Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Gatis Kužums:
- Vīnogulāju stādu audzētājs un šķirņu kolekcionārs.
- Saimniecība atrodas Bauskas novadā, Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā, kur pašlaik uz lauka un siltumnīcā kopā ar pārbaudāmajām tiek audzētas 500 šķirnes.
- Krusto galda šķirnes ar salcietīgajām, lai iegūtu Latvijas apstākļiem piemērotākas.
- Vīnogu audzēšanas un šķirņu kolekcionēšanas azartu pārņēmis no sava tēva, kurš sāka tās audzēt 1972. gadā, sadarbojies ar vīnogu slaveno selekcionāru Paulu Sukatnieku.
1. Ar ko pabarot savu šogad iestādīto vīnogu, lai izaugtu braša?
Ne ar ko! Svarīgākais – lai izaug spēcīga sakņu sistēma. Vīnkoka saknes iztur tikai mīnus 7–8 grādus. Tāpēc jaunā vīnoga nav jāčubina un jālaista, citādi sakņu sistēma aug pa virspusi – tajā daļā, kura ziemā caursalst, un, ja būs kailsals, vīnkoks aizies bojā. Piemēram, Zaporižjā Ukrainā, kur ziemās ir mīnuss 25–30 grādi un sniega nav, dara pat tā: kad iestāda vīnkoku, pirmajā gadā regulāri apdur ar lāpstu zemi 20–30 centimetru dziļumā, lai neveidojas virszemes saknes, bet sakņu sistēma iet dziļumā. Arī es savas vīnogas nelaistu un nebaroju – lai saknes iemācās mitrumu un barības vielas meklēt dziļumā. Tad izaug normāls, spēcīgs koks.
2. Kā veidot savu vīnkoku, lai pēc tam būtu vieglāk kopt?
Ja iestādi savu vīnkoku, pie tā būs jāpiestaigā visu laiku. Kā pie tomāta siltumnīcā! Ļoti labos laikapstākļos, kad ir silts un saulains, vīnoga var izaugt pat 20 centimetru dienā. To, vai jaunais vīnkociņš aug, konstatē pēc dzinuma noliekušās galotnes – jo vairāk saliekusies, jo ātrāk aug. Ja galotne ir taisna, tad stāv uz vietas.
Ko tālāk?
- Pirmo gadu jauno viengadīgo stādu audzē uz augšu, tev sanāk gara pīcka.
- Rudenī šo pīcku nogriez, atstājot 3–4 pumpurus. Vajadzētu divus, bet vairāk jāatstāj drošībai – ja nu kāds pumpurs aiziet bojā. Tātad nemaz nav vajadzīgs, lai viss garais dzinums pagūtu nobriest. Svarīgākais, lai tā dzinuma daļa ar atstātajiem pumpuriem būtu pārkoksnējusies, brūna.
- Otrajā gadā no šiem 3–4 pumpuriem izaudzē divus vai trīs zarus. Es parasti audzēju 3–4 zarus (atkarībā no šķirnes), jo, uz ziemu noliecot un piesedzot, kādu var nejauši nolauzt. Bet pareizi būtu atstāt divus pumpurus un no tiem pa vasaru izaudzēt divus zarus. Augusta beigās, septembrī tos saīsina līdz 8–12 pumpuriem, lai dzinumi pirms ziemas paspēj nobriest un pārkoksnēties (tad tie vairs nav jēli zaļi, bet iekrāsojas brūngani). Rudenī abus zarus gulda pie zemes. Dzinumi, kas līdz salam nav pārkoksnējušies, ziemā nosals.
- Nākamā gadā pavasarī šos divus brūnos zarus ceļ uz augšu un piesien pie drāts horizontāli – katru uz savu pusi. Kāpēc? Vīnkoks pēc savas dabas ir liāna un vienmēr tiecas pretim saulei. Proti, augšējais pumpurs augs visspēcīgāk, bet zemākie – arvien vājāk. Savukārt, ja vīnkoka zaru novieto horizontāli, tad visi uz tā esošie pumpuri ir augšējie un veidojas vienādi spēcīgi zaļie dzinumi. Horizontāli zars jānovieto 40– 50 centimetru augstumā no augsnes (galda vīnogu šķirnēm ne augstāk, lai ražojošā daļa ziemā labāk izturētu salu). Pēc tam ik pēc 40 centimetriem novelc drātis un šādi turpini līdz 2 metru augstumam, lai jaunajiem zaļajiem vīnkoka dzinumiem ir pie kā pieķerties. Tas ir ļoti būtiski. Ja šķirne ir īpaši izturīga pret salu, tad, lai kopjot nebūtu jāliec mugura, vīnkoku var veidot uz augstāka stumbra kā kociņu – kā dienvidos –, bet arī tad ražojošos zarus laiž horizontāli uz špalerām. Šādā gadījumā ogas var labi apsauļoties un apvējoties.
- Nākamais solis tā paša gada vasarā – nolūko divus zaļos dzinumus, kuri aug tuvāk pie stumbra, pie saknes un ir spēcīgi. Pat ja tiem nav ogu ķekaru. Šos divus dzinumus audzē kā aizvietotājzarus, kurus nākamajā gadā nolieksi horizontāli. Attiecīgi abus zarus, kuri jau tagad ir horizontāli un no kuriem augošie dzinumi ražo ogas, tu rudenī (oktobra otrajā pusē, kad vīnkoks būs nometis lapas) nogriezīsi līdz vietai, kur aug ārā jaunie aizvietotājzari. Tātad nākamajā gadā atkal būs divi jauni brūnie, pārkoksnējušies ražotājzari, kurus nolieksi horizontāli un no kuriem uz augšu tieksies zaļie dzinumi, un atkal būs jānoskata divi spēcīgākie tuvāk pie saknes – jaunie aizvietotājzari… Šādā veidā vīnkoks katru gadu atjaunojas un labi ražo.
