Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Droši vien nevienam vien mājas saimniekam nolaižas rokas, kad nesen uzceltā koka karkasa pirtiņa, jaunā terase vai svaigi uzsistās dzīvojamās ēkas ārsienas sāk pelēt, pūt, varbūt mainīt krāsu… Kad atbraucu uz institūtu – vietu, kur dažādi koka un terases dēļi tiek apstrādāti, bet pēc tam novēroti ne vien dienām, bet mēnešiem un pat gadiem –, top skaidrs, ka ar kokiem nav tik vienkārši, kā var šķist sākumā.
Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pētnieks un būvinženieris Edvīns Grants uzsver, ka koka izstrādājumi ir kā sistēmas elements ēkā, ko varam iztēloties kā organismu, un visa sāls ir pareizajā kokmateriāla veida, lietošanas paņēmiena un īpašos gadījumos arī apstrādes tehnoloģijas kombinācijā! Kā skaidro speciālists, bieži vien nepilnīga situācijas apraksta un diemžēl arī savas nezināšanas dēļ tirgotājs nespēj pircējam ieteikt labāko.
Savukārt pircējs, izvēloties, kuru no visām krāsu, antiseptiķu, laku, eļļu vai beiču kārbām viņam vajag, bieži grēko, rīkojoties pats uz savu galvu, vai kļūst par situācijas ķīlnieku, kad paļaujas uz rekomendācijām, ko iegūst no pārliecinošām reklāmām. Pirms ķerties pie ķīmisko elementu apguves, noskaidrosim, kas vispār ir tas, no kā var un vajag pasargāt kokmateriālus, lai pagarinātu to mūžu.
Citi lasa
Mitrums
Lūk, pirmais un pats svarīgākais kokmateriālu ienaidnieks, kas pats par sevi nav kokam pārāk kaitīgs, tomēr tā dēļ kokā var attīstīties dažādas problēmas.
No vienas puses, mitrums, protams, nav vienīgais dabiskais kaitējums kokam. Arī, piemēram, tieši saules stari saīsina neapstrādātu koka sienu, terases dēļu vai āra mēbeļu mūžu, taču tieši mitrums un slapjums ir mūsu klimatam raksturīgākais kaitējums. Proti, reizēm iegādājoties koka apstrādes līdzekli, kas ražots tādās valstīs, kur galvenokārt ir sauss, bet ziemās tikpat vēss kā Latvijā, piemēram, Skandināvijas valstīs, pirmajā mirklī šķiet, ka šis būs īstais, bet, izrādās, tā nemaz nav.
Edvīns Grants iesaka jau projektēšanas stadijā pievērst uzmanību tām tehnikām un celtniecības knifiem, kas pasargās kokmateriālus no mitruma ietekmes. Riskus var mazināt, veidojot pareizas konstrukciju, materiālu un apdares kombinācijas. Piemēram, var samazināt kontaktu ar nokrišņiem, veidojot speciālas arhitektūras formas. Vai arī, ja nav iespējas mazināt nokrišņu ietekmi, ir jāizmanto nerūsējoši stiprinājumu materiāli un citas aizsardzības tehnikas.
Ziemeļvalstīs iesaka koka konstrukciju atkāpi no zemes līmeņa veidot līdz pat 50 centimetriem un vairāk, savukārt Centrāleiropā tikai līdz 10–25 centimetriem. Tas saistīts ar tipisko sniega segas biezumu, lietus īpatnībām un citiem apstākļiem.
Īpaši rūpīgi jau projektēšanas laikā jāizplāno pretmitruma stratēģija tādās ēkas kritiskajās vietās kā palodzes, cokols, jumts, balkons un terase. Tehnisko nianšu, kuras pārzināt var tikai nozares profesionāļi, ir pietiekami daudz. Arī pašus risinājumus var iedalīt divās kategorijās: specializētie un plašpatēriņa. Pirmie ir grūtāk pieejami, savukārt otrie salīdzinoši mazāk efektīvi.
Ķimikāliju lietošana, pēc eksperta domām, nav nedz rekomendējama, nedz obligāta.
Edvīns Grants iesaka: «Skaidrs, ar videi kaitīgāku ķīmiju vērts apstrādāt virsmas tikai tad, kad citas alternatīvas ir izsmeltas, un tas jādara ļoti atbildīgi, lai pēc iespējas izsargātos no līdzekļa nonākšanas vidē. Piemēram, tādas koka konstrukcijas kā dīķa laipas vēlams apstrādāt ar videi saudzīgāku līdzekli, jo laipa ir ciešā saskarē ar zemi un ūdenstilpi, kurā saimnieki paši peldēsies.»
Kaitēkļi
Koks ir dabisks būvniecības materiāls, tātad kādam tas šķiet arī gards mielasts vai jauka mājvieta, tāpēc nepaiet nemaz tik ilgs laiks, kad koka būvē var sākt iemājot nevēlami viesi – dažādi kukaiņi un grauzēji. Reizēm viņu mērķis ir tieši pats koks, citreiz koka apdarē vai terases dēļos atstātās spraugas ir ideāli piemērotas, lai kaitnieki, piemēram, peles, tiktu iekšā mājā.
