Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
1
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Kā jau visiem augiem, arī starp kapos stādāmajiem ir dažādas šķirnes – izturīgākas un kaprīzākas, tādas, kas strauji izplešas un agresīvi cenšas pārējos augus pavirzīt malā, kā arī tādas, kas īpaši jāapčubina, jo, piemēram, nedrīkst ieaugt nezālēs. Kopā ar trim pieredzējušām speciālistēm nonācām pie ieteicamo augu saraksta –lūk, ieskats, kuri augi kapu kopiņām ir patiešām piemērotākie!
Pirms stādi, noteikti noskaidro, vai augs paredzēts saulainai vai ēnainai vietai.
Citi lasa
1. Ložņu cekuliņš (Ajuga reptans).
Labāk aug saulē, labi jūtas arī pusēnā, vajadzīga kaut nedaudz trūdvielām bagātināta, vidēji mitra smilšmāla augsne. Augi 8–10 cm augsti, lapas olveida, samērā lielas, sakārtotas rozetēs, brūngani sarkanas. Ziedi tumši zili mieturveida ziedkopās, uzzied maija beigās vai jūnija sākumā. Ātri izplatās ar sānu dzinumiem, lielisks un noturīgs zemsedzes augs.
Šķirnes:
- ‘Atropurpurea’, ‘Catlin’s Giant’ – izceļas ar izteikti sarkanbrūnu lapojumu, ziedi tumši zili.
- ‘Burgundy Glow’ – daudzkrāsains, marmorēts lapojums, ziedi tumši zili.
2. Ložņu arābe (Arabis procurrens).
Var augt gan saulē, gan daļēji noēnotā vietā samērā trūcīgā augsnē. Lapas kailas, plati lancetiskas, tumši zaļas, spīdīgas, mūžzaļas. Ziedi balti, skrajos ķekaros, zied maijā, jūnijā. Līdzīgas ir arī Ferdinanda Koburga arābes, kas veido glītus paklājiņus.
Šķirne:
- ‘Variegata’ – izceļas ar krāšņu lapojumu, augs 8–12 cm augsts, lapas olveida, zaļas ar krēmdzeltenu, marmorētu zīmējumu, nobriedušās lapas vietām iekrāsojas gaišā purpura krāsā, ziedi balti.
3. Aslapu flokši (Phlox subulata).
Pieder klājenisko flokšu grupai. Audzējami saulainā vai pavisam nedaudz noēnotā vietā, tiem vajadzīga samērā viegla, trūdvielām nabadzīga, ūdenscaurlaidīga augsne. Augi veido 10–20 cm augstu paklāju, zied maija beigās līdz jūnija vidum. Augiem ziemzaļš lapojums, ziedu krāsa ļoti dažāda: balta, dažādu toņu rozā, purpura, violeta, zilgana, bieži ar actiņu zieda vidū.
Šķirnes:
- ‘Atropurpurea’ – 12 cm augsti, ziedi violeti sarkani;
- ‘Brightness’ – 10–15 cm augsti, ziedi sārti;
- ‘G. F. Wilson’ – 15–18 cm augsti, ziedi gaiši zili;
- ‘Maischnee’ – 10–12 cm augsti, ziedi balti;
- ‘Silver Blaze’ – 10–15 cm augsti, ziedi sudrabbalti ar tumšu actiņu;
- ‘Temiscaming’ –10–15 cm augsti, spilgti karmīnsarkani.
Līdzīgi aslapu flokšiem ir arī Duglasa flokši – augumā nedaudz zemāki, neplešas tik ātri kā aslapu flokši. Ir vairākas šķirnes ar dažādu krāsu ziediem.
4. Mārsils (Thymus).
Labi jūtas saulainā vietā, sausās un nabadzīgās augsnēs, tātad laba izvēle, ja kapsēta ir bez kokiem, sausā vietā ar trūcīgu augsni. Augi ir 10–20 cm augsti, dzinumi nedaudz ložņājoši ar biezu, lapojumu, lapas ovālas, zaļas, sīkas. Ziedi blīvos ķekaros, gaiši violeti, zied jūnijā..
Šķirnes:
- 'Thume’ – mazais mārsils ar sārtiem ziediņiem;
- 'Albiflora’ – Pannonijas mārsils ar baltiem ziediem
- ‘Golden Dwarf’ – smaržīgais mārsils (Thymus x citriodora) ar citronu smaržu, blāvi sārtiem ziediem un zaļgandzeltenu lapojumu.
5. Parastā kumeļpēda (Asarum europaeum).
Izteikts zemsedzes augs, kas lieliski jūtas pat dziļā ēnā.Vislabāk aug mitrā, trūdvielām ielabotā augsnē. Augs līdz 10 cm augsts, ložņājošiem sakneņiem. Lapas nierveida, tumši zaļas, spīdīgas, mūžzaļas, īpaši dekoratīvas. Ziedi gandrīz nepamanāmi, zvanveida, no ārpuses brūngani, to iekšpuse tumšāka, zied agri pavasarī. Vienīgais trūkums – lēni aug.
6. Mazā kapmirte (Vinca minor).
Augam ir guloši, ložņājoši, 10–15 cm augsti dzinumi, labi aug kā pusēnā, tā ēnā, labi jūtas arī lielu koku paēnā. Vajadzīga augsne, kas ir kaut nedaudz ielabota ar trūdvielām, Lapas tumši zaļas, ādainas, spīdīgas, ziemzaļas. Ziedi zili, bet ir radīta arī forma ‘Alba’ ar baltiem ziediem. Ir arī raiblapainas šķirnes, bet tās nav tik ātraudzīgas, tās ir arī gaismas prasīgākas un nevar audzēt dziļā ēnā. Diemžēl bargās ziemās kapmirtes mēdz izsalt.
