Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Piesaisti palīgus apsaimniekošanā
Meži tiek pārdoti dažādu apsvērumu dēļ, un viens no iemesliem ir zināšanu trūkums un nevēlēšanās nodarboties ar meža apsaimniekošanu. «Taču zeme ir vienīgā lieta uz pasaules, kuras vairāk nekļūst, tāpēc ieteiktu labi padomāt – vai pārdot visu īpašumu, vai tomēr tikai cirsmu,» norāda Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš gan uzreiz piebilst: normatīvais regulējums paredz, ka pēc koku izciršanas mežs ir arī jāatjauno. Turklāt, lai no īpašuma varētu gūt iespējami vērtīgāku resursu, mežs ir regulāri jākopj un pareizi jāapsaimnieko. «Ja pašam nav laika rūpēties par mežu, ieteicams apsvērt domu par iesaistīšanos meža īpašnieku kooperatīvos, kas palīdzēs ne tikai ar zināšanām, bet arī iepirkumu veikšanā, piemēram, iegādājoties meža inventarizāciju, iepērkot stādus vai pārdodot koksni. Ir iespēja arī vērsties uzņēmumos, kas palīdz ar meža apsaimniekošanu, ja īpašniekam nav zināšanu par meža kopšanu, stādīšanu un augsnes sagatavošanu,» iesaka Arnis Muižnieks.
Izdevumi būs. Vai arī ieņēmumi?
Ja ir vēlme iegādāties mežu, ieteicams aprēķināt, vai tuvākajā desmitgadē būs tikai izdevumi vai arī iespējama naudas plūsma un ieņēmumi. Meža apsaimniekošanas izmaksas ir atkarīgas no veicamajiem darbiem. Vispirms jāņem vērā attālums no dzīvesvietas līdz mežam, jāparedz izdevumi degvielai. Apsaimniekošanas izdevumos lielākais ieguldījums, ar ko jārēķinās, ir meža atjaunošana – augsnes sagatavošana, stādu iegāde, iestādīšanu un kopšanu. Izdevumi par to visu var sasniegt aptuveni tūkstoš eiro uz hektāru. Pie izdevumiem jāpierēķina arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, kas jāmaksā ik gadu. Jo ilgāk pēc meža izciršanas tiks turēta neatjaunota platība, jo ilgāk būs jāmaksā zemes nodoklis, savukārt, iestādot jaunaudzi, pašreizējā nodokļu likumdošana paredz nekustamā īpašuma nodokļa simtprocentīgu atlaidi. Valsts meža dienesta statistikas dati liecina, ka privātie meža īpašnieki arvien aktīvāk iesaistījušies savu meža īpašumu kopšanā. «Piemēram, 2006. gadā tika apsaimniekoti meži sešu tūkstošu hektāru platībā, bet tagad tie jau ir 30 tūkstoši hektāru. Šāda aktivitāte varētu būt skaidrojama ar meža atbalsta pasākumiem un Latvijas lauku attīstības programmu, ko administrē Lauku atbalsta dienests,» norāda Arnis Muižnieks, piebilstot, ka arī turpmāk mežu īpašnieki aicināti izmantot iespēju pieteikties atbalstam jaunaudžu kopšanai. Tiesa, jārēķinās, ka, ņemot vērā inflāciju, degvielas cenu pieaugumu, kā arī to, ka lielākas kļuvušas motorinstrumentu izmaksas, mežu kopšana ir ievērojami sadārdzinājusies. Nākamā kārta, kad varēs pieteikties, būs 2024. gada sākumā.
