Kvalitāte sākas no 20 eiro
Instrumentu piedāvājums cenu kategorijā līdz pieciem eiro ir gana plašs, taču pieredze rāda, ka tie nav paši uzticamākie darbarīki. Turklāt arī izpildījums nav tas kvalitatīvākais. Lēto zāģu zobi parasti grauž rupjāk, un rezultāts nav tik glīts. Ja runa ir par koku kopšanu, tad dažkārt pāris eiro vērti instrumenti kokam rada grūtāk aizaudzējamu brūci – jo gludāks ir griezums, jo vieglāk tas aizaug. Savukārt zāģi cenu kategorijā no 20 eiro savu darbu jau veic labāk, turklāt ar tiem ir vieglāk strādāt.
Var paļauties uz zīmolu
Zāģus izgatavo no dažādu veidu tēraudiem, un tiem ir atšķirīgas markas. Jo kvalitatīvāks tērauds, jo ilgāks būs zāģa mūžs. Zinātāji par tērauda kvalitāti spriež, jau tikai uzmetot aci, taču ražotājs bieži vien dod līdzi arī instrumenta specifikāciju, kurā norādīta izejmateriāla marka. Ja redzi uzrakstu hard chrome plating, tad zini, ka tas ir augstas kvalitātes materiāls. Arī stainless steel vari uzticēties. Taču, ja negribas iedziļināties tik sīkās detaļās, var paļauties uz zīmolu jeb ražotāju. Piemēram, arboristi jeb kokkopji ir pārliecinājušies par ražotāja Silky kvalitāti, tāpēc ikdienā strādā ar šīs firmas instrumentiem. Savukārt mums, cilvēkiem parastajiem, kuriem vajag kādu ābelīti apzāģēt vai egli svētkiem sagādāt, meistari iesaka izvēlēties Stenley, Bellota, Garden, Fiskars, kas plašā klāstā atrodami lielākos un mazākos būvmateriālu veikalos. Turklāt tiem ir arī laba kvalitātes un cenas attiecība. Savukārt rūsējošā tērauda zāģus viegli pazīt pēc zemās cenas, un tie ātri vien sarūsē no gaisa mitruma turpat šķūnītī.
Citi lasa
Nepadodas asināšanai
Ņemot vērā, ka mūsdienās tikpat kā vairs neražo zāģus, kurus pats var uzasināt, darbarīka spējas jānovērtē jau veikalā. Labos tērauda asmeņus nevar uzasināt, bet, ja to tomēr dara, rezultāts nav spīdošs – nevar iegūt tādu zāģa griezumu, kāds tas bijis sākotnēji. Arī rūdītie zobi nepadodas asināšanai. Cits stāsts ir par mantotajiem vecāku un vecvecāku zāģiem, kurus ne tikai var, bet arī vajag asināt. Jāteic gan, ka uzasinātais vectēva zāģis zaudē konkurencē ar mūsdienu modernajiem instrumentiem, kuriem zobi, piemēram, izgriezti ar lāzeru.
No tā, cik bieza ir zāģa mugura, daļēji ir atkarīgs tā kalpošanas mūžs. Jo biezāks tērauds, jo izturīgāks darbarīks. Visi zāģi, kas paredzēti dārzkopības darbiem, ir daudzmaz vienādi. Atšķirība varētu būt mērāma milimetru desmitdaļās.
Universāls zobu lielums
Tas, cik ātri un viegli veiksies darbs ar konkrēto instrumentu, atkarīgs arī no zobu lieluma un dziļuma. Garāki zobi kož dziļāk, un darbs iet ātrāk uz priekšu. Piemēram, kārtīgas egles vai branga augļu koka zara nozāģēšanai lielo zobu zāģis būs pašā laikā. Savukārt mazus zariņus nozāģēt ar lielzobu zāģi varētu būt problemātiski vai pat neiespējami.