Ieteikums! Vietās, kur koka apdares dēlīši ir atstatus no fasādes vai ir pārkares, iestiprināt metāla sietiņu, lai mājā neiekļūtu peles, kukaiņi vai citi nevēlami viesi.
Uguns
Visiem koka ēku saimniekiem jāatceras, ka koks deg. Ātrāk vai lēnāk. Un vairumā gadījumu nekas nevarēs apstādināt koka būvi no sadegšanas, ja degšanas process ir pietiekami ilgi attīstījies. Tāpēc speciālisti iesaka vispirms pārliecināties, ka ēka ir aprīkota ar dūmu detektoriem, kas ir darba kārtībā, un ka mājās ir ugunsdzēšamais aparāts.
Svarīgi arī pēc iespējas labāk pārdomāt interjera risinājumus – mēbeļu un citu degtspējīgu priekšmetu izvietojumu attiecībā pret karstuma avotiem. Protams, Latvijā un citur pasaulē ir zināmi un tiek lietoti ķīmiskie aizsardzības līdzekļi, taču, pēc eksperta domām, līdzekļu lietošana ir rūpīgi jāizsver, jo dažas apstrādes tehnoloģijas traucē prognozēt, kā koks degs, kā arī ne vienmēr ir zināms, kādas vielas degšanas laikā izdalīsies.
Krāsošana – gaumes lieta
Vai un kāda veida krāsu izvēle var būt garants koka būves ilgmūžībai? «Ja lieto sedzošo krāsu, tad jāizvēlas krāsu sistēma, kas aizsargājamajā pusē veido izturīgu pārklājumu, vienlaikus neiesprostojot koksnē mitrumu, lai koks dabīgi uzkrājušos mitrumu var atbrīvot, tādējādi izvairoties no nevēlamiem konstrukciju bojājumiem,» skaidro Edvīns Grants.
Atgādinot, ka ēkas fasādes apstrādei ir bezgalīgi daudz iespēju atbilstoši katra saimnieka gaumei, svarīgi atcerēties, ka jāievēro krāsu vai kādas citas apdares sistēmas ražotāja instrukcijas un atbilstoši tai vai ik pēc 3–5 gadiem krāsojums jāatjauno. Sākumā biežāk, vēlāk apstrādi var atkārtot retāk.
Nedrīkst nokavēt atjaunošanas darbus, jo, ja parādījušies redzami pārklājuma bojājumi, tad pārklājums ir jānoņem un jāatjauno pilnībā.
«Tāpat iesaku pašu koka dēļu kārtu veidot ar vismaz piecu centimetru gaisa šķirkārtu, lai būtu, kur cirkulēt gaisam aiz dēļiem, un ēkas konstrukcijas vēdinātos. Aiz vēdināšanas kārtas nodrošināt, ka māju sargā ūdens tvaika caurlaidīga hidroizolācija.»
Tas, par ko brīdina eksperts un uz ko aicina visus lauku māju saimniekus, kas iecerējuši būvniecībā lietot kokmateriālus, ir neuzķerties uz nezināšanu vai šķietamu zināšanu, kas balstīta gadījuma rakstura pieredzē, bet atrast speciālistu, kas zina, kādam nolūkam kurš risinājums būs piemērots. Turklāt pašiem izvērtēt visus ieteikumus un izskatīt vairākus alternatīvus variantus, jo katram risinājumam ir plusi, mīnusi un cena.
Ilgs mūžs – arī bez apstrādes
Pastaigājoties pa Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, visiem ir iespēja aplūkot teju simt un vairāk gadu senas koka ēkas, kas daudzos gadījumos izturējušas laika zoba un laika apstākļu ietekmi. Bet, re – kalpo sveikas un veselas pavisam bez kokmateriālu ķīmiskas apstrādes! Kā tas var būt, un vai tiešām senči bija gudrāki par mums?
Edvīns Grants atgādina par lietām, ko paturēt prātā, jau būvējot savu koka ēku, piemēram, ka jumta pārkares ir vēlamas, jo tādējādi koka fasādes tiks pasargātas no nokrišņiem un telpas no sakaršanas. Tāpat viņš atzīst, ka lēzeno jumtu mājas ir piemērotākas sausāka klimata zemēs.
«Jau taisot dēļus no baļķiem, ir principi, kurus ņemot vērā var paildzināt kokmateriālu noturību. Daudzas lietas senie amatnieki zināja jau ļoti sen. Mūsdienu industriālajā pasaulē – ar jaunajiem materiāliem, tehnoloģiskajām iespējām un iepriekš neredzētu koksnes pielietojumu – viss ir kļuvis ļoti sarežģīti,» uzskata pētnieks. «Gan tradicionālās prasmes, piemēram, pareiza laika izvēle koku ciršanai, gan zināšanas par pilnīgi inovatīvu kokmateriālu uzbūvi un īpašībām padara koksnes izmantošanu būvniecībā par nopietnu izaicinājumu.
Pirms ķeries pie darba, ņem vērā!
- Vai koka detaļu varēsi apstrādāt atkārtoti? Dārza mēbeli ir viegli pārkrāsot – ar iebūvētu konstrukciju nav tik vienkārši.
- Cik ilgi ir jākalpo konstrukcijai bez speciālas apstrādes?
- Kādi būs lietošanas apstākļi un no tā izrietošie vides radītie riski, pret ko jāaizsargā konstrukcijas?
- Vai apstrādājamai virsmai ir tieša saskare ar zemi?
- Koka konstrukcijām jebkuros apstākļos ir jābūt labi vēdinātām, tādēļ jāpārliecinās, vai koka konstrukcijās ir iespējamas tvaika vai ūdens lamatas? Tās noteikti jānovērš.
- Koks ir dabisks materiāls, kas mainās atkarībā no apkārtējās vides. Vai konstrukcijā ir ņemtas vērā potenciālās deformācijas iespējas?
- Vai ķīmiskās aizsardzības līdzekļi ir savietojami ar metāla stiprinājumu materiāliem? Atsevišķas ķimikālijas ir ķīmiski aktīvas un var veicināt koroziju.
5 tradicionālie koka apstrādes veidi
- Ķīmiska apstrāde pret sēnīšu infekcijām un kukaiņu bojājumiem. Šāda apstrāde tiek veikta, lai koksni aizsargātu pret dažādām to bojājošām infekcijām – mikroorganismiem, kas izraisa trupi, pelējumu un zilējumu –, kā arī kukaiņiem un kokgraužiem. Koksnes apstrādei var būt vairāki līmeņi – no kokmateriāla vienkāršas apstrādes ar otu vai iemērkšanas antiseptikas līdzekļa vannā līdz dziļai piesūcināšanai industriālos apstākļos.
- Apstrāde aizsardzībai pret uguni. Koka aizdegšanos var aizkavēt ķīmiski – ar tā saukto aizsarglīdzekli pret liesmām. Tam galvenokārt ir nozīme agrīnajā ugunsgrēka stadijā – tā tiek pagarināts laiks līdz telpas aizdegšanās brīdim. Atsevišķos gadījumos telpas aizdegšanos iespējams novērst pilnībā. Aizsarglīdzekli pret liesmām koksnē var iestrādāt, impregnējot vai pārklājot virsmu, piemēram, ar krāsu. Visbiežāk pret liesmām izmantotās aizsargkrāsas karstumā piebriest un tādā veidā izolē koka virsmu no uguns.Kokmateriālus var pārklāt arī ar speciāliem uzputojošajiem līdzekļiem, kas aizkavē koka degšanu, gan neizmainot dabiskas koksnes degšanas mehānismu, tomēr aizkavējot koka konstrukciju sabrukšanu, tas savukārt iespējamā nelaimes stundā var būt glābiņš ēkā esošajiem un arī ugunsdzēsējiem. Mīnuss šim apstrādes līdzeklim ir tas, ka uzklāts izskatās neglīti, atstāj plankumus, kas uz ēkas fasādes vai citās redzamās vietās nešķitīs estētisks risinājums.
- Cietības palielināšana. Salīdzinot, piemēram, ar ozolu, priedes un egles cietība ir relatīvi zema. Koksnes cietību var palielināt, impregnējot koksni ar plastmasas monomēriem, kas pēc tam sacietē. Koksnes virsmas īpašības iespējams izmainīt, arī to saspiežot, šūnu dobumi tiek sapresēti kopā, un tādējādi paaugstinās blīvums. Šādi apstrādātu koksni var izmantot iekštelpās, piemēram, koka grīdām, lai mazinātu spiediena radītus bojājumus un skrāpējumus.
- Apstrāde mitruma atgrūšanai. Koksni iespējams apstrādāt ar dabiskajām eļļām, vaskiem un ķīmiskajām lazūrām, lai panāktu virsmas spēju atgrūst mitrumu. Āra apstākļos izmantotu koksni vajadzētu regulāri apstrādāt, lai novērstu tās izžūšanu, ūdens uzsūkšanu, plaisu veidošanās draudus un iekrāsojumu. Dabiskie materiāli kalpo īsāku laiku, un tie jāatjauno biežāk, tomēr videi ir nesalīdzināmi draudzīgāki.
- Ķīmiska iekrāsošana. Koksnes iekrāsošanu dažreiz mēdz dēvēt par ķīmisko beicēšanu. Piemēram, dzelzs vitriola šķīdums koka virsmai dod brūnpelēku toni. Virsma līdzinās novecojušam kokam, tādēļ, lai panāktu šādu efektu, šo metodi izmanto jauna koka kodināšanai.
