Atbild puķkope un selekcionāre Antra Balode.
Sīpolpuķu stādīšana podos, kastēs, grozos un citos traukos kļūst arvien populārāka. Es savā dārzā lilijas, tulpes un hiacintes jau vairākus gadus audzēju arī podos un kastēs.
Priekšrocība stādīšanai podos – augi ir viegli pārvietojami, piemēram, pēc noziedēšanas.
Arī pret grauzējiem sīpoli ir labāk pasargāti podā vai kastē, nevis atklātā dobē.
Tomēr taisnība, ka podā vai citā traukā iestādīts sīpols salu, it īpaši bezsniega ziemā, var neizturēt. Kā no tā pasargāties?
Vēlā rudenī, pirms sala iestāšanās, kastes un podi ir jāierok zemē vai jānoklāj ar sausu kūdru vai mizu mulču vismaz 10 cm biezā kārtā. Jāņem vērā, ka rūpīgi jāpiesedz arī trauka malas.
Podus un grozus ir vieglāk ierakt zemē nekā kastes. Mana pieredze, lilijas stādot kastēs: daļu rudenī ienesu siltumnīcā un apberu ar kūdru, bet tās, kas paliek atklāti dārzā, no malām apsedzu ar putuplasta loksnēm un apberu ar kūdru.
Piesegšanai izmantoju sausu, rupjas frakcijas (10–20 mm) kūdru. Rupja, šķiedraina kūdra ir gaisīga, ar labu siltuma izolāciju, tik ātri nesablīvējas kā smalkā.
Piemērotākais laiks piesegšanai – sals ap mīnus pieciem grādiem un augsnes virskārta viegli sasalusi.
Tad var pārsegt arī ar lapām, tomēr jāņem vērā, ka tajās patīk mitināties pelēm, un, ja augsne nav sasalusi, tās mēdz baroties ar sīpoliem.
Mūsu ziemas ir ar biežiem atkušņiem, kad zeme atlaižas un sīpoli var ciest no grauzējiem.
Ja pieturas kailsals un gaisa temperatūra vairākas dienas ir zemāka par mīnus 10 grādiem, tad papildus kūdrai sīpolpuķes pārsedz ar egles vai citu skujkoku zariem. Tas palīdzēs arī pret grauzējiem, jo tiem nepatīk asās, īpaši kadiķu, skujas.