Atjauno, iestādot jaunus kokus
Latvija ir viena no tām valstīm Eiropā, kurā noteikts, ka, nocērtot mežu, tas ir jāatjauno piecu gadu laikā, iestādot noteiktu koku skaitu katrā hektārā. Īpašniekam ir divas izvēles – ļaut, lai koki sasējas dabiski, vai arī iegādāties augstvērtīgu stādāmo materiālu. «Vienmēr aicinu stādīt, jo, pirmkārt, tad ir iespēja pašam izvēlēties koku sugu, ko apsaimniekot, otrkārt, mūsu selekcionāri, strādājot vairāk nekā sešdesmit gadu garumā, ieguvuši un piedāvā ļoti kvalitatīvu stādāmo materiālu, kas aug labāk un ātrāk nekā dabiskā ceļā sasējušies kociņi,» uzsver Arnis Muižnieks. Taču pēdējos gados pieprasījums pēc stādiem ir tik liels, ka to pietrūkst. Tas ir jāņem vērā, plānojot meža stādīšanu, – stādi ir jāpasūta uz nākamo gadu, lai arī stādaudzētavas varētu precīzāk plānot savu darbības apjomu. Stādot mežu, jārēķinās vēl ar papildu izdevumiem. Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras meža īpašnieki, ir meža zvēru bojājumi – dzīvniekiem ļoti garšo jauniestādītie kociņi. Pēc Arņa Muižnieka vārdiem, izaudzēt kvalitatīvu skujkoku mežu, it īpaši priedi, mūsdienās kļuvis izaicinoši, jo pēdējā desmitgadē meža zvēru kļuvis daudz vairāk, turklāt pieaugums ir visām sugām, it īpaši staltbriežiem. Arī stirnu ir ļoti daudz, tās apgrauž koku galotnītes un sānzarus, un īpašniekam ir jārēķinās, ka, visticamāk, būs jāiegādājas tā sauktie repelenti – līdzekļi meža dzīvnieku atbaidīšanai, ar ko apstrādāt iestādītos kociņus. Tā nav sliktā ķīmija, bet maisījums, kas sastāv no kvarca smiltīm un līmveidīgas vielas. Pieejami arī aizsardzības līdzekļi uz aitu tauku bāzes, jo meža dzīvniekiem nepatīk šis aromāts. Līdz ar to uz vienu hektāru jāparedz papildu izdevumi – ap simt eiro par līdzekļa iegādi un simt eiro par koku apstrādi.
Samazini konkurenci, palielini kvalitāti
Ņemot vērā, ka pēc koku nociršanas līdz zemes virskārtai nonāk daudz saules gaismas, šajā vietā mēģina augt visi iespējamie augi, kam patīk konkrētie vides apstākļi. Tā kā pēc meža iestādīšanas jaunajiem kociņiem jāsastopas ar lielu konkurenci, pirmajos gados nepieciešama agrotehniskā kopšana, kad tiek izpļautas graudzāles un mazāk vērtīgo koku sugu atvases. Īpaši apse un baltalksnis kā pioniersugas mēdz ienākt brīvajās vietās, mēģinot aizņemt visu platību. Mežs ir dzīvs – koki ražo sēklas, tās turpina sasēties arī no citām koku sugām un blakus audzēm. Ja kociņi laikus netiek retināti, atstājot vien perspektīvākos, tie sāk konkurēt un izstīdzēt, rezultātā kļūst vārgi un mazāk noturīgi pret sniegu, sasalstošu lietu un citiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Līdz ar to vispirms ir nepieciešams izcirst konkurējošos kokus, lai labāk augtu vēlamā suga, bet vēlāk svarīgi samazināt arī izvēlētās sugas koku skaitu uz hektāru. Pēc Arņa Muižnieka vārdiem, normatīvais regulējums paredz – lai platību atzītu par atjaunotu, katrā hektārā jāiestāda 2000 priežu un 1500 egļu vai bērzu. Taču, laikus parūpējoties par konkurences samazināšanu un kociņu retināšanu, pieaugušā mežā var palikt vien 400–600 koku. Veicot krājas kopšanu, tiek uzlaboti paliekošo koku augšanas apstākļi un pēc iespējas īsākā laikā panākts koksnes krājas pieaugums. Pareizi kopjot mežu, tiek veicināta tā vērtība un bagātība.
Astoņzobu mizgrauzis ietekmē pieaugušu mežu
Pēdējos gados arvien biežāk parādās ziņas par egļu astoņzobu mizgrauzi – bīstamu skujkoku kaitēkli. Par laimi, tas neuzklūp jaunaudzītēm, taču ir bieds kociņiem, kas jau paaugušies. Mūsdienās ir jārēķinās ar klimata izmaiņu riskiem, kad laikapstākļu ietekmē var parādīties populācijas pieaugums jau zināmiem kaitēkļiem. Piemēram, egļu astoņzobu mizgrauzis vairojas sausā un karstā laikā, taču, kā zināms, kaitēkļi un slimības uzbrūk vājākajiem. Labā ziņa – ja laikus izkopj mežu un koki ir veselīgi, ir mazāks risks bojājumu radīšanai. Tā kā svaigi celmi pievilina mizgrauzi, vasarā egļu audzēs neiesaka veikt krājas kopšanas darbus, bet plānot tos ziemas periodā, lai mazinātu riskus ar savu saimniecisko darbību ietekmēt meža veselību. «Ņemot vērā klimata riskus, arī turpmāk mums būs jādiskutē par koku audzēšanas ilgumu. Jo ilgāk kokus audzē, jo lielāks risks, ka tos var skart vēja postījumi, slimības vai kaitēkļi, taču jāatrod saprātīgs kompromiss ar dabas aizsardzības prasībām,» norāda Arnis Muižnieks.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu
