Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Pirmais, ar ko būtu jāsāk, – jāsaprot, no kā sastāv sienas pīrāgs. Tas ir ļoti būtiski, jo no tā atkarīgs, kāda veida remontdarbi būs jāveic. Sienu var pārbaudīt, ar centrurbja palīdzību izurbjot tajā caurumu un izpētot sienas sastāvu.
Ģipša apmetums
- Parasti vecās mājās uz sienām ir ģipša apmetums. Šo materiālu agrāk izmantoja koka ēku vai tādu sienu apstrādei, kas veidotas ar koka karkasu (apmetuma skaliņiem). Ģipsis nodrošināja, lai sienas ir elpojošas un neveidojas mitrums vai pelējuma sēnīte.
- Ja uz sienām ir ģipša apmetums, tas jāņem nost.
- Ja zem tā ir koka sienas, jāizmanto kāds no mehanizētajiem instrumentiem, piemēram, perforators.
- Zem ģipša apmetuma visdrīzāk ir salikti apmetuma skaliņi, kas piestiprināti ar naglām. Ja apmetuma skaliņi ir sliktā stāvoklī, arī tie jānoņem nost un jāpiestiprina jauni apmetuma skaliņi un/vai metāla siets. Izmantojot dziļumgrunti, jānogruntē sienas. Ja ir vēlēšanās, sienu var apstrādāt arī ar pretsēnīšu līdzekli, bet tas nav obligāti.
- Pēc tam sienas no jauna jāapmet, jāizlīdzina ar cementa kaļķa vai ģipša apmetumu un jāļauj tām kārtīgi nožūt.
- Kad jaunais apmetums uzlikts un nožāvēts, ieteicams ar speciāla aparāta palīdzību pārbaudīt mitruma līmeni, lai būtu garantija, ka sienas tiešām ir kārtīgi nožuvušas.
- Tad tās kārtīgi nogruntē un var krāsot vai līmēt tapetes.
Bieži vien vecās mājās starp koka starpsienu/sienu un ģipša masu tika likts arī metāla siets, kas palīdz labāk noturēt apmetumu. Ja atklājas, ka šāds siets pie sienas ir, tas jāņem nost un jāliek jauns.
Cits apmetums
Mēdz būt arī tā, ka pirms kāda laika mājā remonts jau ir veikts un sienas ir apmestas ar mūsdienīgāku materiālu – kaļķa cementa apmetumu, kas pilda agrākā ģipša apmetuma funkciju. Šajā gadījumā, ja vien sienas ir taisnas, gludas un to stāvoklis apmierinošs, tās ir jāgruntē, profilaktiski jāapstrādā ar pretsēnīšu līdzekli. Un tad var ķerties pie krāsošanas.
Jādomā par ventilāciju
Bez tās remontam būs diezgan īss mūžs. Agrāk ventilāciju nodrošināja īpaši veidoti caurumi grīdās, kā arī pamatu daļā atstātas nelielas lūciņas, pa kurām cirkulēja gaiss. Laika gaitā lielākajai daļai māju šie ventilācijas caurumi ir aiztaisīti, lai mājā neiemitinās grauzēji. Labākais, ko darīt, lai nodrošinātu ventilāciju, ir veidot pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmu, kas ļauj ne tikai saņemt telpā svaigu gaisu, bet arī ekonomēt naudu uz apkuri, – gan ar nosacījumu, ka ventilācijas iekārta aprīkota ar rekuperācijas sistēmu. Lai arī rekuperācijas sistēma ir salīdzinoši dārgs ieguldījums, tomēr tas laika gaitā atmaksājas, jo mitrums ietekmē ne tikai gaisa kvalitāti telpās, bet arī paildzina laika posmu līdz nākamajam remontam.
Ja remonts tiek veikts pareizi, tad turpmākie ieguldījumi būs nepieciešami tikai kosmētiskai dzīves telpas atsvaidzināšanai vai uzlabošanai.
Ja bijusi eļļas krāsa
Lielā daļā padomju laikā būvēto māju zem kārtīga tapešu slāņa mēdz slēpties vēl pamatīgāks eļļas krāsas slānis. Šo krāsu var noņemt, tikai skrāpējot to nost ar perforatora palīdzību. Nav nekādas jēgas mēģināt to gruntēt un apmest vai uzlīmēt jaunas tapetes, jo eļļas krāsa neelpo un agrāk vai vēlāk tas novedīs pie pelējuma vai sēnīšu rašanās.
Reizēm nav pacietības visas sienas attīrīt no kaļķa, tāpēc sienas tiek nogruntētas ar grunti, kas it kā paredzēta balsinātām sienām, bet rezultātā remonta mūžs nav garāks par 3–5 gadiem, jo jaunais apmetums no sienas ar laiku nokrīt.
