Edgara padomi
- Kad kaļķi samaisa ar ūdeni un katru dienu no jauna apmaisa, virs nosēdumiem veidojas plāna kārtiņa dzidra šķidruma. To nolej nost un, tā kā šis ūdentiņš arī satur kalciju (kalcija karbonāts), to var izmantot kā grunti un labi stiprināt, piemēram, kaļķa apmetumu.
- Pirms krāsošanas sienas vajag samitrināt, lai tās neiesūc sevī ūdeni pārāk ātri un attiecīgi krāsa var lēnāk un vienmērīgāk žūt. Vēlamā virsma – kaļķa apmetums.
- Krāsošanai ar kaļķa krāsu nepieciešama mitra vide, lai žūšana noritētu lēnām un pakāpeniski. Agrāk, kad kaļķa krāsa bija bez līmvielu piejaukumiem, vēl jo svarīgāk bija notrāpīt piemērotus laikapstākļus – bez saules, dūmakainā dienā, ar pietiekami augstu gaisa mitrumu. Procesa būtība ir tāda: sadarbībā ar ogļskābo gāzi, lēnām žūstot, kaļķa krāsai jākļūst atkal par kaļķakmeni, proti, jāsacietē.
- Kaļķis dabīgi ir baltā krāsā, un, ja krāsu vēlas uztaisīt kādā piesātinātā tonī, jārēķinās, ka krāsas pigmenta vajadzēs daudz, kā rezultātā var samazināties kaļķa noturība.