pieejamajiem resursiem. Vienam varbūt ir pieejami dēļi un citi būvniecības materiāli, no kā uzbūvēt koka aploku, nojumi vai stalli pašu rokām, citam savukārt visi nepieciešamie materiāli jāpērk.
Paša zirga iegādei jārēķinās ar četrciparu skaitli. Piemēram, vidēji par 2 tūkstošiem eiro var iegādāties vienkāršu zirgu bez izteiktiem ciltsrakstiem, bez labām un spēcīgām iemaņām sportā. Ja gribas zirgu no zināmiem zirgaudzētājiem, tad jārēķinās jau ar vairāk tūkstošiem eiro. Savukārt neliela koka nojumīte ar diviem boksiem var izmaksāt aptuveni 6–8 tūkstošus eiro.
Tāpat, izvērtējot visus par un pret, ir vērts papētīt LLU Zirgu klīnikas pakalpojumu cenrādi (vk.llu.lv). Zirgi veselības ziņā ir vājāki nekā, piemēram, govis. Viņiem ir ļoti jutīgs elpošanas trakts. Nav šaubu – zirgu uzturēšana prasa krietnus finanšu līdzekļus, arī saimnieka laiku un darbu, taču tam ir arī virkne pozitīvu aspektu.
Visu rakstu un divus pieredzes stāstus lasiet zemāk!