Lielie zobi ieķeras un neļauj uzsākt kustību, dažkārt pat izplēš koka šķiedras. Savukārt ar zāģi, kuram ir īsi zobi, var iegūt gludāku griezuma vietu. Mazie zobiņie koksni ņem lēnāk, bet vienmērīgāk. Piemēram, lai izzāģētu ābelīšu mazos zariņus, kas ir vien pāris centimetru diametrā, smalko zobu zāģis būs labāka izvēle. Tiesa gan, ražotāji itin labi ir izpētījuši pircēju pieprasījumu un zina, ka zelta vidusceļš ir pa vidu starp lielajiem un mazajiem zobiem. Dārzkopības darbiem paredzēto zāģu zobi pārsvarā ir vienādi, jo ražotāji ir uzķēruši gan īsto lielumu, gan formu.
Formas un roktura nozīme
Interesanti, kāpēc arboristi iecienījuši liekto asmeņu zāģus? Izrādās, ka ar taisnu asmeni koksni var nozāģēt lēnāk un vienmērīgāk, taču liektā asmens priekšrocība ir temps – stumdot zāģi turpu šurpu, katrs zobs arvien vairāk iegraužas koksnē, maksimāli ātri nožāgējot koku.
Arī rokturi mēdz būt visdažādākās formas un materiāla. Gumijas rokturi bieži vien izrādās ērtākie, turklāt tajos, tāpat kā koka un plastmasas rokturos, nesalst plaukstas.
Rokturi ar izciļņiem jeb pirkstu vietām var šķist ērti, taču, ja zāģētājam nav standarta izmēra rokas un pirkstu iedobes ir par lielu vai mazu, tad ātri vien var tik pie tulznām.
Ekipējums drošībai
Apzāģējot savas ābelītes, bumbieres vai ķirša zarus, vienmēr ieteicams lietot minimālo aizsardzības ekipējumu – brilles un cimdus. Arī ejot uz mežu pēc eglītes, cimdi atvieglos darbu un pasargās no nejaušiem savainojumiem.
Smiltis un māls – lielākie ienaidnieki
Lai nesabojātu instrumentu,piemēram, zāģējot mežā eglīti, sākumā stumbru vajag attīrīt no sūnām un smiltīm, kā arī apskatīties, vai otrā pusē neslēpjas kāds kurmja rakums. Ja ielaidīsi zāģa zobus smiltīs, mālā, tas kļūs neass. Bet, nejauši uzduroties akmenim, var pat nolūzt kāds zobiņš.
IEVAS Māja izvēlas
SAIMNIEKI IZVĒLAS:
GATIS GĀGA, aktieris, kopj ābeļdārzu:
«Zinu, ka skopais maksā divreiz, tāpēc es labāk uzreiz izvēlos kvalitāti. Šovasar nopirku Fiskars izbīdāmo zāģi. Pagaidām ar pirkumu esmu apmierināts – metāls ir kvalitatīvs, un zobi labi kož. Ņem pat septiņus centimetrus resnus zarus, un tieku klāt visšaurākajām un neērtākajām vietām. Iepriekš ābeļdārza iekopšanā izmantoju atlokāmu zāģīti, kas man arī godam nokalpoja vairāk nekā septiņus gadus. Ja nu gadās, ka jānozāģē kāda nokaltusi ābele, tad var ņemt palīgā fuksīti, bet pārsvarā iztieku ar vienu zaru zāģi.»
LAURIS CĪRULIS, atbrīvo no zariem gaisvadu elektrolīnijas un iekopj vasarnīcas teritoriju:
«Esmu iecienījis salīdzinoši nelielus, apmēram 60 centimetru garus lokveida zāģus. Tie ir viegli, tāpēc varu izmantot, arī kāpjot kokos un zāģējot augšējos zarus. Ņemot vērā, ka lokveida zāģiem ir iespēja mainīt asmeni, parasti izmantoju zāģa sliedi, kas paredzēta zaļajiem zariem, taču, kad nepieciešams, nomaino to un zāģēju sausos. Mūsdienās ir tik kvalitatīvi rokas zāģi, ka motorzāģi tikpat kā nav vajadzības izmantot. Izņēmums varētu būt lielu koku zāģēšana, kas ātrāk veiksies ar motorzāģi. Turklāt ar rokas zāģiem ir mazāka iespēja savainoties.»