Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Edgara Raituma pieredzes stāsts
Edgars Raitums, Raituma krāsu darbnīcas vadītājs
«Kaļķis reaģē ar gaisu, elpo un balansē telpā mitrumu, uzņemot to un atkal izgarojot. Izdedzināts jeb ūdenī nodzēsts kaļķis (kalcija hidroksīds) ir gan saistviela, gan pildviela. Biju reiz tādos kursos, kur dzēsām kaļķi pēc senām metodēm – sauso, nedzēsto kaļķi ieber koka kastē, pielej ūdeni un tad skatās, lai tas sasniedz gandrīz vārīšanās karstumu, bet nesāk gluži burbuļot, – pēc vajadzības pielej vēl ūdeni vai pieber kaļķi. Koka kastē tāpēc, ka plastmasa izkustu, bet metāls nevajadzīgi uzkarstu, paņemot kaļķim nepieciešamo siltumu sev. Kad kaļķis pietiekami uzkarsis, kastes saturu iegāž zemē izraktā bedrē, pārsedz un atstāj.
Dzēšanās jeb savienošanās ar ūdeni ir ilglaicīgs process – lai kaļķis derētu krāsošanai un krāsojums arī godam turētos, kaļķim ūdenī jāstāv vismaz divus gadus, līdz tas līdzinās biezpiena masai. Kaļķis ir ļoti kodīga viela, piemēram, iesviežot kaļķī beigtu vārnu, tā ātri vien pazudīs (lasi – tiks saēsta) bez pēdām. Bet, skatoties no praktiskā viedokļa, senāk ļaudis tā arī darīja: kamēr kaļķis bedrē dzēsās, tajā ik pa laikam iesvieda pa kādam putna līķītim – tiem sadaloties, kaļķī nonāca papildu līmveida vielas, kas kaļķim palīdzēja iegūt lielāku stiprību.
Arī mūsdienās variants iegādāties sauso, dzēsto kaļķi, iemērkt to ūdenī kādā palielā baļļā, novietot pagrabā un atcerēties par to pēc pāris gadiem bija samērā populārs, taču ES drošības regulas šo procesu cilvēkiem pašiem vairs neuztic. Tagad veikalos pieejami sausi dzēstie kaļķi, kas jāiemaisa ūdenī, bet mana pieredze liecina, ka tie nav tik kvalitatīvi, proti, smērē. Tāpēc vai nu jāpērk jau gatavas krāsas ar piedevām, vai pašam veikli jāprot piekult kaļķim klāt celulozes līmi – esmu mēģinājis pats dzēsto kaļķi savienot ar celulozi, bet nevaru apgalvot, ka man sanāca tikpat labs rezultāts kā zināmajai vāciešu Kreidezeit krāsai, kas nopērkama Kreidezeit Latvija Rīgā, Lienes ielā 8.»
