Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Kā apkarot tīklkodes un ko darīt, lai tās dārzā neparādītos, stāsta Anitra Lestlande, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja.
Augļu koku un ābeļu tīklkodes
No visām dārzos sastopamo tīklkožu sugām augļu koku tīklkode Latvijā ir visizplatītākā. Bojā ābeles, bumbieres, plūmes un citus rožu dzimtas augus.
Atšķirībā no ievu tīklkodēm, augļu koku tīklkodes liela koka lapotni pilnībā iznīcināt nespēj.
Galvenokārt savairojas lielās, vecās ābelēs, bet jauno koku komercstādījumos sastopamas reti. Parasti postījumi ir tikai zaru galos, kur kāpuri mielojas ar pumpuriem un jaunajām lapām. Saaužot kopā vairākas lapas, kāpuri veido satīklojumus – ligzdas, kurās iekūņojas. Tomēr, ja kāpuru ir ļoti daudz, mazākiem kokiem tie var nograuzt visas lapas un izkropļot jauno kociņu vainagu. Ļoti līdzīga gan izskata, gan izpausmju ziņā ir ābeļu tīklkode, kas pie mums sastopama krietni retāk. Atšķirt tīklkodes var tad, kad tās iekūņojušās: ābeļu tīklkodes kāpuri veido baltus kokonus ciešās grupās, bet augļu koku kāpuri izkliedēti pa visu tīklojumu. Jūlija sākumā izlido pirmie tauriņi, kas uz zariem dēj olas, nosedzot tās ar gļotainu pārklāju, zem kura pārziemo kāpuri. 
Kā cīnīties?
- Izgriez bojātos zarus ar visām ligzdām un tos sadedzini. Īpaši svarīgi to izdarīt pirmajā tīklkožu savairošanās gadā, kad kokā ir tikai dažas kāpuru ligzdas.
- Nelieliem kokiem pinekļus ar kaitēkļiem nolasi ar rokām.
- Dārzā izlaid tīklkožu dabiskos ienaidniekus: mārītes un zeltactiņas. Kaitnieki garšo arī parazītlapsenēm, kāpurlapsenēm, spožlapsenēm un plēsīgajām blaktīm.
- Rudenī noteikti sagrāb un iznīcini kritušās lapas. Augļu koku un ābeļu tīklkodes iznīcināšanai Latvijā nav reģistrētu insekticīdu, bet komercstādījumos izmantotie citu kaitēkļu apkarošanai domātie augu aizsardzības līdzekļi darbojas arī pret šiem.
Ķiršu pumpuru tīklkode
Latvijā reti sastopama. Visvairāk kaitē ķiršiem, bet dzīvo arī uz bumbierēm un ābelēm.
Vēl pirms koks paspējis izplaukt, pārziemojušie kāpuri pavasarī izgrauž veģetatīvo pumpuru un ziedkopas pumpuru iekšējās daļas. Pieaugušie kāpuri nolaižas zemē un iekūņojas augsnē. No jūnija vidus un jūlijā izlido tauriņi un dēj olas uz ķiršu zariem pumpuru tuvumā. Kā cīnīties?
- Savākt un likvidēt kāpurus. Ķīmiskas vielas šī kaitēkļa iznīcināšanai Latvijā nav reģistrētas.
Pīlādžu tīklkode
Kaitēklis dzīvo uz pīlādžiem, ošiem, ievām un ābelēm un bojā to augļus. Pamatā sastopams mazdārziņos. Viens no nelāgākajiem ābeļu postītājiem.
Taču, lai izplatītos, jāsakrīt vairākiem apstākļiem: pīlādži aug blakus ābelēm, tiem ir maz ogu, tad tīklkodes izdēj oliņas uz ābola mizas, kur izšķiļas kāpuri… Tie iegraužas auglī, un ieejas vietās uz ābola virsmas veidojas tumši sārti plankumi ar pelēkbaltu vidusdaļu. Vienā auglī var mājot līdz pat 20 īpatņu, kas veido eju tīklojumu, kurā uzkrājas viņu ekskrementi. Āboli kļūst rūgti un neēdami. Kā cīnīties?
- Vienkāršākais un iedarbīgākais līdzeklis: neaudzēt ievas un pīlādžus dārza tuvumā.
- Kad pienāk ražas laiks, noteikti jāsavāc un jāiznīcina nobirušie āboli. Komposta kaudze neskaitās, tur kaitēkļi var pārziemot.
- Ābeļu ziedēšanas beigās stādījumos izliec lamatas ar feromonu, lai konstatētu pīlādžu tīklkodes izlidošanu un daudzumu.
Vislabākie sargi – putni
Tīklkodes īpaši iecienījuši mazputniņi: žubītes, mušķērāji, zvirbuļi, dzilnīši, zīlītes un citi. Ar treknajiem kāpuriem mielojas arī žagatas, baloži, kovārņi, vārnas, sīļi.
Starp citu, viens zīlīšu pāris kopā ar bērneļiem sezonas laikā spēj iznīcināt pat 50 kg dažādu dārza kaitēkļu!
Putnu armijas rekrutēšana iespējama visa gada garumā: pavasarī un rudenī veidojot spārnaiņiem draudzīgus apstādījumus, vasarā – ierīkojot būrīšus, bet ziemā – izliekot barotavas. Ierīkojot putnu namiņus, jāņem vērā katrai sugai nepieciešamais skrejas lielums un aizsardzība pret kaķu uzbrukumiem. Stādot dārzu, jāatceras, ka putniem patīk dažādu augstumu koku un krūmu kopas, kas ne vien nodrošina pārredzamību, bet arī ļauj iespīdēt saulei.
Noteikti savā dārzā atstāj kādu nomaļāku un mežonīgāku stūrīti, kur putni varētu vīt ligzdas un audzēt pēcnācējus. Šim nolūkam der ierīkot vilkābeļu dzīvžogu. Tā biezā lapotne pasargās putnus no lietus un vēja, bet asie, garie dzeloņi – no plēsējiem.
Insekticīdi nav efektīvi! Tīklkožu kāpurus no indes iedarbības pasargā viņu austais tīklojums.
