- Bumbierus labāk novākt vēl negatavus, uzglabāt vēsumā un tad dažas dienas paturēt siltumā. Ja bumbierus nogatavina kokā, tiem vidi kļūst brūni un tie nav baudāmi.
- Karstā dienā lasītus augļus vai ogas neliec uzreiz aukstumā – atdzesē pakāpeniski, citādi uz augļiem veidosies kondensāts, sabojās garšu. Mitros augļos ātrāk attīstīsies dažādas slimības. Tāpat notiek arī ar lietainā laikā lasītiem augļiem, tāpēc augļu vākšanai izvēlies saulainu laiku.
- Augusta otrā puse ir īstais laiks, kad daudzgadīgajiem augiem dot rudens mēslojumu. Beidzamajos gados klejo daudzi ieteikumi, ka rudens mēslojumu var dot arī septembrī vai pat oktobrī. Tie ir tiešie tulkojumi no dienvidu valstu ieteikumiem, kur veģetācijas periods ir garāks un līdz ar to arī beidzas daudz vēlāk. Lai gan arī Latvijā klimats mainās, taču ne tik ātri, un arī šķirņu sortiments ir palicis iepriekšējais! Rudens mēslojumā parasti ir ļoti maz slāpekļa vai to vispār nesatur. Pamatā ir kālijs, nedaudz fosfora, var būt arī mikroelementi. Kālijs palīdz augiem sagatavoties ziemai, šūnsulā uzkrāt cukurus, kas padara to biezāku, līdz ar to ziemā šūnsula nesasalst un augs neaiziet bojā.
- Ap augļu kokiem – ābelēm, bumbierēm, plūmēm – regulāri nolasi visus kritušos augļus, kā arī ar slimību pazīmēm, tārpainos un bojātos augļus no koku zariem.
Izgaismo vainagu, lai augļi (īpaši āboli) varētu gozēties saulītē un līdz ar to iegūt skaisti krāsotus sānus!
- Lai nodrošinātu vienmērīgu augļu nogatavošanos, noplūc lapas virs skaistākajiem āboliem, bumbieriem, vīnogu ķekariem.
- Vīnogulājiem noknieb galotnes.
- Ja ķiršiem zari nav izgriezti ar visiem ķiršiem ražas laikā, vainagu vari veidot arī pēc ražas novākšanas.
- Pēc ražas novākšanas izgriez noražojušos vasaras aveņu dzinumus, cik zemu vien vari.
- Stādi zemenes. Pirms stādīšanas augsne būtu pamatīgi jāsagatavo, pats galvenais darbs – atbrīvot stādījuma vietu no daudzgadīgajām nezālēm. Zemenes neatteiksies arī no kādas kūtsmēslu vai komposta saujas. Var dot pa saujai komplekso mēslojumu, kur slāpekļa (N) ir ļoti maz, bet lielāks fosfora (P) un kālija (K) saturs. Svarīgi, lai fosfors stādīšanas brīdī būtu pieejams sakņu zonā. Tas stiprinās sakņu sistēmu un palīdzēs ieriest ziedpumpurus. Ja augsne mālaina, kāliju var dot ar rezervi; ja viegla, tad labāk mazākās devās, jo smilšainā augsnē augu neizmantotais kālijs nesaistās augsnē un izskalojas.
- Ja plānots rudenī stādīt augļu kokus, pēdējais laiks sagatavot augsni. Ja augsne skāba, tā jākaļķo. Vēl līdz stādīšanai var paspēt iesēt eļļas rutkus vai sinepes zaļmēslojumam. Vēlams paņemt augsnes analīzes un aizvest tās pārbaudīt uz akreditētu laboratoriju Valsts augu aizsardzības dienestā Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38. Ja vajadzīgs padoms augsnes analīžu paraugu vākšanā, vari pajautāt man – [email protected]. No laboratorijas piedāvātajiem analīžu komplektiem iesaku izvēlēties to, kurā ietilpst: pH, organiskā viela, kālijs, fosfors, kalcijs un magnijs.