- Vēl viena ļoti būtiska nianse – kad no horizontāli pieliektā zara aug vertikālie dzinumi, jāpaseko līdzi, kuriem neveidojas ķekari. Tos dzinumus var izlauzt, lai vīnogulājs nesabiezinās. Kā un kad to izvērtēt? Tad, kad dzinumam parādās ūsiņa. Proti, ja tad ķekars nav aizmeties, skaidrs, ka tajā zarā ķekaru vairs nebūs, un to droši var raut laukā. Jo dzinumam, kurš ražos, pirmais vienmēr paradās ziedķekars ar ūsiņu.
3. Kāpēc nākamajam ražojošajam zaram atstāj 8–12 pumpuri? Vai vairāk nedrīkst – lai lielāka raža?
Man ir, piemēram, 12 gadu vecs vīnkoks, kuram sakne ir, mammīt mīļā, cik spēcīga, un divi pirksta resnuma zari ar 8–12 pumpuriem. Raža? Ja tā ir galda šķirne, tad 15–20 kilogramu ogu var dabūt. Pārsvarā atstāj 8–12 pumpurus uz viena zara, bet vispār krūmā kopā drīkst būt ap 40 pumpuru. Tu tagad brīnies: kā var sanākt 40 pumpuru, ja 2 × 12 ir 24? Bet var. Varbūt tu savu vīnkoku audzē ar 4 zariem kā dienvidos, kad horizontāli gan uz vienu, gan uz otru pusi noliec nevis vienu, bet divus zarus paralēli, starp abiem atstājot 30–50 centimetru platu atstarpi…
Ja tu savu vīnkoku horizontāli liec tikai uz vienu pusi, jā, tad gan atstāj garāku zaru ar vairāk nekā 8–12 pumpuriem. Ir dienvidu siltummīlošās šķirnes, kurām, kā konstatēju savā dārzā, ķekari vispār veidojas, sākot tikai no piecpadsmitā pumpura. Tātad, ja tu šādu vīnkoku nogriezīsi uz 12 vai 8 pumpuriem, tev nemūžam nebūs ogu! Un ir šķirnes, kas ražo, sākot no pirmā, otrā, trešā pumpura, – tādai zaru droši var īsināt līdz 8–12 pumpuriem. Tāpēc mans ieteikums: iegādājies stādus pie vīnkopjiem, kuri godīgi izstāsta par katru šķirni VISAS nianses, nevis tikai to, ka ražo labi un ogas ir garšīgas. Jāzina arī par katras šķirnes īpatnībām.
4. Ja rudenī nepaspēj vīnkoku apgriezt, – cik ilgi pavasarī to drīkst darīt, lai vīnkoks nenosulotu?
Ja apgriež pavasarī, svarīgi to izdarīt pirms sulas cirkulācijas sākšanās, pirms pumpuru piebriešanas un plaukšanas. Jā, arī tad vīnkoks raudās, taču ne tik ļoti, lai nosulotu un nobeigtos. Tāda ir mana pieredze.
5. Vai lapas vasarā vajag apgriezt?
Šī sadaļa attiecas uz jau ražojošu vīnkoku. No apakšas LĪDZ pirmajam ķekaram jūlijā, augustā nogriež lapas, lai vīnkoks vēdinās, jo citādi tu riskē, ka uz ogām uzmetīsies īstā miltrasa. Savukārt AIZ ķekara lapas jāatstāj, jo tās baro ogas, lai būtu saldākas. Tātad aiz pēdējā ķekara jābūt vismaz 8 lapām. Vīnkoku audzējot siltumnīcā, atstāj 12 lapas aiz ķekara.
Jau vēlāk – augusta beigās, septembrī – var noraut kādu veco lapu arī virs ķekara, lai neaizsedz sauli. Bet tad to dara apmēram pāris nedēļu pirms ogu nogatavošanās un pakāpeniski, lai ogām neveidotos saules apdegumi. Ogas labāk krāsosies un vēdināsies.
6. Ko darīt ar pazarēm, kas aug no jaunajiem vertikālajiem dzinumiem, uz kuriem ir ogu ķekari?
Pazarītes atstāj ar divām lapām, bet pārējās jānokniebj. Ja vairs nav jauno lapu un arī miltrasas. Vecās, nobriedušās lapas ir kā cilvēki briedumā – izturīgāki pret infekcijām nekā bērni un tā neslimo. Tajā pašā laikā arī pats koks uzņem barības vielas. Nobriedušās lapas ir darba lapas, visas strādā, ražo barības vielas visam kokam, savukārt jaunās lapiņas ir patērētājas – ja to ir daudz, tad vīnkoks tik labi vairs nenobriest un var rasties problēmas ar pārziemošanu.
Kur nopirkt stādus?
- Gatis Kužums Ceraukstē, vinogustadi.lv (nejaukt ar vinogu-stadi.lv) un www.vinaoga.lv
- Edgars Zihmanis Kroņaucē, vinogudarzs.lv
- Ģirts Miķelsons Īslīcē, tālr. 29479732
- Andris Stukle lidostas Rīga apkaimē, tālr. 22053178
- Edmunds Būmanis Ķegumā, vinadarzs.lv
