- Cepamķirbji. Īpaši sauss, miltains mīkstums, sulas spiešanai noteikti nederēs. Der arī cepšanai uz plīts pannā kā kartupeļi: nomizo, izņem sēklas, sagriež plānās šķēlītēs un cep olīveļļā, pārkaisot nedaudz sāls. Ja ļoti skaita kalorijas, eļļas vietā uz pannas var uzliet mazliet ūdens un pārsegt ar vāku, bet tad ķirbītis būs mazliet citāds un ne tik sātīgs. Gatavs būs ātrāk, nekā cepot cepeškrāsnī.
- Lagenārijas. Domātas acu priekam, nevis apēšanai. Ne velti tās dēvē arī par pudeļu vai trauku ķirbjiem. Ja pagūst nogatavoties, tad jau uz lauka sakalst, kļūst vieglas, ar sausu, cietu mizu. Ziemā sažūst vēl vairāk, nobrūnē un kļūst mazliet plankumainas. Bet tas nekas – mazliet jāpatrin un jāpapulē. Lagenārijas mēdz audzēt arī siltumnīcā, un tur tās nogatavojas labāk nekā uz lauka.
- Muskatķirbis. Universāls ķirbis – der visam. To iesaka pagaršot cilvēkiem, kuri nezina, vai viņiem ķirbis garšo, un arī tiem, kuri noteikti zina, ka negaršo. Šo ķirbi var ēst svaigu, no tā var spiest sulu un pat vārīt ievārījumu. Ēdams ir arī tikko no lauka atnests muskatķirbis, tomēr visgardākais kļūst, kad apmēram mēnesi nostāvējis.
- Turku ķirbis. Iesauku ieguvis tāpēc, ka augšgals tam izskatās kā turbāns. Īpašs ar to, ka sēklotne atrodas apakšā, šaurajā galā. To vienkārši nogriež nost, un turbāns paliek apēšanai. Nav jāmizo, var sagriezt šķēlēs un uzcept. Ja nu tomēr kādam ēdējam miziņa negaršo, to var noņemt jau gatavam, lai gan tā ir tīrā izšķērdība – ķirbja mizā ir daudz vērtīgu vielu.
- Kailsēklu jeb bezčaulsēklu ķirbis. Ļoti parocīgs, lai tiktu pie ķirbju sēklām, kuras nav jāloba, jo ir kailas. Ķirbi sagriež, sēklas izlasa, kārtīgi nomazgā un uz nakti iemērc aukstā ūdenī, lai izvelk rūgtumu. Tad vēlreiz noskalo un liek žāvēties apmēram 40–50 grādu temperatūrā, ik pa laikam maisot. Beigās viegli apgrauzdē. Kailsēklu ķirbja mīkstums ir nevērtīgs un negaršīgs. To var vai nu atdot lopiem vai likt kompostā.
- Zīļu ķirbis. Nosaukums tāds tāpēc, ka izskatā līdzinās ozolzīlei. Var cept cepeškrāsnī nemizojot, bet ļoti garšīgs arī svaigā veidā.
Kā glabāt ķirbjus?
- Ķirbis ir gluži kā kaķis – tam patīk dzīvot ap 20 grādu siltumā saimnieka istabā. Tāpēc, ja mājās ir tikai daži ķirbji, tie nav jāslēpj vēsajā pieliekamajā.
- Kad lielāks ķirbis sagriezts un daļa izlietota, atlikušo var ielikt ledusskapī, bet neizņemot sēklu daļu. Ar sēklām ķirbja gabals glabāsies pat vairākas nedēļas, bez tām ātri sāks pelēt.
- Lielākā ķirbju noliktavā temperatūrai nevajadzētu nokrist zem plus 12 grādiem, un tai jābūt labi vēdinātai.