Vispirms – uzzini pH
Augsnes skābuma reakcija, ko apzīmē ar simbolu pH, ir būtisks rādītājs, no kura atkarīgs gan tas, kādi barības elementi ir pieejami augiem, gan – kādas mikroorganismu grupas – sēnes vai baktērijas – pārsvarā mīt augsnē. Ķīmijā par neitrālo skābuma reakciju uzskata pH 7, bet dārzkopībā par lielākajai augu sugu daļai optimālo pieņem pH 6–6,4.
Šādos apstākļos augiem ir pieejami gan makroelementi (slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs, sērs), gan mikroelementi (bors, cinks, varš, mangāns). Ir, protams, arī skābumu mīlošie augi – acālijas, rododendri, virši, kultūrmellenes, dzērvenes, skujkoki –, bet to nav daudz.
Vairumam augu skābā vidē ar pH zem 6 tiek traucēta vairāku baktēriju sugu darbība un plašāk attīstās sēnes. Tieši tāpēc netiek rekomendēta augsnes kaļķošana pavasarī, jo tad strauji palielinās baktēriju un aktinomicešu (primitīvie mikroorganismi, kurus daži pētnieki attiecina uz sēnēm, citi uz baktērijām) aktivitāte, kā dēļ uz jutīgiem augiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm, redīsiem) attīstās kraupis.
Vislabāk ir kaļķot augsni rudenī, kad ir pietiekami daudz laika, lai līdz pavasarim līdzsvarotos dažādu mikroorganismu grupas. Turklāt kaļķošana nenostrādā tūlīt, ir nepieciešams laiks, vairāki mēneši, lai pH pakāptos līdz plānotajam līmenim.
Pārbaudīt faktisko augsnes skābumu var tikai ar analīzi.
Precīzi to ir iespējams izdarīt vienīgi laboratorijā, bet aptuvenu priekšstatu var rast ar speciālo indikatoru palīdzību. Tos var nopirkt dārzkopības preču veikalos. Nav vērts izmantot augsnē spraužamos mēraparātus, jo tie ir ļoti neprecīzi. Par augsnes skābumu ir vērts raizēties tikai tad, ja tas ir zemāks par pH 5,8–6. Ja pH ir ap 6, labāk atlikt kaļķošanu uz rudeni.
Ja pH ir ZEMS
1. Lieto mēslojumu ar pH virs 7!
Pacelt pH ir iespējams arī ar mēslošanas līdzekļiem, kuriem pašiem piemīt bāziskā reakcija. Tādi ir koku pelni un daži organiskie mēslojumi (marķējumā norādīts pH). Tiesa, vadoties pēc pašu noteikta pH vien, nav iespējams aprēķināt pareizu līdzekļa devu. Lielražošanā tās aprēķina pēc tā sauktā hidrolītiskā skābuma, bet amatieriem tas ir par sarežģītu.
Ja vieta atļauj, šo rindkopu var aplī vai kā izcelti
Lietojot pelnus, drošības labad nevajag likt vairāk par 100 ml uz 1 m2, jo tie satur gan augiem vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus elementus un pastāv risks pārsālīt augsni.
2. Kaļķo!
Lietojot kaļķošanas līdzekļus, ņem vērā – jo smalkākos putekļos samalti, jo straujāk iedarbojas. Tieši tāpēc tiek runāts par kaļķakmens miltiem un dolomītmiltiem. Diemžēl smalki samalti kaļķošanas līdzekļi strauji piesūcas ar mitrumu no gaisa un sacietē kā cements (kas patiesībā jau arī ir kalcija karbonāts).
Kalcijs, kas ir kaļķošanas materiālu sastāvā, nepieciešams kā augiem un mikroorganismiem, tā arī augsnes struktūras nodrošināšanai un uzturēšanai. Tā joni salīmē kopā sīkās augsnes daļiņas. Starp rupjākiem gabaliņiem veidojas spraugas, kuras piepilda gaiss, bet pēc lietus liekais ūdens straujāk iesūcās augsnē.
- Amatieriem piemērotākais būtu celtniecības krīts, jo tiek pārdots arī nelielos fasējumos, bet jārēķinās, ka to ir samērā grūti vienmērīgi izkaisīt dārzā. Lietojot pavasarī, krīta deva varētu būt ap 100 g/m2, un pēc izkaisīšanas tas tūlīt jāiestrādā augsnē, kamēr nav sacietējis.
- Vieglāk izmantot granulēto kaļķi, arī tā deva ir ap 100 g/m2, taču tik strauji kā celtniecības krīts vai dolomītmilti šīs līdzeklis neiedarbosies. Reālo efektu varēs pamanīt pēc gada vai pat diviem. Šo līdzekli labāk lietot katru rudeni vai pavasarī (ja rudenī nav pagūts) vairākus gadus pēc kārtas, sekojot līdzi augsnes pH izmaiņām.
Vecās labās čaumalas
Daudzi amatieri visu ziemu krāj olu čaumalas, lai iestrādātu tās augsnē skābuma pazemināšanai. To, protams, var darīt, bet jārēķinās, ka čaumalas jāsamaļ putekļos, lai tās iedarbotos puslīdz ātri. Vienkārši sadrumstalotas, tās ilgu laiku paliks augsnē, nodrošinot gliemežus ar celtniecības materiālu to mājiņām. Tas attiecas uz visiem kalciju saturošiem līdzekļiem, taču smalki samaltie straujāk izšķīst augsnē, tāpēc gliemežiem netiek.