Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Žurnāla LAUKU MĀJA lasītāja Elīza jautā: «Kā cīnīties ar piemājas dīķa dēlēm un kā vispār uzturēt dīķī tīrību?» Jā, biežākās problēmas, ko piedzīvo dīķu īpašnieki, ir aizaugšana un nelūgtie viesi – dēles.
Dēles
Dēles ir bezmugurkaulnieki, kas dzīvo saldūdenī. Tās visbiežāk sastopamas ar augājiem bagātās dīķu, ezeru un upju piekrastēs. AS Latvijas valsts meži vecākais vides eksperts un biologs Mārtiņš Kalniņš uzsver, ka bieži vien cilvēku bailes no dēlēm ir nepamatotas.
Tās nav bīstamas cilvēkiem, drīzāk nepatīkamas.
Lai gan cilvēki ar neapbruņotu aci parasti atšķir divas līdz trīs dēļu sugas, tomēr Latvijā mīt ap piecpadsmit līdz septiņpadsmit, un vienā dīķī var sadzīvot pat vairākas no tām.
Populārākās ir medicīnas dēle (izmērā lielāka) un melnā žokļdēle jeb zirgu dēle. No visām sugām tikai divas interesējas par siltasiņu dzīvnieku un dažkārt cilvēku asinīm – medicīnas dēle un bruņurupuču plakandēle. Pārējās barojas ar citiem ūdens bezmugurkaulniekiem.
Iespējamība, ka cilvēkam pieķersies augumā lielākā medicīnas dēle, ir salīdzinoši neliela, jo tā Latvijā sastopama samērā reti un vēl retāk – piemājas dīķos. Nekādu ļaunumu veselībai medicīnas dēle nodarīt nevar.
Medicīnas dēle ir samērā reta un aizsargājama suga, tādēļ ziņas par katru atradni ir vērtīgas.
Ja ūdenstilpē pamani medicīnas dēli, padalies ar tās atrašanās vietu un dēles foto dabas datu novērojumu portālā dabasdati.lv vai atsūti e-pastu uz [email protected]
Kā dēles nokļūst dīķī?
Dēles dzīvo gandrīz visās ūdenstilpēs, izņemot hlorētu baseinu, tikko izraktu dīķī, kā arī sālsūdeni. Tā kā visās pārējās ūdenstilpēs ir gan augājs, gan ūdens iemītnieki, dēlēm tās ir lieliskas mājas, jo ir pieejama barība (sīkie ūdens dzīvnieciņi, kas dažkārt ar neapbruņotu aci nav saskatāmi), ir patvērums (ūdensaugi), kā arī relatīvi tīrs ūdens.
Vienā dīķī dēļu ir vairāk, citā mazāk, bet dēles ir visur.
Citām labāk patīk ar skābekli piesātinātāks ūdens, citām tekošs, citām labpatīk ūdens viļņošanās. Piemēram, zivju dēles dzīvo tur, kur ir zivis, medicīnas dēles tur, kur ir lielāki dzīvnieki – bebri, aļņi –, kas nāk baroties, vai mājlopi.
Melnās žokļdēles izvēlas ūdenstilpes, kur ir citi ūdenī dzīvojoši tārpi vai piekrastē mītošas sliekas.
Ja dīķis ir saistīts ar upēm un grāvjiem, dēles tajā nonāk pa šiem ūdens ceļiem. Daļu pārnēsā putni un zīdītāji. Arī cilvēks – piemēram, aiznesot ūdensaugus vai zivis no vienas ūdenstilpes uz citu. Makšķernieki dēles pārnēsā ar inventāra palīdzību.
Dīķos, kuros ir barība un paslēptuves, nekas netraucē dēlēm vairoties, tomēr Latvijā nav zināmi gadījumi, kad tās savairotos masveidā. Turklāt arī dēlēm ir dabiskie ienaidnieki, piemēram, spāru un ūdensvaboļu kāpuri, zivis. Ja tomēr dēles sāk traucēt, jānoskaidro, kādas sugas dēles tās ir, lai saprastu izplatības iemeslu.
Kā no dēlēm atbrīvoties?
No tām atbrīvoties pilnībā nav iespējams, ja vien nelieto ķīmiska sastāva attīrīšanas līdzekļus, kas iznīcina arī visu pārējo dīķī mītošo dzīvo pasauli. Lai samazinātu dēļu izplatīšanos cilvēkam un dabai draudzīgā veidā, dīķis vai tā daļa ir jātīra no ūdensaugiem un dūņām.
Vietas bez augāja dēlēm nav piemērotas, tomēr ir vērts saglabāt kādu tā daļu, lai radītu piemērotus apstākļus spāru un ūdensvaboļu kāpuriem, kas dabiskā veidā palīdz ierobežot dēļu izplatību.
Arī zivju klātbūtne samazina dēļu daudzumu, piemēram, ar dēlēm labi galā tiek asari.
Tiesa gan, ar to vien būs par maz, dīķis būs arī jātīra pašiem.
Traucējošie augi
Teritoriju sakopšanas speciālists un uzņēmuma Pētes pārstāvis Dainis Apsītis skaidro, ka sakoptā dīķī visam jābūt līdzsvarā, tas nozīmē, ka dīķa iemītnieki netraucē cilvēkam, un otrādi. Ideālajā pasaulē katrs dīķis pildītu tikai vienu funkciju – zivju dīķa, peldvietas vai, piemēram, kalpotu par mājlopu dzirdītavu. Tā kā parasti saimniecībā ir tikai viens dīķis, tad visiem jāiemācās pielāgoties.
