Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ģirts Dziedātājs, diplomēts inženieris.
Būtiskākais, kas jāņem vērā, ierīkojot zibensaizsardzību ne tikai lauku īpašumā, bet jebkurā objektā, – tas ir jāizdara pareizi. Ja zibensaizsardzības sistēma netiek uzstādīta pareizi, tad tā var nodarīt tikai lielāku postu – sistēma nepasargās, bet, tieši otrādi, var izraisīt ugunsgrēku ēkā, sabojāt iekārtas un iznīcināt vērtīgus īpašumus.
Pilnīga zibensaizsardzības sistēma sastāv no ārējās zibensaizsardzības un iekšējās zibensaizsardzības sistēmas:
Citi lasa
- Ārējo zibensaizsardzību parasti veido zibens uztvērējsistēma, kas saņem tiešo zibens triecienu; zibens novedējsistēma, kas novirza zibens spērienu (strāvu) zemē, šādi pasargājot ēku no uguns nelaimes, un zemētājsistēma, kas izkliedē zibens lādiņu zemē, lai nodrošinātu drošu elektrisko tīklu darbību.
- Iekšējo zibensaizsardzību parasti veido pārspriegumaizsardzība, kas pasargā ēkā esošās elektriskās un elektroniskās iekārtas no pārsprieguma, un potenciāla izlīdzināšanas sistēma, kas novērš potenciālu starpību starp ēku, elektrību un sazemējumu, kā arī pasargā cilvēkus un citas dzīvas būtnes no soļa sprieguma un pieskarsprieguma izraisītajām negatīvajām sekām.
Izdari pats?
Runājot par to, cik reāli šādu sistēmu ir ierīkot paša spēkiem, Ģirts Dziedātājs uzsver, ka vienīgais pareizais veids, kā pasargāt savu īpašumu no nelaimes, ir tomēr uzticēties profesionāļiem, jo nav vienas universālas sistēmas, kas simtprocentīgi pasargās no zibens. Zibensaizsardzība tiek iedalīta klasēs. Augstākā klase nodrošina 98% aizsardzību, un to parasti izmanto sprādzienbīstamā vidē.
Lai noteiktu, kādu zibensaizsardzības sistēmu izvietot, jākonsultējas ar nozares profesionāļiem, kuri rūpīgi apsekos konkrēto objektu un izvērtēs iespējamos riska faktorus, kas ietekmē aizsardzību. Vispirms tiek pievērsta uzmanība ēkai – tās izmēram, materiālam, no kā ražots jumta pārsegums, ēkas konstrukcijai un platībai. Tālāk tiek veikta teritorijas izpēte un, ņemot vērā visus minētos faktorus, veidots projekts, kas balstās uz vienotiem Eiropas un Latvijas standartiem, kā arī būvnormatīviem.
Būtiski ir arī tas, kur atrodas īpašums, jo ir reģioni, kuros tiek novērotas biežākas zibens izlādes, – tā ir piejūras teritorija, Vidzemes augstiene un valsts austrumi.
Pamatojums
Kāpēc ir tik svarīgi ievērot normatīvus un uzstādīt standarta ārējo zibensaizsardzības sistēmu, drošu zemējumu un pārspriegumaizsardzību, ja agrāk pietika vien ar ārējo zibensaizsardzību? Mūsdienās katrā mājā un nu jau arī saimniecības ēkā atrodas tik daudz dažādu elektrisku un elektronisku ierīču, ka viena zibens spēriena rezultātā zaudējumi var būt vairāk nekā iespaidīgi.
Viena zibens izlāde var kaitēt ne tikai elektriskajai tējkannai vai televīzijas dekoderam, bet arī sabojāt saules paneļu sistēmu vai mājas vadības paneli. Turklāt jāņem vērā, ka ir apdrošināšanas kompānijas, kas šādu nelaimju gadījumā atlīdzību neizmaksā, ja nav uzstādīta zibensaizsardzība vai ja tā neatbilst Eiropas Savienībā (arī Latvijā) spēkā esošajam standartam IEC 62305 (LVS NE 62305 Latvijā).
Kas notiek zibens laikā?
Lai saprastu, cik nopietnus postījumus var nest zibens, ir jāsaprot tā spēka apmēri. No vietas, kur notiek izlāde, pārspriegums izplatās attālumā līdz diviem kilometriem. Piemēram, blakus ēkā ir trāpījis zibens, kas ir primārais trieciens, bet tā indukcija izplatās rādiusā ap to pa elektrības vadiem un komunikācijām. Rezultātā jebkura ierīce, kas atrodas šī rādiusa teritorijā, var iziet no ierindas – īpaši modernā tehnika, kas ir daudz jutīgāka. Ņemot vērā, cik viegli ir ietekmējamas mūsdienu viedierīces, tad šādas indukcijas rezultātā var nākties atvadīties ne tikai no LED televizora, bet pat vesela ēkas vadības bloka, ja tāds ir uzstādīts, vai, piemēram, apkures katla.
Ņemot vērā, ka Latvijā zibens tiek novērots aptuveni 25 dienas viena gada laikā, varētu domāt, ka mūsu īpašums ir samērā pasargāts no nejauša zibens spēriena, tomēr ir vērts atcerēties, ka teiciens par to, ka zibens nesper divas reizes vienā vietā, ir tikai mīts.