Šķirnes:
- ‘Argenteovariegata’ – ar baltraibām lapām;
- ‘Aureovariegata’ – ar dzeltenraibām lapām.
7. Akmeņlauzītes (Saxifraga).
Aug gan saulainā, gan daļēji noēnotā vietā, vidēji auglīgā augsnē, dažas sugas labi jūtas pat akmeņu spraugās. Veido mūžzaļas lapu rozetes. Ziedi piramidālās skarās, balti līdz purpursārti. Zied maijā, jūnijā, dažas sugas jūlijā. Ļoti liela dažādība.
8. Saulrieteņi (Sempervivum).
Vairums sugu audzējamas saulainā, dažas arī viegli noēnotā vietā, irdenā, vidēji auglīgā augsnē. Raksturīgas biezas, rozetē sakārtotas lapas. Ziedi neīstos čemuros, to krāsa no baltas līdz tumši sārtai, zied jūnijā, jūlijā.
Laimiņi – ļoti plašā izvēlē
Vieni no iecienītākajiem augiem gan akmensdārzos, gan dobju apmalēs, gan uz kapu kopiņām. Jauks akcents ir daudzu laimiņu interesantā īpašība mainīt krāsu – piemēram, baltā laimiņa šķirnei 'Coral Carpet’ pavasarī lapojums ir koši sarkans, vēlāk vasarā dzinumi kļūst sulīgi zaļi, taču rudenī atkal maina krāsu, topot sarkanbrūni.
- Aslapu laimiņš (Sedum acutifolium).
Augs veido blīvu, 5–7 cm augstu paklāju, lapas gaļīgas, īlenveida, sēdošas, gaiši zaļas, ziedi gaiši sārti, izkārtoti dzinumu galotnēs skrajās ziedkopās, zied jūnija beigās, jūlijā. Vislabāk jūtas sausā, labi drenētā, nedaudz trūdvielām ielabotā augsnē.
- Baltais laimiņš (Sedum album).
Augs ar ložņājošiem, blīvi aplapotiem dzinumiem gaiši zaļā krāsā, ap 10 cm augsts. Ziedi balti, dzinuma galotnē, izkārtojušies vairogveida ziedkopās, zied jūlijā, augustā.
Šķirnes:
'Murale’ – ar sarkanbrūnu lapojumu un gaiši sārtiem ziediem. Zied pusotru mēnesi vasaras otrajā pusē, audzējams sausās, ūdenscaurlaidīgās augsnēs. Pietiekami labi aug arī ne visai auglīgā substrātā;
'Coral Carpet’ – lapojums maksimāli 5 cm augsts, veido glītu paklājiņu, dzinumi maina krāsu atkarībā no gadalaika.
- Kamčatkas laimiņš (Sedum kamtschaticum).
Laba zemsedzes spēja, laba ziemcietība. Piemērota saulainām vietām
Šķirne:
'The Edge’ – īpaši ieteicama šķirne – zaļš, robains lapojums 15–20 cm augstumā, ar platu dzeltenzaļu apmali, ziedi koši dzelteni, zied no jūlija līdz augustam.
- Maldu laimiņš (Sedum spurium).
Izskatās dekoratīvi, taču jārēķinās, ka vairums šķirņu pavasarī lēni mostas un paiet laiks, līdz stādījums iegūst krāšņumu.
Šķirne:
'Album’ – šī šķirne pavasarī mostas agri. Zaļš lapojums līdz 8 cm augstumā, balti ziedi (zied jūlijā, augustā), piemērots gan saulainām, gan ēnainām vietām. Ļoti izskatīgas ir arī maldu laimiņa šķirnes 'VooDoo’ (lapojums sarkanzaļš, ziedi sarkani) un 'Tricolor’ ar trīskrāsu (zaļš ar krēmkrāsas un rozā apmali) lapojumu un rozā ziediņiem.
- Sešstūru laimiņš (Sedum sexangulare).
Tā dēvētā kapu rāzīte, saukta arī par burkānrāzīti, ko zināja jau mūsu vecmāmiņas – košs, ziemzaļš lapojums 5–7 cm augstumā, ziedi sīki, dzelteni, zied jūlijā, augustā, patīk saulaina vieta. Noaug patiešām blīvi, noturības ziņā viens no labākajiem starp laimiņiem.
Efejas – kuras audzēt?
Kopš seniem laikiem efeja ir iecienīts augs kapsētās. Ja efejām patiks vieta, augs gana ātri, reizēm pat pārāk ātri – spēj tik apgriezt dzinumus! Turklāt jārēķinās, ka efejas labi plešas ne tikai horizontālā plaknē – pie izdevības tās labprāt kāpj arī vertikāli, piemēram, vijas ap kādu koka stumbru.
Efejas var iegādāties stādaudzētavās, bet var arī viegli pavairot pašu spēkiem, pieliecot dzinumu pie zemes un apberot ar augsni pumpura vietā – jaunais stāds apsakņosies jau visai drīz. Jāzina gan, ka ne visas efejas pie mums ziemo – samērā droši ir stādīt zaļo, parasto efeju (Hedera helix), kas pārziemo salīdzinoši labi. Nevajag riskēt ar dzeltenraibām un baltraibām šķirnēm, kas lielākoties ir salīgākas.
Ņem vērā! Efejām labāk patīk noēnotas vietas.
Populārākie raksti