Cilvēka uzdevums ir izveidot dīķi tā, lai tas kalpo viņam, nevis otrādi.
Dīķa augus mēdz iedalīt agresīvos un neagresīvos. Pie agresīvajiem augiem pieskaitāmas vilkvālītes. Pirmajā gadā pēc dīķa izrakšanas problēmu parasti nav. Otrajā vai trešajā gadā vilkvālītes pat izskatās ļoti estētiski un nerada vēlmi tās izravēt, tomēr tas ir arī laiks, kad tās dīķa dibenā izdzen jaunas saknes un izveido sakņu sistēmu vairāku metru garumā, tāpēc nākamajos gados dīķis sāk pamatīgi aizaugt.
Otrs dīķim nedraudzīgais augs ir abinieku sūrene, kas aug dīķa dziļākajās vietās un ir ļoti grūti apkarojama. Arī niedres var pieskaitīt pie agresīviem augiem, tomēr nav ļaunuma bez labuma, jo tās vienlaikus kalpo arī kā dīķa tīrītājs. Labie augi ir lēpes, ūdensrozes, kalmes, bultenes un meldri.
Risinājums – zivis
Visvienkāršākais veids, kā nepieļaut dīķa aizaugšanu, ir ielaist tajā zivis – baltos amūrus. Tās ir liela auguma karpu dzimtas saldūdens zivis, kas pārtiek no ūdensaugiem. Rezultāts būs jau pirmajā gadā, ja zivis būs vismaz 20–30 centimetru lielas. Uz 3000 kvadrātmetru lielu dīķi pietiks ar diviem amūriem.
Jāņem vērā, ka amūri būs efektīvi tikai dīķos, kas vēl nav pilnībā aizauguši. Šīs zivis ūdenstilpē kontrolē zaļo masu – augu daudzumu un blīvumu –, apēdot arī augu jaunos dzinumus, tomēr tām ne visai garšo ūdensrozes. Ja visas zāles no dīķa izēstas, tad var novērot, kā amūri mēģina nogaršot ūdensrožu kātus, bet lapas paliek peldēt dīķa virspusē.
Ja dīķī amūru nav, tad saimniekam pašam jāņem izkapts un jāizpļauj dīķis. Var mēģināt tīrīt dīķi ar trosi, velkot to pa dīķa apakšu. Lai kāds būtu izvēlētais ravēšanas veids, galvenais ir iztīrīt visu lieko zāli. Atstājot nopļauto zāli ūdenī, lielas jēgas no dīķa tīrīšanas nebūs. Vēl darbu var uzticēt kādam no uzņēmumiem, kas specializējas šajā jomā un izmanto profesionālu tehniku.
Lai atvieglotu dīķa kopšanu, ir daļēji jāizzāģē visi koki un krūmi, kas atrodas tam blakus.
Tā dīķis tiek pasargāts no paātrinātas iztvaikošanas, jo augu saknes uzsūc mitrumu, kā arī rudenī koku un krūmu lapas nesabirst ūdenī un nesāk trūdēt, veicinot organisko vielu nogulšņu rašanos. Kāpēc jāizzāģē tikai daļēji? Lai saglabātu noēnojumu, un pasargātu dīķi karstākajos gada periodos, bet to vēlams darīt vietās, kur lapas un zarus ērti iztīrīt.
Pieļaujamā dīķa aizaugšanas platība ir 30% no spoguļvirsmas. Ja dīķis ir aizaudzis krietni vairāk un ir izveidojusies ievērojama nogulumu kārta, vairs nelīdzēs ne amūri, ne pļaušana. Tad vienīgais risinājums ir dīķa nolaišana un kārtīgs darbs ar ekskavatoru, norokot nost visu lieko virskārtu, kas laika gaitā uzaudzēta.
Ja pavasarī dīķī parādās aļģes, tajā ir barības vielu pārbagātība. Pret aļģēm var palīdzēt aerācija vai arī dīķī var ievietot strūklaku. No zivīm jāpiemin platpieris, kas atšķirībā no amūra barojas arī ar aļģēm.
Der zināt!
- Ja dīķī mīt citas zivis, tad amūra ēdelības dēļ tām var trūkt zāļainas vietas, kur paslēpties.
- Ja dīķī ir lielas plēsīgas zivis, piemēram, līdakas, tad ielaižot maza izmēra amūrus, tiem ir risks kļūt par viņu barību.
- Ja ziemas beigās ir bieza ledus kārta un notiek zivju slāpšana, tad amūri var iet bojā. To var novērst, ievietojot dīķī aeratorus, kas nodrošina neaizsalstošu vietu un bagātina ūdeni ar skābekli.
- Zivju dīķos bieža problēma ir duļķainums, kas nav patīkami, ja dīķī gribas arī peldēt. Lai izvairītos no saduļķošanās, jāapdomā zivju izvēle. Jāizvairās no karūsām, jo tās ātri vairojas un mēdz rakties pa dīķa zemi. Arī karpas saduļķo ūdeni, tomēr tās mūsu apstākļos parasti nenārsto, tāpēc to skaits nepieaug ģeometriskā progresijā.
